Polijas galvaspilsēta-lieliskā Varšava – karaliskā Krakova-Polijas skaistākā pilsēta!.. – Veļičkas sāls raktuves – Zakopane-apburošs kūrorts Tatru kalnu pakājē!.. – pārsteidzošais dabas veidojums-"Paradīzes ala"

 Ceļojuma ilgums - 4 dienas/ 3 naktis

 Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 239.00 EUR personai

 Grupas organizētājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

1. diena – Rīga – Lietuva – Polija: Varšava – Krakova

5.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju, Lietuvu un Poliju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.

Ierodamies Varšavā

Varšava - Polijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta iedzīvotāju un teritorijas ziņā. Cauri Varšavai plūstošā Vislas upe sadala pilsētu aptuveni vienādās daļās. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,86 miljonus cilvēku.
Ir leģenda, ka vārds Warszawa radās, apvienojot zvejnieka vārdu Wars, un nāras vārdu Sawa, ar kuru zvejnieks apprecējās. Nāras Savas attēls kļuva par Varšavas simbolu un tās ģerboni. Šobrīd Varšavas sirēna ir sieviete ar zivs asti, ar kuru viņu sāka attēlot no 1622. gada līdz pat mūsdienām.
Pirmās koka ēkas Varšavā mazovieši uzcēla 12. gadsimtā, bet mūra - jau 14. gadsimtā aizsardzībai pret Teitoņu ordeni. No 14. līdz 16. gadsimta sākumam Varšava bija neatkarīgās Mazovijas hercogistes galvaspilsēta. 1526. gadā Mazovijas hercogiste tika iekļauta Polijas karalistē kā Mazovijas vojevodiste.
Varšava par de facto Polijas galvaspilsētu kļuva 1596. gadā, kad pēc ugunsgrēka Krakovā Vāveles pilī Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa pārcēla uz šejieni savu rezidenci.
Saskaņā ar Ļubļinas ūniju 1569. gadā notika Polijas karalistes un Lietuvas lielkņazistes apvienošanās, kā rezultātā tapa jauna valsts - Polijas-Lietuvas ūnija. No 1596. līdz 1795. gadam Varšavā atradās Polijas karaļu un Lietuvas lielkņazu rezidence.
Pilsētas galvaspilsētas statusu Polijas-Lietuvas ūnija Seims apstiprināja tikai Konstitūcijā 1791. gada 3. maijā. 1791. - 1795. gados Varšava bija Polijas-Lietuvas ūnijas galvaspilsēta.
Pēc Polijas trešās sadalīšanas pilsēta kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu, kas 1807. -1813. gados atradās Francijas protektorātā.
No 1815. līdz 1915. gadam Varšava bija Polijas karalistes galvaspilsēta, kas atradās Krievijas impērijas sastāvā.
Pirmā pasaules kara beigas atnesa Polijai pilnīgu neatkarību un no 1918. līdz 1939. gadam pilsēta bija Polijas Republikas galvaspilsēta.
No 1939. līdz 1945. gadam Varšava atradās nacistiskās Vācijas pakļautībā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta pakāpeniski tika iznīcināta. 10% pilsētas ēku tika nopostītas jau 1939. gada septembrī, un arī pilsēta cieta daļējus zaudējumus 1941. gadā padomju bombardēšanas laikā. 1943. gadā Varšavas geto likvidācijas rezultātā, pēc tajā izcēlušās sacelšanās, Varšavas ziemeļu rajoni tika noslaucīti no zemes virsas. Polijas galvaspilsēta pilnībā tika iznīcināta 1944. gadā pēc Varšavas sacelšanās - poļu pretošanās kustības Armia Krajowa, apspiešanas, kad notika kaujas vecpilsētā un Varšavas Povisles, Sródmiescie un Wola rajonos. Pēc sacelšanās pilsēta, kurā pirms kara dzīvoja miljons cilvēku, bija praktiski pamesta. Līdz 1945. gada sākumam Varšava bija nopostīta par 84%, pie kam rūpniecības infrastruktūras un ievērojami kultūras objekti par 90%, bet dzīvojamo ēku par 72%. 1945. gada 17. janvārī Vislas-Oderas operācijas rezultātā pilsētā ienāca padomju karaspēks.
No 1944. līdz 1952. gadam Varšava bija Polijas Republikas galvaspilsēta, bet no 1952. līdz 1989. gadam - Polijas Tautas Republikas galvaspilsēta.
Pēc Otrā pasaules kara pilsēta tika rūpīgi atjaunota un kā zinātniskās restaurācijas paraugs tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Kopš 1989. gada Varšava ir modernās Polijas Republikas galvaspilsēta. Mūsdienu Varšava ir dinamiska Eiropas metropole, kuras vizītkarte līdzās bagātajai vēsturei un unikālajiem vēstures pieminekļiem noteikti var būt tās draudzīgie iedzīvotāji, Vislas upe un unikālā virtuve. Polijas galvaspilsēta ir pilsēta, kas nepārtraukti mainās un kas ar katru apmeklējumu atveras jaunā veidā!..

Ceļojumu turpinām uz Krakovu

Vēlu vakarā ierodamies Krakovā

Iekārtojamies viesnīcā "Hotel ROK" *

2. diena – Krakova – Veļičkas sāls raktuves – Krakova

Brokastis viesnīcā

Izbraucam uz Veļičkas pilsētiņu

Ekskursija pa Veličkas sāls raktuvju tūrisma maršrutu. Veličkas sāls raktuves ir vecākais sāls ieguves uzņēmums Polijā, dibināts viduslaikos un dots kuram lepnumu nosaukums "Magnum Sal", kas nozīmē "Lielais sāls". Vecākais dokuments, kas izgaismo raktuves vēsturi, ir Polijas kņaza Kazimira I 1044. gadā piešķirtā privilēģija, kurā Velička tiek dēvēta par "magnum sal alias Wieliczka".
Velička darbojās vairāk nekā 700 gadus, un šajā laikā tika izdobtas vairāk nekā 26 ejas. Raktuves pazemes eju kopējais garums šobrīd ir aptuveni 245 km, un zemākā 9. līmeņa dziļums sasniedz 327 metrus.
Mūsdienās Veličkas sāls raktuves ir viena no neparastākajām apskates vietām Polijā, kas kopš 1978. gada iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tikai 2% no sāls labirinta ir pieejami tūristu apskatei, taču ar to pietiek, lai apmeklētāji no turienes aizbrauktu ar sajūsmu un pozitīviem iespaidiem.
Tūrisma maršruts sākas no Daniloviča raktuvju ejas un ved cauri 20 raktuvēm, kas atrodas 64 līdz 135 metru dziļumā zem zemes. Tā garums ir aptuveni 3 km stāvu gaiteņu, tomēr, ejot pa maršrutu, būs jāpārvar ap 800 pakāpienu, tai skaitā 380 pašā sākumā.
Ekskursijas laikā varēsiet apbrīnot ainavas, kuras uz zemes virsmas neeksistē: noslēpumainus pazemes ezerus, unikālas sāls skulptūras un skaistas pazemes zāles. Redzēsiet senus kalnrūpniecības instrumentus un mašīnas un uzzināsiet, kā agrāk tika iegūta un transportēta sāls. Kalnrūpniecības pēdas sniegs priekšstatu par konkurences mērogu ar dabu, pagātnes cilvēku darbu, vaļaspriekiem un priekšstatiem.
Tostarp apmeklēsiet unikālo Sv. Kingas kapelu. Šī, pēc lielākās daļas tūristu domām, ir grandiozākā zāle visā maršrutā. Zāles garums ir 54 metri, platums - 17 metri, bet griestu augstums - 10 - 12 metri. Gaismas piepildītā telpa atrodas 110 metrus zem zemes. Tā nosaukta par godu ungāru princesei un Polijas karalienei Sv. Kingai, kura, pēc leģendas, parādījusi, kur atrodas sāls atradne. Kapelu simts gadu laikā veidoja dažādi kalnrači-meistari. Dievnams ir aktīvs, un katru svētdienas rītu šeit notiek mise. Pats Romas pāvests Jānis Pāvils II šeit trīs reizes noturēja misi.
Ekskursijas noslēgumā varēsiet atpūsties 125 metru dziļumā zem zemes esošajā zāļu kompleksā, kur atrodas suvenīru veikali, pasts un kafejnīca.
Mūsdienās Veličkas sāls raktuves ir vienīgais ieguves uzņēmums pasaulē, kas ir nepārtraukti ieguvis sāli kopš viduslaikiem līdz mūsdienām. Raktuvēs darbojas sanatorija, kas specializējas augšējo un apakšējo elpceļu slimību ārstēšanā unikālajā pazemes sāls raktuvju mikroklimatā. Sanatorijas komplekss sastāv no trim zālēm 135 metru dziļumā pazemē. Turklāt Veličkas pazemēs tiek rīkotas konferences, banketi, kāzu ceremonijas, jaungada balles, koncerti un sporta pasākumi.
Svarīgi! Lūgums uzvilkt ērtus apavus un atbilstoši apģērbieties. Temperatūra pazemē: +17 - 18 ºC.

Ap pusdienas laiku atgriežamies Krakovā

Pēc pusdienām ekskursija kājām pa Krakovas vecpilsētu - "Karaliskais ceļš". Ekskursiju sāksim Jana Matejko laukumā, pie Sv. Floriana baznīcas, kur karali sagaidīja pilsētas vadība un Jagellonu universitātes rektors. Pēc tam monarhs savu pavalstnieku pavadībā iegāja pilsētā pa Floriana vārtiem, kas atrodas tāda paša nosaukuma 34 metrus augstajā 14. gadsimta tornī.
Aiz vārtiem sākas "Karaliskā ceļa" galvenā daļa - Floriana iela, kuru sāka apbūvēt 14. gadsimtā. Starp interesantiem objektiem var minēt kafejnīcu "Jama Michalika"(Mihalika bedre) - vienu no vecākajām iestādēm pilsētā, kas saglabājusi seno kafejnīcas gaisotni.
Floriana iela atvedīs līdz Krakovas sirdij - Tirgus laukumam, kas pastāv kopš 1257. gada. Laukuma centrā atrodas slavenā Sukiennice, tajā pat laikā būvēta liela un iespaidīga vēsturiska ēka - audumu tirgus nams. Sukiennice izskats ir mainījies, tagadējais izskats veidojies 19. gadsimtā. Tomēr pilsētas tirgus funkcija ir saglabāta. Ēkas pirmā stāvā izvietojušās kafejnīcas un suvenīru veikali, bet otrajā stāvā atrodas mākslas galerija.
Iepretim iespaidīgajai Sukiennice ēkai atrodas 1898. gadā uzceltais piemineklis Ādamam Mickevičam, bet sānos atrodas Krakovas rātsnama tornis (pati rātsnama ēka nav saglabājusies). Torņa iekšpusē atrodas vēstures muzejs, bet uzkāpjot 50 metru augstumā viesi no skatu laukumu apbrīnot vecpilsētu.
Virs Tirgus laukuma paceļas sena gotiskā Vissvētākās Jaunavas Marijas jeb Sv. Marijas baznīca. Sarkano ķieģeļu ēka celta 14. gadsimtā, tā rotāta ar diviem dažāda augstuma kvadrātveida torņiem. No lielākā 82 metrus augstā torņa, kas tiek uzskatīts par Krakovas simbolu, katru stundu atskan īpašs laika signāls. Bet mazākais, 69 metrus augstais, tornis kalpo kā zvanu tornis.
Laukuma malā redzēsiet gandrīz tūkstoš gadus veco romānikas stila Sv. Vojceha baznīcu. Dievnams tika nosaukts par godu bīskapam Adalbertam, kurš nomira kā moceklis Prūsijā. Poļi viņu sauc par Vojcehu un uzskata par svēto aizbildni.
Pēc tam ielūkosimies vecajā universitātes kvartālā, kur apskatīsim Polijas vecākās Jagellonu universitātes galveno ēku. Tieši šeit mācījās Nikolajs Koperniks.
Dosimies pastaigā pa Franciskāņu ielu, kur redzēsiet gaiši dzeltenu ēku, kurā kā semināra students dzīvoja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Šajā pat ielā, Visu svēto laukumā, apbrīnosiet 13. gadsimta pirmajā pusē dibināto Sv. Franciska baznīcu. Ieturētā gotiskā stilā, tā piesaista uzmanību ar vitrāžām un galveno relikviju - iesvētītu Turīnas līķauta kopiju.
Grodskas ielā redzēsiet nākamos ievērības cienīgos objektus. Te atrodas divas skaistas baznīcas: 1635. gadā dibinātā Sv. Pētera un Pāvila baznīca un 11. gadsimta Sv. Andreja baznīca. Pirmais dievnams tika uzcelts baroka stilā un dekorēts ar skulptūrām. Bet Sv. Andreja baznīca ir romānikas stila celtne, kurā vietējie iedzīvotāji patvērās mongoļu-tatāru iebrukuma laikā. Interjera pērles ir mozaīkas gleznas un senie izšuvumi.
Tālāk pāriesim uz Kanonicza ielu - vecāko un skaistāko Krakovā: šeit atradās ievērojamāko pilsoņu mājas. Tagad te ir daudz izstāžu zāļu un muzeju. Un pati par sevi iela ir kā brīvdabas muzejs, kur katra ēka ir nenovērtējams arhitektūras eksponāts.
Noslēgumā apmeklēsim Krakovas pērli - Vāveles kalnu un uz tā izvietoto arhitektoniski vēsturisko kompleksu. Starp galvenajām ēkām ir Karaļa pils, kurā no 11. līdz 17. gadsimtam atradās Polijas valdnieku rezidence. Senā vēsture ir atstājusi savas pēdas tās izskatā: ēkā vērojamas dažādu stilu iezīmes - no romānikas monumentalitātes līdz baroka pompozitātei. Mūsdienās pils senajos mūros iekārtots muzejs, pils interjeru rotā gobelēni un gleznas.
Otrs nozīmīgākais objekts Vāvelē ir gotiskā Svēto Staņislava un Vāclava katedrāle, kas dibināta 11. gadsimtā. Šeit notika Polijas karaļu kronēšana; šeit atrodas arī viņu atdusas vieta. Dievnama ziemeļu daļā atrodas Sigismunda tornis. Tajā atrodas slavenais Sigismunda zvans, kas sver vairāk nekā 12,5 tonnas. Zvans ir pazīstams kopš 16. gadsimta un tiek uzskatīts par vienu no valsts simboliem.

Tālāk dodamies uz Krakovas "Tirgus pazemi" - vēstures un arheoloģijas muzeju, kas atrodas vairākus metrus zem zemes, starp Sukiennice un Sv. Marijas baznīcu, tieši tur, kur atrodas Krakovas 12. - 13. gadsimta bruģētie ceļi. Muzeja kopējā platība ir aptuveni 6000 m², un šobrīd tas ir lielākais pazemes muzejs pasaulē.
Pirms pazemes muzeja izveidošanas, 2005. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā atrada daudz jaunu vēsturisku materiālu un atklājumu. "Pazemes tirgus" veidotāji, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, centās nodot viduslaiku tirgus laukuma sajūtu ar tai raksturīgo burzmu un pat netīrību.
Ieeja muzejā atrodas Sukiennice ēkā. Pie ieejas "Pazemes tirgū" ir mākslīgi izveidots dūmu aizsegs, kas aizved apmeklētājus pagātnē, no skaļruņiem skan noslēpumainas tirgotāju sarunas, riteņu čīkstēšana, āmura sitieni pa laktu, kliedzieni un dziedāšana.
Pastaigājoties pa pazemes tūrisma maršrutu "Krakovas Eiropas identitātes pēdas", varēsiet sajust atmosfēru, kas savulaik valdīja viduslaiku tirgus laukumā, un atklāt saiknes, kas savienoja kādreizējo Polijas galvaspilsētu ar Eiropas nozīmīgākajiem viduslaiku tirdzniecības un kultūras centriem.
Pazemes izstādē ir vairāk nekā 700 eksponātu. Šeit atrodas ne tikai atradumi un rekonstrukcijas, bet arī arheoloģiskās izpētes gaitā atklātie izraktie objekti: ceļi, mūri un kapu pieminekļi, kas ir rūpīgi saglabāti un apgaismoti.
Rekonstruētajā darbnīcā un smēdē saimniekus gaida darbarīki, uz telpas sienas projicēts ugunsgrēks. Vitrīnās izlikti preču paraugi - akmenssāls gabali, audumu atgriezumi, svina un dzelzs lietņi, monētas un muitas plombas.
Muzejā iekārtoti vairāki nelieli kinoteātri, kur var skatīties īsfilmas par Krakovu. Daudzos multivides displejos tiek rādīti dažādi video sižeti.
Muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar vēsturiskiem dokumentiem un pirmajiem tā laika tirdzniecības līgumiem. Un ikviens interesents varēs nosvērties uz viduslaiku svariem un noskaidrot savu svaru, salīdzinot to ar dažādiem viduslaiku mēriem.
Bērniem ir pieejama īpaša rotaļu istaba un mehāniskais teātris "Vecās Krakovas leģenda".

Brīvais laiks

Nakts viesnīcā "Hotel ROK" *

3. diena – Krakova – kalnu kūrorts Zakopane – Krakova

Brokastis viesnīca

Izbraucam uz Zakopani-"Polijas ziemas galvaspilsētu"

Zakopane - burvīga kalnu kūrortpilsēta Polijas galējos dienvidos, gleznaino Tatru kalnu pakājē, netālu no robežas ar Slovākiju. Pilsēta ir Mazpolijas vojevodistes Tatru apriņķa administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 27 340 iedzīvotāju.
Zakopane ir Polijas visaugstāk esošā pilsēta (750 - 1100 metri virs jūras līmeņa). Kūrorts atrodas ērtā vietā skaistā kalnu ielokā, ko ziemeļos ierobežo Gubalovkas kalna nogāze, bet dienvidos - Tatru kalnu grēda. Par pilsētas centru tiek uzskatīts Krupowki un Kosciuszka ielu krustojums 838 metru augstumā virs jūras līmeņa. Cauri Zakopanei tek vairākas mazas upītes un strautiņi.
Virs pilsētas paceļas Gievonta kalns - īsts Zakopanes pilsētas simbols. Kalna, kas pēc formas atgādina gulošu milzi, augstākajā punktā ir 15 metrus augsts krusts, kas mūsdienās rotā Zakopanes ģerboni.
Pirmie iedzīvotāji šeit, iespējams, ieradās 15. gadsimtā. Viņi cirta egles un veidoja plašas brīvas vietas, lai būtu vieta apmetnēm. Šim koku novākšanas darbam atklātā vietā - vietējā izloksnē "kopane" - varētu būt sakars ar Zakopanes vārda īsto izcelsmi.
Pirmais zināmais oriģinālais dokuments, kurā minēts Zakopanes nosaukums, datēts ar 1615. gadu, un tas apstiprina īpašumtiesības uz Zakopanes izcirtumu. 1676. gadā nelielā apdzīvotā vietā šeit dzīvoja 43 iedzīvotāji.
19. gadsimtā Zakopane kļūst par Galīcijas metalurģijas centru un iegūst zināmu slavu.
Par savu uzplaukumu pilsētai ir jāpateicas ārstam Titam Čalubinskim, kurš popularizēja Zakopanes klimatiskās īpatnības, īpaši noderīgas tuberkulozes un sirds slimību slimniekiem. 1873. gadā tika nodibināta Tatru biedrība, kuras mērķis bija aizsargāt vietējo dabu un atbalstīt pilsētas attīstību, galvenokārt izmantojot tūrismu. 1886. gadā Zakopane tika atzīta par kūrortu.
Divu dienu brauciens no Krakovas līdz Zakopanei nebija viegls. Tāpēc dzelzceļa būvniecība 1899. - 1901. gados bija revolūcija. 20. gadsimta 30. gados luksusa ātrvilciens Luxtorpeda pa maršrutu Krakova - Zakopane nobrauca 2 stundās 18 minūtēs.
1925. gadā netālu no Zakopanes tika uzcelts lielākais lēkšanas tramplīns Polijā, Staņislava Marusarca vārdā nosauktais Wielka Krokiew.
Pilsētas tiesības Zakopane ieguva 1933. gadā.
Pateicoties rekordīsā laikā (vajadzēja mazāk nekā gadu) uzbūvētajam trošu ceļam uz Kasprowy Wierch, 1936. gada Zakopane kļuva par vienu no populārākajām slēpošanas centriem Eiropā. Pilsēta ieguva "Polijas ziemas galvaspilsētas" nosaukumu.
1938. gadā funikulieris savienoja Zakopani un Gubalovkas kalna virsotni.
1939. gada februārī Zakopanē notika 9. pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.
1954. gadā Polijas Tatru dabas aizsargāšanai tika izveidots Tatru nacionālais parks.
Zakopane, kas atrodas burvīgo Tatru kalnu dabas ielenkumā, šodien piedāvā viesiem neaizmirstamas brīvdienas visu gadu. Lieliskas dažādas grūtības pakāpes slēpošanas trases, gleznaini pārgājienu maršruti, termālie avoti, spīguļojoši kalnu ezeri, unikāla koka arhitektūra, savdabīgais gurālu kultūras kolorīts, interesanti muzeji, aizraujošas ekskursijas, Krupowki gājēju promenāde, kas viena no piecām slavenākajām Polijas ielām, sports un izklaides pieaugušajiem un bērniem - tas viss ir Zakopane, valsts galvenais slēpošanas kūrorts!..
Slavenajā Zakopanes tirgū jūs neapšaubāmi piesaistīs Tatru nacionālie produkti - no aitas piena gatavotais gurālu siers "oscypek" un bunz (biezpiens), sēnes un vietējais medus, kā arī vilnas džemperi, kažoki un segas, vīzes, suvenīri un daudzas citas vietējo pārdevēju preces.
Vakaru būs patīkami pavadīt etnogrāfiskā stila krodziņā, kur kalnieši tautas tērpos spēlē Zakopanes un slovāku melodijas. Noteikti jānogaršo vietējās virtuves ēdieni. Tie ir barojoši un daudzveidīgi, gatavoti kalniešu garā.
Ja nogursiet, varēsiet izvizināties zirga pajūgā.

Pacelšanās ar funikulieri Gubalovkas kalnā. Gubalovka, kas atrodas 1123 metrus virs jūras līmeņa, ir viena no populārākajām un apmeklētākajām virsotnēm Polijā. Populāra tā kļuva 1938. gadā, kad Zakopanē tika uzbūvēts divu sliežu trošu vagoniņš, kas veda uz kalna augstāko punktu. Tas notika, gatavojoties 1939. gada pasaules čempionātam slēpošanā.
2001. gadā šeit tika veikta pēdējā lielā modernizācija, pēc kuras funikulieris 1 stundas laikā var pārvadāt 2 tūkstošus cilvēku. Mūsdienīgajos pacēlāju vagonos ir stikla jumts, caur kuru var redzēt brīnišķīgas ainavas. Ceļojums līdz kalna virsotnei ilgst 3,5 minūtes, augstuma starpība ir aptuveni 300 metri, bet ceļa garums ir 1298 metri.
No Gubalovkas virsotnes paveras satriecoša Tatru un Zakopanes panorāma!.. Šeit ir arī skatu laukums, kur vasarā siltajās dienās piedāvā iznomāt sauļošanās krēslus. Ar teleskopa palīdzību no neierasta skatu punkta var detalizēti izpētīt kalnus un Zakopani, savukārt informatīvajā stendā ir aprakstītas visas virsotnes, kas redzamas no šīs vietas.
Varēsiet uzņemt neaizmirstamus fotoattēlus, bet kādā no daudzajiem uz kalnu ceļa izvietotajiem stendiem varēsiet iegādāties suvenīrus. Ja jutīsieties izsalcis, varēsiet nogaršot gardus vietējos ēdienus kādā no kafejnīcām vai restorāniem, no kuriem arī paveras lielisks skats.
Arī bērniem šeit ir dažādas izklaides: virvju parks, gravitācijas slīdkalniņš, batuti un citas atrakcijas.

Tālāk - apmeklēsim akvaparku "Aqua Park Zakopane" (uz 2,5 stundām). Šis modernais termālo ūdens baseinu komplekss ir atpūtas, sporta, izklaides un veselības centrs, kas garantē izcilu izklaidi neatkarīgi no laikapstākļiem!..
Akvaparkā ir četri baseini ar ūdens temperatūru no +29 °C līdz +33 °C. Gan vasarā, gan ziemā ir ļoti populārs āra termālais atpūtas un ārstnieciskais baseins. Ūdens unikālais ķīmiskais sastāvs (kalcijs, nātrijs, sērs, magnijs, kālijs un silīcijs) nosaka tā ārstnieciskās īpašības. Peldēšanās tajā pozitīvi ietekmē visu ķermeni: mazina sāpes, uzlabo psihoemocionālo stāvokli, uzlabo locītavu mobilitāti un aktīvo stabilitāti, asinsriti un līdzsvaro asinsspiedienu. Blakus baseinam ir terase ar sauļošanās krēsliem, kur var atpūsties, sauļoties un baudīt skaisto skatu uz Tatriem!..
Atpūtas baseins ir aprīkots ar trīs peldēšanas celiņiem un relaksācijas zonu ar hidromasāžu un gāzes geizeru. Ūdens strūklas palīdz mazināt kakla un muguras sāpes un atjaunot vitalitāti.
Cits atpūtas baseins ir pielāgots gan bērniem, gan un pieaugušajiem. Aprīkots ar ūdens celiņiem un kaskādēm, geizeriem, pretstraumi, zemūdens masāžu un zviļņiem. Visu šo ūdens piedāvājumu izmantošana pozitīvi ietekmē veselību un vispārējo labsajūtu.
Bērnu baseins, seklākais un siltākais baseins kompleksā. Bērnus ieinteresēs krāsainas interaktīvas rotaļlietas dzīvnieku formā.
5 ūdens slīdkalniņi, tajā skaitā divi cauruļu slīdkalniņi, sagādā aizraujošu prieku akvaparkā gan pieaugušajiem, gan bērniem!.. Lielu prieku sagādā "Mežonīgā upe". Līkumotajā gultnē plūstošais ūdens ik pa laikam paātrinās, atgādinot kalnu strauta dabisko tecējumu.
Akvaparkā ir arī saunas zona, sāls ala, boulings un fitnesa klubs.
Šeit parūpējušies arī par ēdināšanu - uz vietas ir "Aqua Restaurant" un picērija, kur var paēst, neieejot baseina zonā. Bārs "Aqua", kas atrodas peldbaseinu teritorijā, ir lieliska vieta tiem, kas vēlas uzkost starp ūdens aktivitātēm. Siltajā sezonā ir atvērts vasaras bārs, kas atrodas netālu no āra baseina.
Svarīgi! Līdzi jāņem peldēšanas piederumi, dvielis un gumijas čības.

Vēlu vakarā atgriežamies Krakovā

Nakts viesnīcā "Hotel ROK" *

4. diena – Krakova – "Paradīzes ala" – Lietuva – Rīga

Brokastis viesnīcā

Ceļojumu turpinām uz Sventokšiskas kalniem

Apmeklēsim "Paradīzes" alu (Jaskinia Raj) - skaistāko alu Polijā. Sventokšiskas kalnos esošo alu pilnīgi nejauši 1963. gadā atklāja divi vietējie pusaudži. Par pārsteidzoši skaisto alu sāka interesēties poļu zinātnieki un pēc tam speleologi, no kuriem viens gandrīz nomira, pētot pazemi. Tad ieeja uz gadu tika slēgta, pēc tam zinātniskā misijā šeit ieradās Krakovas ģeoloģijas koledžas studenti. Ieejot iekšā, viņi bija tik pārsteigti par pasakaino vidi, ka viņi šo vietu nosauca par "Paradīzi". 1968. gadā ala kopā ar apkārtni ap to 7,7 ha platībā tika atzīta par dabas liegumu. Kopš 1977. gada "Paradīzes" ala ir atvērta tūristiem. Turpat netālu tika uzbūvēts neandertāliešu centrs - interaktīvs muzejs, kurā var iepazīties ar paleoantropu dzīvi.
Maršruts sākas no paviljona, kurā ir sagatavota ievadoša izstāde. Tajā ir savākti eksponāti, kas iegūti arheoloģisko izrakumu laikā, starp tiem krama darbarīki, ko radījuši neandertālieši, kuri dzīvoja vietējās alās pirms 40 tūkstošiem gadu. Ir izstādīti arī aizvēsturisku dzīvnieku kauli.
No izstādes paviljona ceļš ved pa mākslīgi izveidotu šahtu uz alu. Šī šahta spēlē slūžu lomu, kura aizsargā alas mikroklimatu. Aiz tās atrodas plaša Pirmā kamera, kura savieno trīs gaiteņu turpinājumus.
Nākamā ir Atlūzu kamera, vislielākā alas zāle. Šeit var redzēt milzīgus laukakmeņus, kas nokrituši no alas griestiem un vēlāk pārklājušies ar stalagmītiem.
Tālāk atrodas Kolonnu zāle, kurā atrodas ļoti skaistas un neparastas stalagmītu kolonnas un stalaktīti, uz sienām ir daudz pārakmeņojušos koraļļu, bet alas dibenu klāj mazi ezeriņi ar ārstējošu ūdeni. Te atrodas reti pizoīdi - brīvi lodes formas stalagmīti, kurus sauc arī par "alu pērlēm".
Tālāk maršruts ved pa nelielu tiltiņu pāri nelielam ezeram uz Stalaktītu zāli. Šeit atrodas simtiem stalaktītu dažādās attīstības stadijās. To skaits sasniedz 200 vienības uz 1 m². Uz pamata atrodas stalagmīti, kā arī apvienotie stalagmīti, kuri veido dažādas interesantas formas, piemēram stalagmītu kolonna saukta par "Pagodu".
Nākamais alas fragments ir 8 metrus augsta Augstā zāle.
Tūristiem tagad ir atvērti 180 metri pazemes maršruta, lai gan pašas alas garums ir nedaudz garāks - 240 metri. Ieeja alā iespējama tikai gida pavadībā.
Alā ir diezgan vēss - nemainīga temperatūra aptuveni +9 °C, gaisa mitrums 95%, tāpēc apmeklētājiem nepieciešams silti saģērbties.
Paradīzes alu katru gadu apmeklē vairāk nekā 100 tūkstoši tūristu no visas pasaules.

Pēc tam izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Poliju, Lietuvu un Latviju ar nelielām pieturām atpūtai. Apstāšanās pusdienot Polijas ceļmalas kafejnīcā.

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* 3 naktis viesnīcā "Hotel ROK" * divvietīgos, trīsvietīgos un četrvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

Valūtas kurss 1 EUR = ~ 4.40 PLN