Alūksne (līdz 1917. gadam Marienburga) - pilsēta ar aptuveni 6 400 iedzīvotājiem, Alūksnes novada administratīvais centrs. Alūksne ir zaļu pakalnu, skaistu dārzu un parku pilsēta, kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienē, Alūksnes ezera krastā.
Līdz 13. gadsimtam šī teritorija bija viens no 6 novadiem seno latgaļu valsts Atzeles sastāvā. Ezera un pilsētas nosaukums visticamāk cēlies no latgaļu "olūksna" - meža strauts.
13. gadsimtā Atzeles zeme bija Livonijas ordeņa pakļautībā.
Pirmo reizi Alūksnes (Olistas) vārds Pleskavas hronikā minēts 1284. gadā. Šajā laikā novadu šķērso nozīmīgi tirdzniecības ceļi no Rīgas uz Pleskavu.
1342. gadā Livonijas ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā uz Alūksnes ezera salas uzcēla mūra pili. Tā tika iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā un nosaukta Dievmātes vārdā - Marienburga. Pils kļuva par galveno ordeņa nocietinājumu austrumos, līdz brīdim, kad Livonija beidza pastāvēt kā valsts.
Līdz 18. gadsimtam Marienburga īpašuma tiesības maina astoņas reizes - dažādos laikos līdzās vāciešiem to pārvaldīja arī poļi, krievi un pat zviedri.
1683. gadā vācu luterāņu mācītājs Ernsts Gliks Vidzemē nodibināja pirmās skolas ar mācībām latviešu valodā.
Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Pētera I Krievijas caristes armija ieņēma Marienburgu. Tika sagūstīts arī mācītājs Ernsts Gliks un viņa skolniece Marta Skavronska (Krūze), kas kļuva par pirmā Krievijas imperatora Pētera I mīļoto un vēlāk arī sievu. 1724. gadā ar vārdu Katrīna I viņa tika kronēta Krievijas tronī, kļūstot par Krievijas impērijas ķeizarieni.
18. gadsimta vidū Marienburgas muižu Krievijas ķeizariene Elizabete piešķīra valsts kancleram grāfam Mihailam Voroncovam, kurš 1764. gadā to pārdeva ārstam baronam Ivanam Fītinghofam-Šēlam. Barona ģimene nežēloja spēkus un personīgos līdzekļus sava īpašuma labiekārtošanā un 1861. gadā šeit uzceļ Jauno pili neogotikas stilā un uzsāk muižas dārza un parka ansambļa veidošanu. Ap šo laiku muižas zemēs sāka veidoties pilsēta.
19. gadsimta otrajā pusē Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Īpaši tās nozīme pieauga, kad 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Valka.
Alūksne pilsētas tiesības saņēma tikai 1920. gadā Latvijas brīvvalsts laikā.
Šodien tūristi labprāt apmeklē Alūksnes pilsētu, kur atrodas Bībeles muzejs, Alūksnes Jaunā pils, Alūksnes parks, Marienburgas pils drupas un unikālais šaursliežu dzelzceļš.

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Tālāk ekskursija kājām pa Alūksnes nozīmīgākajās vietām, kas slēpj brīnišķīgus pārsteigumus. Izstaigāsim Alūksnes parku, kura izcelsme saistās ar 18. gadsimta otro pusi, kad Alūksnes muiža piederēja baronam fon Fītinghofam-Šēlam. Mūsdienās parks ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem, tas ir bagātākais ar mazajām arhitektūras formām Latvijā. Kā dārgumi parkā dzirkstī Aleksandra paviljons, Granīta obelisks, Putnu paviljons, Eola templis, Pomonas templis, mauzolejs, čukstošā laterna un strūklakas.
Tālāk ceļš aizvedīs pie Alūksnes ezera, kas pilsētu ar Marijas salu un Tempļa kalnu savieno ar diviem koka tiltiem. Marijas salā (Pils salā) aplūkosim Livonijas ordeņa pils drupas, kas šodien liecina par tā laika notikumiem. 1342. gadā Alūksnes ezera lielākajā salā Livonijas ordenis uzcēla nocietinātu pili - Marienburgas pili, kuru ar cietzemi savienoja 120 metrus garš koka tilts ar paceļamu daļu. Ordeņa pils sastāvēja no galvenās pils un dienvidu priekšpils, kuras apjoza aizsargvaļņi, pili regulāri labiekārtoja un paplašināja līdz pat 17. gadsimta beigām. Tā bija viena no lielākajām pilīm Latvijas teritorijas austrumu daļā, kas atradās Livonijas ordeņa pārziņā. Ziemeļu kara laikā 1702. gadā atkāpšanās laikā zviedri Marienburgas pili uzspridzināja, lai to neiegūtu krievi. Kopš tā laika neviens to neatjaunoja. Tagad Livonijas ordeņa pilsdrupu teritorijā ir atjaunots Dienvidu tornis, kura senie mūri naktīs tiek izgaismoti, radot īpašu noskaņu.
Pastaigas noslēgumā uzkāpsim Tempļa kalnā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tempļa kalns ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Kalna galā redzēsiet granīta rotondu - Slavas templi, ko 1807. gadā lika uzcelt barons fon Fītinghofs, un apbrīnosiet gleznaino skatu uz ezeru, Marijas salu un Alūksnes Jauno pili ar parku. Tāpat gleznainajā Tempļa kalna parkā var ne tikai uzņemt skaistas fotogrāfijas, bet arī uzkāpt Alūksnes augstākajā punktā - 37,8 metrus augstajā skatu tornī. Tieši šī vieta padara Alūksni par Latvijas augstāko pilsētu!..
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)