Senā Rakveres pilsēta un Rakveres cietoksnis – Vīlande-gleznaina pilsēta ar krāsainiem viduslaiku akcentiem

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 30.00 EUR skolēnam

 Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

6.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Rakverē

Apmeklējam Rakveres cietoksni. 1219. gadā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā izkāpa Igaunijas ziemeļu krastā. Drīz visa Ziemeļigaunija nonāca Dānijas kontrolē. Izveidojās Igaunijas hercogiste, zināma arī kā Dāņu Igaunija - Dānijas karalistes īpašums.
13. gadsimta vidū senās igauņu koka pils Tarvanpē vietā dāņi uzcēla savu akmens pili, un nosauca to par Vezenbergas pili.
Vēstures notikumos pirmām kārtām ir vērts atzīmēt Vezenbergas (Rakveres) kauju. 1268. gada 18. februārī netālu no pils notika kauja, kurā apvienotais Tērbatas bīskapijas, Dāņu Igaunijas, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā. Lai gan kaujā ordenis cieta vienu no graujošākajām sakāvēm savā vēsturē, krievi Vezenbergas pili nespēja iekarot.
Biežie nemieri iekaroto igauņu vidū, kurus mēģināja pievērst kristīgai ticībai, un nemierīgā robeža ar Krieviju lika dāņiem pamest kontinentālo Igauniju. 1346. gadā Livonijas ordenis no Dānijas karaļa Valdemāra IV nopirka visas viņam piederošās Ziemeļigaunijas zemes.
1347. - 1558. gadā Vezenbergas īpašnieks bija Livonijas ordenis un pilī atradās ordeņa militārais garnizons. Šajos gados tika veikti pils pārbūves un nostiprināšanas darbi. Gadu gaitā cietoksni vairākkārt pārbūvēja. Un 16. gadsimta vidū tas bija viens no spēcīgākajiem cietokšņiem Ziemeļigaunijā.
Livonijas kara laikā 1558. gada jūlijā cara Ivana Bargā Krievijas armija, nesastopoties ar pretestību, atņēma cietoksni toreizējam Livonijas ordeņa fogtam Hertam Huinam fon Ansteraidam.
1581. gada 4. martā Zviedrijas armija ģenerāļa Pontusa de la Gardija vadībā atkaroja cietoksni no krieviem.
Visvairāk Vezenberga cieta 1600. - 1629. gados poļu - zviedru kara kaujās. 1605. gadā to uz īsu brīdi ieņēma poļu karaspēks, bet, atkāpjoties, pili daļēji uzspridzināja. Vēlāk zviedri izdarīja to pašu. 1635. gadā zviedri Vezenbergas pili izsvītroja no cietokšņu saraksta, un kopš tā laika tā stāvēja drupās.
Pirmie drupu savešanai kārtībā darbi tika veikti 1901. - 1902. gadā. 1975. gadā Rakveres pilskalnā sākās vērienīgi restaurācijas un konservācijas darbi.
Rakveres pilsētas 700. gadadienai Vallimegi kalnā blakus Rakveres pilij tika uzstādīta milzu Taura skulptūra, kas kļuva par pilsētas simbolu.
Apmeklējot Rakveres cietoksni jūs nokļūsiet tematiskā parkā, kas stāsta par 16. gadsimta pilskalna sadzīvi. Šeit gan bērni, gan pieaugušie var pavadīt aizraujošu dienu: pārvērsties par bruņinieku un karotāju, izmēģināt sevi loka šaušanā, cīņās ar pīķiem un zobeniem, kalēja darbu, māla modelēšanu, izkalt pilskalna monētu un uzzināt par viduslaiku un agro jauno laiku cilvēku dzīvi.
Turklāt pilskalna teritorijā ir atvērts: vīna pagrabs, moku kamera, nāves un elles zāle, Sarkano lukturu iela, viduslaiku bordelis, bārddziņa un alķīmiķa darba istabas.
Cietoksnī atrodas "Shenkenberg" krogs, kurā tiek pasniegti ēdieni, kas gatavoti pēc viduslaiku receptēm.

Pēc tam ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Rakvere (vēsturiskais nosaukums: Tarvanpää, vāciski: Wesenberg, krieviski: Rakovor) ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķa administratīvais centrs. Tā ir sestā lielākā pēc platības un astotā lielākā pēc iedzīvotāju skaita pilsēta valstī. Šeit dzīvo aptuveni 15 600 cilvēku.
Rakvere ir viena no vecākajām pilsētām Igaunijā. Tās vēsture aizsākās līdz koka pils uzcelšanu vietējā Vallimā kalnā. 13. gadsimtā rakstiskos avotos Rakvere ir minēta trīs reizes: 1226. gadā kā igauņu nocietinājums un sena apmetne Tarvanpe, 1252. gadā kā dāņu Vezenbergas nocietinājums un 1268. gadā krievu hronikās kā Rakovora.
Sensenos laikos senie igauņi šo pilsētu sauca par Tarvanpea (taura galva). Saskaņā ar leģendu, reiz esot dzīvojis milzu vērsis, kuru nomedīt jebkurš mednieks uzskatīja par lielu veiksmi. Mītiskā dzīvnieka apmēri pārsniedza ievērojamu Igaunijas teritorijas daļu. Kad veiksme beidzot uzsmaidīja dzīvnieka ķērājiem un vērsis tika noķerts, viņa galva atradās Rakverē, bet ķermenis - Tartu.
13. gadsimta sākumā visu Ziemeļigauniju iekaroja dāņi un no 1238. līdz 1346. gadam tā piederēja Dānijas karalistei. No 1347. līdz 1558. gadam Vezenberga piederēja Livonijas ordenim. Pēc tam pilsēta piederēja Krievijai, Polijas-Lietuvas ūnijai un Zviedrijai. 1710. gadā saskaņā ar Ziemeļu kara rezultātiem Vezenberga pārgāja Krievijai, kuras sastāvā tā palika līdz pat 1919. gadam. Pēc pirmās Igaunijas Republikas nodibināšanas Rakveres pilsēta bija tās sastāvā līdz 1940. gadam. No 1940. līdz 1991. gadam tā piederēja Igaunijas PSR, un kopš 1950. gada bija Rakveres apriņķa centrs. Kopš 1991. gada Rakvere ir neatkarīgās Igaunijas pilsēta.
Mūsdienās Rakvere tiek uzskatīta par galveno Rietumviru apriņķa tūrisma centru, kas piesaista apmeklētājus ar iespaidīgajām pilsdrupām, modernu pilsētas galveno laukumu un spa kultūru. Pilsētā darbojas teātris, vairākas baznīcas, daudzas kafejnīcas un restorāni, bet arhitektūra ir daudzveidīga un diezgan oriģināla.
Pilsētas galvenās apskates vietas: Senā Pikk iela - kas ir kļuvusi par pilsētas gājēju promenādi. Sv. Trīsvienības baznīca ar savdabīgu slaidu torni, celta vēlajos viduslaikos un pārbūvēta 17. gadsimtā. Rakveres Centrālais laukums (agrākais pilsētas Tirgus laukums), kas savu pašreizējo izskatu ieguva 2004. gadā. Šajā laukumā atrodas Rakveri atpazīstamu padarījušie dzeltenie kupoli, strūklaka, atpūtas vietas un laukakmens kalniņi. Te atrodas skulptūra "Jaunietis ar velosipēdu klausās mūziku", kas veltīta pilsētas goda pilsonim Arvo Pērtam. 1926. - 1928. gados celtā tirgus ēka - viena no pilsētas arhitektūras dominantēm. Rakveres bankas ēka, viena no iespaidīgākajām ēkām Igaunijā, celta 1932. - 1933. gadā. Vecajā krievu stilā celtā Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas baznīca, kurā atrodas mocekļa Sergeja Florinska svētās relikvijas, vienīgās apskatei pieejamas relikvijas Igaunijā. 1940. gadā atklātais Rakveres teātris - viens no savdabīgākajiem teātriem pasaulē. 1925. gadā atklātais piemineklis uzvarai Atbrīvošanas karā. Sv. Pāvila baznīca - viena no Igaunijas izcilākajām 20. gadsimta 30. gadu baznīcas ēkām, kas tika atklāta 1940. gadā. 1991. gadā uzstādītais piemineklis "Ērkšķu kronis" - uz Sibīriju izsūtīto Rakveres iedzīvotāju piemiņai. Teātra kalns - viena no senākajām vietām pilsētā, 1670. gadā baroka stilā celtā Rakveres muiža un Tautas parks. Senas vējdzirnavas, kas celtas 1798. gadā, un Vallimā brīvdabas centrs blakus Rakveres pilskalnam.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Ceļojumu turpinām uz Vīlandi

Ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Vīlande (igauniski: Viljandi; vāciski: Fellin) - viena no vecākajām Igaunijas pilsētām, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā. Pilsētā dzīvo aptuveni 17 300 iedzīvotāju.
Pirmās rakstiskās ziņas par apdzīvotu vietu Vīlandē ir no 1154. gada. 13. gadsimta sākumā šīs zemes iekaroja Zobenbrāļu ordenis. 1224. gadā senās igauņu apmetnes vietā sāka būvēt iespaidīgu ordeņa akmens cietoksni. Rīgas arhibīskaps 1283. gadā apdzīvotai vietai, kas ieskāva Fellinas cietoksni, piešķīra pilsētas tiesības. 14. gadsimta sākumā Fellina kļuva par Hanzas savienības locekli. Livonijas kara laikā Fellīnu iekaroja krievu karaspēks un daļēji iznīcināja. Poļu - zviedru kara laikā, kad 1602. gadā Fellīnu iekaroja poļi, no agrākās pilsētas varenības un krāšņuma palika tikai dažas sienas. 17. gadsimtā, kad Fellina bija Zviedrijas pakļautībā, tai tika atņemtas pilsētas tiesības. 1783. gadā Krievijas ķeizariene Katrīna II atjaunoja pilsētas tiesības un Fellīna kļuva par apriņķa centru. 1919.gadā Fellina tika pārdēvēta par Vīlandi (igauniski - Viljandi).
Šodien Vīlande - apburoša pilsēta, Dienvidigaunijas mežu ieskauta, ir slavena ar pilsdrupām, kas kalpoja par Livonijas ordeņa rezidenci. Gleznainais skats uz tuvējo ezeru un koka arhitektūras pieminekļi padara Vīlandi par vienlīdz pievilcīgu galamērķi gan dabas, gan kultūras cienītājiem. Vīlandē notiek daudz dažādu tematisku festivālu, sākot no pasaulslavenā tautas mūzikas festivāla un beidzot ar viduslaiku gadatirgiem.
Pilsētas galvenās apskates vietas: Vīlandes rātsnams, 19. gadsimta pirmajā pusē celtais un 1931. gadā rekonstruētais igauņu funkcionālisma stilā. Rātslaukums, 1944. gadā padomju karavīru veidotais par godu Vīlandes atbrīvošanai. 1911. gadā celtais 30 metrus augstais Vīlandes ūdenstornis. Pilsētas tiesas ēka, 1895. gadā celtā neorenesanses stilā. Sv. Jāņa baznīca, celtā 17. gadsimtā uz kādreizējās franciskāņu klostera baznīcas drupām. Mājīgās senās Vīlandes pilsētas ielas ar koka arhitektūru. Vecākā koka dzīvojamā ēka pilsētā, kuras celtniecība aizsākās 1790. gadā. Vīlandes viduslaiku pilsētas mūris un Arkādijas dārzs. Sv. Pāvila baznīca, 1866. gadā celtā neogotikas stilā. Vīlandes muiža - kādreizējais fon Ungernu-Šternbergu baronu īpašums, celtais 1880. gadā. Vīlandes pils parks un 13. gadsimta Fellinas pils, kas kādreiz bija Livonijas ordeņa rezidence, drupas. Iekārtais tilts, ko 1879. gadā izveidoja Rīgā uzņēmumā “Felser & Co” - viens no nozīmīgākajiem pilsētas simboliem. Vīlandes ezers senlejā. Pilsētas ainu atdzīvina arī lielas sarkanas betona zemenes, leģendārā Vīlandes mēra Augusta Marama skulptūra ar viņa suni, piemineklis Igaunijas nacionālās mākslas skolas dibinātājam Johanam Kēleram un piemineklis rakstniekam Kārlim Robertam Jākobsonam.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!