Ciemos pie Baltkrievijas Ziemassvētku vecīša Nacionālajā parkā "Belovežas gārša" – Grodņa – Lieldienu olu muzejs – Grodņas muiža "Korobčici"

Ceļojuma ilgums - 3 dienas/ 2 naktis

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 000.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes - bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

Brauciens bez vīzas !..

1.diena – Rīga – Lietuva – Baltkrievija: Grodņa

6.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Apstāšanās uz Lietuvas - Baltkrievijas robežas

Ceļojumu turpinām uz Grodņu

Grodņa ir Grodņas rajona, kā arī Grodņas apgabala administratīvais centrs. Pilsēta atrodas apgabala rietumu daļā, pie Nemunas upes, netālu no robežas ar Poliju un Lietuvu, dzīvo vairāk nekā 357 tūkstoši iedzīvotāju.
Grodņa kopš 1127.gada ir pazīstama kā dalienu kņazistes centrs. Radvilu un Laurentija hronikās tā tiek minēta kā Gorodena, kuras kņazu Vsevolodu Gorodenski bija nosūtījis Kijevas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs uz Polotskas zemēm. 12. - 14.gadsimtā Gorodena bija Gorodenas kņazistes galvaspilsēta. Jau 12.gadsimtā šeit bija pilsētas akmens nocietinājumi - sienas. Kopš 12.gadsimta ir zināma arī Koložas baznīca.
13.gadsimta vidū Gorodena un Gorodenas kņaziste kļuva par Lietuvas lielkņazistes daļu. 1300.gadā par Gorodenas stārastu kļūst slavenais Gorodenas Davids, kura vadībā pilsēta atvairīja visus krustnešu uzbrukumus. Pēc lielkņaza Gedimina nāves 1341.gadā viņa dēla lielkņaza Ķēstuta vadībā Gorodenas kņaziste tika atjaunota kā viena no dalienām. Ķēstutis Gorodenas kņazisti nodeva savam dēlam Patergam. Gorodenas kņazs Patergs 1365.gadā vadīja Gorodenas aizstāvēšanu no krustnešiem. Kopš 1376.gada kņaziste piederēja lielkņazam Vītautam, kurš pēc 1392.gada padarīja šo pilsētu par otro "galvaspilsētu" pēc Traķiem, bet Gorodenas kņaziste kļuva par tiešo lielkņaza valdījumu. No 1413.gada Gorodenas apriņķis bija Traķu vojevodistes daļa, kas izveidojās no Gorodenas un Traķu kņazistēm, bet Gorodena kā Gorodenas apriņķa centrs kļuva par Traķu vojevodistes apriņķa pilsētu. 1391.gadā Gorodena, otrā aiz Berestjes mūsdienu Baltkrievijas teritorijā, ieguva nepilnīgas, bet 1496.gadā pilnas Magdeburgas tiesības, pilsētai apstiprināja ģerboni un izveidoja maģistrātu.
Kopš 1569.gada Grodņa bija daļa Polijas - Lietuvas ūnijas. Pēc 1576.gada Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs pārbūvēja Grodņas pili par savu karalisko rezidenci. 15. - 17.gadsimtā pilsētā strauji attīstījās tirdzniecība un amatniecība. Pēc pareizticīgo un katoļu baznīcu apvienošanās 1596.gadā, 18.gadsimta beigām pilsētā bija 9 baznīcas un 2 uniātu klosteri. 17.gadsimta otrā puse - 18.gadsimta pirmā puse Grodņas vēsturē ir ekonomiskās lejupslīdes laiks pilsētas attīstībā, kas bija Polijas-Lietuvas ūnijas iekšpusē postošo karu rezultāts. 1706. - 1707.gados Grodņai bija sava naudas kaltuve. 1734. - 1751.gadā Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Augusta III valdīšanas laikā kā vasaras rezidence tika uzbūvēta Jaunā pils, iepretī Vecajai pilij. 1776. - 1783.gados pilsētā poļu valodā tika izdots pirmais nedēļas laikraksts mūsdienu Baltkrievijas teritorijā.
18.gadsimta otrajā pusē sākās Grodņas kultūras un ekonomikas uzplaukums. Pilsētā un tās apkārtnē tika dibinātas vairākas manufaktūras, atvērts pirmais teātris, medicīnas skola un apgabala skola. 1793.gada 27.maijā Grodņā Jaunās pils ēkā notika pēdējais Polijas-Lietuvas ūnijas Seims.
1795.gadā trešās Polijas - Lietuvas ūnijas dalīšanas rezultātā Grodņa tika pievienota Krievijas impērijai. 1801.gadā pilsēta kļuva par Grodņas guberņas centru. 1812.gada 28.jūnijā Napoleona Bonaparta Lielās armijas labā spārna karaspēks iebruka Grodņā. 1812.gada decembrī krievu partizāna Denisa Davidova militārā daļa iegāja Grodņā. 19.gadsimtā pilsētā bija rusifikācijas un poļu valodā runājošo iedzīvotāju diskriminācijas tendence, kā arī pareizticīgās baznīcas pozīciju nostiprināšanās. Polijas sacelšanās laikā 1830. un 1831.gados Grodņas apgabalā darbojās nemiernieku daļas. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Krievijā 1861.gadā, Grodņa attīstījās kā viens no lielākajiem rūpniecības centriem apgabala Ziemeļrietumu daļā. 1862.gadā Grodņu sāka šķērsot Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa līnija, tā veicinot pilsētas attīstību. 1863.gadā Grodņa bija Polijas sacelšanās par atdalīšanos no Krievijas impērijas centrs. 1912.gadā imperators Nikolajs II parakstīja dekrētu par cietokšņa celtniecību Grodņā. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915.gada augustam.
Pirmā pasaules kara laikā 1915.gada septembrī Grodņu okupēja vācu armija.
1918.gada 1.decembrī Grodņas guberņa ar Grodņu nonāca Lietuvas sastāvā, bet 1919.gada 10.aprīlī to iekaroja Polija.
Poļu-padomju kara laikā 1920.gada jūlijā Grodņa nonāca padomju kontrolē, bet tā paša gada oktobrī atkal nonāca Polijas kontrolē. Rīgas miera līguma rezultātā 1921.gadā pilsēta nonāca Polijas Republikas sastāvā, kas palika tās daļa līdz 1939.gada 21.septembrim.
1939.gada 22.septembrī, Vācijai un PSRS sadalot Poliju, Grodņu okupēja padomju karaspēks un tā tika atdota Baltkrievijas PSR Padomju Savienības sastāvā. Tajā pašā gada septembrī Grodņa kļūst par apgabala centru.
Otrā pasaules kara laikā 1941.gada 23.jūnijā Grodņu okupēja vācu karaspēks. 1941.gada 18.septembrī pilsēta tika iekļauta Vācijas sastāvā kā daļa no Belostokas apgabala. Nacistiskās administrācijas kontroles laikā pilsētā tika nogalināti vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku. 1944.gada 16.jūlijā Viļņas - Belostokas operācijas laikā 3.Baltkrievijas frontes karaspēks atbrīvoja Grodņu.
Pēc atbrīvošanas 1944.gada 20.septembrī Grodņa kļuva par jaunizveidotā Grodņas apgabala administratīvo centru Baltkrievijas PSR sastāvā. Iznīcinātās rūpniecības strauja atjaunošana un aktīva infrastruktūras celtniecība veicināja pilsētas attīstību. Pirmskara līmeni pilsētas iedzīvotāji sasniedza tikai 50.gadu vidū. Šajā periodā pilsēta sāka pārvērsties par lielu rūpniecības centru Baltkrievijas rietumos. 1988.gadā, salīdzinot ar 1939.gadu, iedzīvotāju skaits bija pieaudzis 5 reizes.
Kopš 1991.gada Grodņa ir Baltkrievijas Republikas daļa. Šodienas Grodņa ir skaistākā Baltkrievijas pilsēta, kuras teritorijā ir saglabājušies izcili arhitektūras pieminekļi, pilsētu ieskauj gleznaini pauguri, meži un ūdenstilpes.

Ekskursija ar autobusu un kājām pa Grodņu. Iepazīsiet pilsētas aizraujošo vēsturi, apskatīsiet ievērojamākās vietas un atklāsiet daudzus pārsteidzošus faktus. Grodņas senās pilis – tās parāda pilsētas arhitektūras un konfesionālo daudzveidību. Šeit blakus viena otrai stāv baznīcas ar koka skulptūrām, luterāņu baznīca, pareizticīgo baznīca un citas baznīcas. Pastaigāsieties pa gājēju ielu, Sovetskaja iela, kuru pilnībā ieskauj nozīmīgas un interesantas ēkas, un iegremdēsieties Grodņas noslēpumainajā leģendu pasaulē.
Grodņu var dēvēt par arhitektūras un tās vēstures "dzīvo" uzziņu grāmatu, jo šeit varēsiet redzēt:
Veco pili, kas dibināta 9.gadsimta beigās – 11.gadsimta sākumā. Iespaidīgi svinīgā celtne joprojām glabā Lietuvas lielkņaza Vītauta, Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Stefana Batorija garu, kā arī citas apbrīnojamas leģendas un mītus.
Jaunā 18.gadsimta pils, kas saistīta ar Polijas-Lietuvas ūnijas un Lietuvas lielkņazistes pēdējām dienām.
Virs Nemunas augstā kalnā paceļas unikāla celtne - 12.gadsimta Koložas baznīca, viena no vecākajām Baltkrievijas svētvietām.
Lielā Horālā sinagoga ir viena no vecākajām valstī, piesaista ar savu brīnišķīgo itāļu arhitektūru un interjeru, kas veidots 16. - 20.gadsimtos klasiskās estētikas stilā.
18.gadsimta Sv. Franciska Ksaverija katoļu katedrāle, kura pamatoti tiek uzskatīta par skaistāko celtni pilsētā. Ārpuses arhitektonisko plastiku ar vecāko torņa pulksteni Eiropā papildina ne mazāk greznā iekšējā apdare, kur centrā ir liela mēroga ikonostāze, kas pilnībā izgatavota no koka.
20.gadsimta sākuma Svētās aizlūgšanas pareizticīgo katedrāle, skaists un grezns dievnams, kas izceļas ar portālu un logu dizainu un dažiem ārējās apdares elementiem.
Vēl aplūkosiet 1902.gadā uzcelto Ugunsdzēsības torni un vienīgo valstī darbojošos luterāņu baznīcu – Sv. Jāņa baznīca, kas celta 19.gadsimta sākumā neogotikas stilā.
Dosieties pastaigā pa vēsturisko Gorodenas rajonu. Šeit 18.gadsimta otrajā pusē pēc Grodņas stārasta, Lietuvas lielkņazistes aktīvista Antonija Tīzenhauza iniciatīvas tika uzbūvēts Gorodenas dzīvojamo, administratīvo un kultūras komplekss. No Tīzenhauza laika celtnēm ir palikušas vairākas ēkas un parks, kas ir saglabājis 18.gadsimta bijušā botāniskā dārza burvību.
Noslēgumā no novērošanas laukuma, kas atrodas uz tirdzniecības nama "Neman" jumta, apbrīnosiet gleznaino Grodņas vēsturisko centru.

Iekārtojamies viesnīcā

Pēc tam, ekskursija "Teātris vēsturē" pa Grodņas reģionālo leļļu teātri. Ekskursijas laikā leļļu teātris atklāj teātra aizkulišu noslēpumus. Uzzināsiet par Baltkrievijas vecākās teātra ēkas bagāto vēsturi, kur zālē jau vairāk nekā divsimt gadus dzirdami sajūsmināti aplausi, kā arī par leļļu teātra izveides vēsturi Grodņas pilsētā! Jūs sagaida pastaiga pa teātri, teātra muzeja, leļļu krātuvju un darbnīcu apmeklējums. Tāpat tiks sarīkota meistarklase par darbu ar lellēm, pastāstīs leļļu izgatavošanas tehniku.

Nakts viesnīcā

2. diena – Grodņa – Nacionālais parks "Belovežas gārša": Dabas muzejs – Meža zooloģiskais dārzs un "Baltkrievijas Ziemassvētku vecīša īpašums" – Grodņa

Brokastis viesnīcā

Izbraucam uz Nacionālo parku "Belovežas gārša"

Nacionālais parks "Belovežas gārša" ir viens no svarīgākajiem Baltkrievijas apskates objektiem, lielākais dižmežs Centrāleiropā.
14.gadsimta beigās Lietuvas lielkņazistes lielkņazs Jagailis pirmo reizi gāršu pasludināja par dabas rezervātu un noteica šeit medību aizliegumu. 1588.gadā tika izdoti Mežsaimniecības noteikumi, kas aizliedza šeit mežizstrādi. 1795.gadā "Belovežas gārša" kļuva par Krievijas impērijas daļu, pēc Pirmā pasaules kara - par Polijas daļu, kopš 1939.gada tā ir Baltkrievijas daļa. 1939.gadā "Belovežas gārša" tika pasludināta par valsts nozīmes rezervātu, bet 1945.gadā daļa no tā tika nodota kaimiņvalstij Polijai. 1992.gadā Nacionālais parks "Belovežas gārša" tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Savukārt 1993.gadā tas saņēma biosfēras rezervāta statusu. Šobrīd "Belovežas gāršā" aug vairāk nekā 1000 augu sugu, tostarp reti un apdraudēti. Parks ir slavens ar saviem senajiem ozoliem, kuriem ir vairāk nekā 500 gadu. Parkā ir sastopamas 59 zīdītāju sugas: sumbri (lielākā populācija Eiropā), vilki, lūši, ūdri, tarpāni (savvaļas Eiropas zirgs) un citi. Rezervāts ir mājvieta vairāk nekā 250 putnu sugām: mazajiem un lielajiem ērgļiem, dzērvēm, dzeņiem, garastes pūcēm un citiem.

Apmeklējam nacionālā parka "Belovežas gārša" dabas muzeju, kas izveidots 1919.gadā. Mūsdienās muzejs pēc noformējuma un bagātīgās kolekcijas ir viens no lielākajiem un labākajiem šāda profila muzejiem Baltkrievijā. Ekoloģiskā un izglītības centra ēka, kurā atrodas muzejs, tika uzcelta 2009.gadā par godu "Belovežas gāršas" rezervāta statusa 600.gadadienai. Faunas kolekcijas, papildinot ar atsevišķiem floras elementiem, tiek izstādītas 1320 m2 platībā. Iepazīšanos ar Belovežas gāršas unikālo dabu papildina meža šalkas, lietus skaņas, putnu dziedāšana... Galvenais gāršas "varonis" ir sumbrs, un ekskursija pa muzeju sākas pie milzu sumbra Puginala izbāzeņa. Izstāžu zāles atrodas otrajā stāvā. Pirmajā zālē apmeklētāji iepazīstas ar planētas senākā meža attīstības posmiem un zudušajām dzīvnieku sugām. Otrās zāles ekspozīcija stāsta par gāršas iemītnieku dzīvi dažādos gadalaikos. Trešā zāle stāsta par gāršas mitrāju ekosistēmu bioloģisko daudzveidību.
Muzejs ir aprīkots ar audio gidiem, kuros ekskursijas balss teksts ieskaņots krievu, angļu, vācu un franču valodā.

Pēc tam apmeklēsim nelielu meža zooloģisko dārzu - aptuveni 20 hektāru platībā. Apbrīnosim savvaļas dzīvniekus: majestātiskos sumbrus, graciozos briežus un stirnas. Redzēsim lūsi, vilkus, lāci, lapsu, dažas plēsīgo putnu sugas, starp kurām vislielāko uzmanību piesaista pati lielākā pūce - Eirāzijas ūpis. Tāpat voljēros atrodas daži dzīvnieki, kas dažādos laikos tika ievesti Baltkrievijas teritorijā: stirnas, Sika brieži un jenotsuņi.

Tālāk dodamies uz "Baltkrievijas Ziemassvētku vecīša īpašumu". Kā atdzīvojusies pasaka ir Belovežas gāršas "Baltkrievu Ziemassvētku vecīša īpašums", kuru radījušas amatnieku - kokgriezēju prasmīgās rokas. Īpašums tika atvērts 2003.gada 16.decembrī un tā platība ir gandrīz 15 hektāri. Šī ir viena no skaistākajām Ziemassvētku vecīša "dzīvesvietām", kuru tagad pasaulē ir ne mazums. Mājiņas, kas dekorētas ar mežģīņu kokgriezumiem, ar mīlestību veidotās pasaku tēlu skulptūras, izgreznotā Ziemassvētku egle, daudzkrāsainu lampiņu virtenes rada burvīgu atmosfēru. Īpaši grezns izskatās Ziemassvētku vecīša namiņš. Ziemassvētku vecītis viesus savā īpašumā uzņem visu gadu, lasa viņam atsūtītās vēstules un atbild uz tām, uztur kārtību savā īpašumā. Šeit varat iedomāties visdziļākās vēlēšanās un palūgt Ziemassvētku vecīti palīdzēt to piepildīšanā. Laipnā burvja palīgi noteikti pasniegs dāvanu viņa viesiem.
Īpašuma objekti: Sniegbaltītes namiņš, Burvju dzirnavas, Divpadsmit Mēnešu klajumam, dzīvā Ziemassvētku egle, Austrumu kalendāra zīmju aleja un daudz kas cits - ir ar savu leģendu, vēsturi un ticējumu.
Pie ieejas īpašumā var doties izbraucienā ar Jaungada vilcienu, ieiet mājīgajā "Ziemassvētku vecīša namiņā" ieēst pankūkas un nobaudīt dažādus baltkrievu ēdienus. Mūsdienās "Baltkrievu Ziemassvētku vecīša īpašums" ir pats slavenākais tūristu zīmols valstī. Ik gadu to apmeklē apmēram 150 tūkstoši cilvēku.

Vakarā atgriežamies Grodņā

Nakts viesnīcā

3. diena – Grodņa – Lieldienu olu muzejs – Grodņas muiža "Korobčici" – Lietuva – Rīga

Brokastis viesnīcā

Izbraucam uz Sopockinas ciemu

Apmeklēsim Lieldienu olu muzeju. Sopockinas Lieldienu olas ir īsti mākslas darbi. Muzejā ir vairāk nekā 1100 olu, tostarp ir ne tikai vietējo amatnieku, bet arī "netradicionālas" Lieldienu olas, kas gatavotas no māla, kristāla un salmiem. Ekspozīcijā apskatāmas strausa olas, uz kurām attēloti Grodņas rajona svēto sejas un dievnami. Muzejā var ne tikai apskatīt un pašiem mēģināt krāsot "Sopockas Lieldienu olu", bet arī iepazīt Lieldienu vītolu darināšanas tehniku, apskatīt galvenajiem kristiešu svētkiem veltītu retu pastkaršu kolekciju.

Tālāk ceļš ved uz Korobčiciem

Apmeklējam unikālo agrārā tūrisma kompleksu "Grodņas muiža "Korobčici"" («Гарадзенскі маёнтак «Каробчыцы»»), vietu, kur ar prieku ierodas gan baltkrievi, gan ārvalstu tūristi. Tieši šeit var sajust tautas sadzīves garu un vienlaikus pieskarties Baltkrievijas dabai.
Tūrisma komplekss ir iekārtots stilizētā senā 19.gadsimta muižas ēkā, un šodien tās teritorijā atrodas vairāk nekā 30 dažādu objektu, kas organiski iekļaujas apkārtējā dabā un papildina viens otru. Kopumā Korobčici aizņem 16 hektāru platību, kur ir pietiekami daudz vietas gan dabas ainavām, gan izklaides un izglītojoša rakstura objektiem.
Korobčicu galvenais elements ir šļahtiču restorāns "Zamok Zevany", kas celts pēc labākajām baltkrievu tautas arhitektūras tradīcijām. Blakus restorānam atrodas Baltkrievijas mežu mītiskā karaļa Svjatobora figūra, skvērs "Smaids" un bruņinieka laukums. Neatņemama kompleksa sastāvdaļa ir tautas amatnieku, kalēju un kokgriezēju darbnīcas. Korobčicu lepnums ir stallis, kas ir daļa jāšanas centra "Amadeus", kurā ir apmēram 40 dažādu šķirņu zirgu. Korobčicu teritorijā ir piecas ūdenskrātuves, dīķi ar tajos ielaistām zivīm. Un apkārt ir tilti, lapenes, puķu dobes. Blakus ūdenskrātuvēm voljēros dzīvo: brieži, mežacūkas, savvaļas kazas. Pīles, vistas, vjetnamiešu cūkas dzīvo blakus eksotiskajiem strausiem, fazāniem un pāviem. Puse agro saimniecības teritorijas ir aizsargājamā. Iekļūt tajā var tikai pasta karietē vai ar pajūgu. Patstāvīgi pa šo teritoriju pārvietoties nedrīkst.
Ekskursija pa agrārā tūrisma kompleksu «Гарадзенскі маёнтак «Каробчыцы»»

Pēc vēlēšanās, pusdienas šļahtiču restorānā "Zamok Zevany". Pilī-restorānā godā tur baltkrievu kulinārijas tradīcijas un seko tām. Īpaši liela uzmanība tiek pievērsta gaļas ēdieniem, kurus dibinājis Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs (nav brīnums, ka Korobčici pieder gaļas pārstrādes rūpnīcai! ..).
Restorāns piedāvā: ēdienu "Cīņa ar badu" - 10 BYN, ēdienu "Mājputnu pagalms" - 12 BYN, ēdienu "Biškopja maltīte" - 15 BYN.

Pēc pusdienām izbraucam uz Rīgu

Apstāšanās uz Baltkrievijas - Lietuvas robežas

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā ierodamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* 2 naktis ** vai *** viesnīcā ar brokastīm
* grupas vadītāja pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ekskursija ar autobusu un kājām ar vietējo gidu pa Grodņu - 6.00 EUR skolēnam

* ekskursija "Teātris vēsturē" pa Grodņas reģionālo leļļu teātri ar vietējo gidu - 2 BYN skolēnam

* ieejas biļetes:

Nacionālais parks "Belovežas gārša":
Dabas muzejs - pieaugušajiem 5 BYN, bērniem līdz 14 gadiem 4 BYN
"Baltkrievijas Ziemassvētku vecīša īpašums" - pieaugušajiem 9 BYN, bērniem līdz 14 gadiem 7.50 BYN

Lieldienu olu muzejs - pieaugušajiem 2 BYN, bērniem 1.50 BYN

Agrārā tūrisma komplekss "Гарадзенскі маёнтак «Каробчыцы»" - pieaugušajiem 5 BYN, bērniem 2.50 BYN
Ekskursija pa agrārā tūrisma kompleksu "Гарадзенскі маёнтак «Каробчыцы»" 30 minūtes ar vietējo gidu - pieaugušajiem 2 BYN, bērniem 1 BYN

Svarīgi! Braucienam ir nepieciešama Latvijas Republikas pase, kas derīga vismaz sešus mēnešus pēc brauciena beigām

Svarīgi! Cienījamie tūristi, neaizmirstiet noformēt veselības apdrošināšanas polisi, kas nepieciešama iebraukšanai Baltkrievijas Republikā

Svarīgi! Ieceļošana bez vīzas - 3.00 EUR personai

Valūtas kurss: 1 EUR = ~ 2.90 BYN