Rakveres cietoksnis – Ontikas stāvkrasts un Valastes ūdenskritums – Oru parks – Sillamē – neparastā Narva un Narvas Hermaņa cietoksnis – Kallastes stāvkrasts –Tartu-Igaunijas bohēmijas pilsēta

Igaunija GerbonisCeļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 72.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Rīga – Rakveres cietoksnis – Ontikas stāvkrasts un Valastes ūdenskritums – Oru parks – Sillamē – Narva

6.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Igauniju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Rakverē

Apmeklējam Rakveres cietoksni. 13.gadsimta vidū senas igauņu koka pils vietā dāņi uzcēla pirmos akmens aizsardzības nocietinājumus, bet 14.gadsimta vidū uz Vallimaje pakalna tika uzcelta pils gredzenveida siena. Dānijas pakļautībā Rakveres pilskalns atradās no 1238. līdz 1346.gadam. Pēc Svētā Jurģa nakts sacelšanās Harju un Vīrumā vasaļi pārdevās Livonijas ordenim, un no 1343.gada 16.maija pilskalns piederēja Livonijas ordenim. Pilnīga pāreja notika 1346. un 1347.gados, kad Dānijas karalis savu hercogisti pārdeva Vācu ordenim, bet tas savukārt pārdeva Livonijas ordenim. Ordeņa laiks senajā pilskalnā ilga līdz 1558.gada jūlijam, kad krievi bez pretošanās pārņēma to no Livonijas ordeņa toreizējā fogta Herta Huina fon Ansteraida. Livonijas kara laikā cietoksnis atradās Krievijas caristes īpašumā, bet 1581.gada 4.martā Zviedrijas armija atkaroja cietoksni. 1600. - 1629.gados notika Poļu- zviedru karš, kura laikā poļi 1605.gadā cietoksni daļēji uzspridzināja, vēlāk to darīja arī zviedri, kopš tā laika no cietokšņa palikušas drupas.
Mūsdienās Rakveres cietoksnis piedāvā daudz aizraujošu aktivitāšu ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem! Varat izmēģināt savus spēkus loka šaušanā, cīņas ar pīķiem un zobeniem, kalšanā, veidošanā no māla, cietokšņa monētas kalšanā un darīt daudzas citas interesantas lietas. Tiek izstādīta cietokšņa vēsture, vēsturiskie ieroči un spīdzināšanas kamera. Cietokšņa pagrabā var atrast viduslaiku vīnus. Senajā cietoksnī atrodas Šekenbergas krodziņš, kurā piedāvā ēdienus, kas pagatavoti pēc viduslaiku receptēm. 2009.gadā atvēra Sarkano laternu ielu, kā arī bārddziņa darba istabu.

Tālāk ceļš aizved pie Valastes ūdenskrituma

Apbrīnosim Valastes ūdenskritumu un Ontikas stāvkrastu. Valastes ūdenskritums uz Ontikas klints tiek uzskatīts par augstāko ūdenskritumu ne tikai Igaunijā, bet visās Baltijas valstīs. Tā augstums pārsniedz 30,5 metrus. Ūdenskritums izveidots mākslīgi, lai novadītu lieko ūdeni no lauksaimniecības zemēm. Ūdens uz klints nonāk pa kanālu no Valastes strauta, kas devis nosaukumu arī ūdenskritumam. Mūsdienās Valastes ūdenskritums ir viens no skaistākajiem dabas objektiem valstī.
Ontikas stāvkrasts ir augstākā daļa slavenās Baltijas klints, kuras kopgarums ir 1100 km, kas sākas Zviedrijā Alandu salās un beidzas Krievijā pie Ladoga ezera. Ontikas stāvkrasts ir Igaunijas aizsargājamā teritorijā, kas stiepjas gar valsts ziemeļu krastu aptuveni 20 km. Klints augstums šeit sasniedz 56 metrus. Pēc zinātnieku domām, kaļķakmens klints izveidojās apmēram pirms 570 - 470 miljoniem gadu. Ontikas ainavu rezervāta platība ir 1212 ha. Pašreizējās rezervāta robežas un statuss tika apstiprināts 1996.gadā.
2018.gada nogalē uz Valastes ūdenskritumu tika atjaunota kāpņu sistēma un platformas, no kurām labāk var aplūkot Ontikas stāvkrastu, apbrīnot Valastes ūdens straumes un baudīt jūras ainavu. Pēc dabas skatu baudīšanas varēsiet ieturēt maltīti un atpūsties ūdenskrituma tuvumā esošajā kafejnīcā.

Pēc tam izbraucam uz Toilas ciemu

Pastaigāsimies pa Oru parku. Skaistajā Pihajē (Pühajõe) upes ielejā izvietoto Oru parku un grezno pili izveidoja Grigorijs Jeļisejevs - viens no bagātākajiem tirgotājiem 19.gadsimtā Krievijā. 1934.gadā Elisejevs pārcēlās uz Parīzi un pārdeva savu zemi. Pili un parku par 100 000 kronām nopirka trīs igauņu rūpnieki un uzdāvināja prezidentam Petsam kā vasaras rezidenci. Otrā pasaules kara laikā pils tika pilnībā iznīcināta. Tikai parka ainaviskā greznība un bagātība atgādina tās mērogu un varenību.
Mūsdienās Oru parks ir viena no tūristu visvairāk apmeklētajām vietām Ziemeļigaunijā. Kopš 1996.gada notiek vērienīgi atjaunošanas darbi iznīcinātās pils terasēs, pils dārzā, tiek papildināta augu kolekcija un daudz kas cits. 75 ha platībā aug 258 dažādas koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Pastaigāsieties pa aleju ar lielām vecām liepām, pa kopto parku, kas aprīkots ar daudzām norādēm, apskatīsiet atjaunotās strūklakas, alu "Sudraba avots", grotu, paviljonu "Raganu mežs", dažāda veida kokus un krūmus un no lapenes "Bezdelīgas ligzda" apbrīnosiet skatu uz jūru.

Ceļojumu turpinām uz Sillamē

Dosimies pastaigā pa pilsētas centru. Sillamē ir burvīga Igaunijas pilsēta, kas atrodas Somu līča krastā, Setkes upes grīvā. Pirmās ziņas par Sillamē kā apdzīvotu vietu, kurā atradies krodziņš, datētas ar 1502.gadu. 1700.gadā šeit tika uzceltas dzirnavas un tilts pār upi. Kopš 19.gadsimta beigām Sillamē kļūst par kūrortu, kas ir populārs Sanktpēterburgas inteliģences vidū. 1928.gadā Igaunijas naftas konsorcijs šeit uzcēla slānekļa pārstrādes rūpnīcu, elektrostaciju un nelielu ostu. Otrā pasaules kara laikā rūpnīca tika iznīcināta. Kā rūpnieciska pilsēta tika nodibināta 1946.gadā, kad nolēma šeit izveidot lielu metalurģijas rūpnīcu degakmens rūdas pārstrādei, lai iegūtu urāna oksīdus. Šī uzņēmuma dēļ, no 1947. līdz 1991.gadam, pilsēta bija slēgta apmeklētājiem. 1957.gadā, padomju laikā, Sillamē ieguva pilsētas statusu.
Varēsiet iepazīties ar staļinisma perioda ēku pēckara arhitektūru un klasiskajām alejām. Turklāt pilsētas centrā esošās ēkas ir tik vienveidīgas, ka var runāt par 20.gadsimta 40. - 50.gadu arhitektūras ansambli. Centrālajā laukumā redzēsiet pilsētas simbolu - rātsnamu, kas uzbūvēts 1959.gadā, un pieminekli "Miera atomam", kas uzcelts 1987.gadā par godu revolūcijas gadadienai. Pastaigājoties pa Piejūras bulvāri - kas sākas ar greznām kāpnēm pie centrālā laukuma un ved tieši līdz jūrai. Redzēsiet arī Sv. Jura un Adalberta Romas katoļu baznīcu, kas uzcelta Somu līča krastā 2001.gadā.

Vakarpusē izbraucam uz Narvu

Nakts viesnīcā

 
 
2.diena – Narva – Narvas cietoksnis – Kallastes stāvkrasts – Tartu – Rīga
 
Brokastis viesnīcā
 
Dodamies uz Narvas cietoksni
 
Apmeklējam Narvas (sauktu arī Hermaņa) cietoksni. Cietoksnis, kas ir vairāk nekā 700 gadu vecs, tā pastāvēšanas vēsturē ir piederējis dāņiem, vāciešiem, zviedriem, krieviem un, visbeidzot, igauņiem. Izskatu, kāds saglabājies līdz mūsdienām, cietoksnis ieguva Livonijas ordeņa laikā 14. - 16.gadsimtos. Liela daļa cietokšņa, kas bija nopietni bojāta Otrā pasaules kara laikā, 1970. - 1980.gados tika atjaunota, bet restaurācijas darbi nav beigušies līdz šai dienai.
Mūsdienās cietoksnī atrodas Narvas muzejs, bet uz Narvas nocietinājumu bastioniem iekārtots parks. Garā Hermaņa tornī un cietokšņa vecākajā daļā ir izveidota pastāvīga izstāde, kas iepazīstina ar Narvas pilsētas un cietokšņa vēsturi, kā arī aptuveni desmit pagaidu ekspozīciju. Greznajā bruņinieku apspriežu zālē un pusdienu telpā ar velvju griestiem, kā arī nedaudz mazākā ziemeļu spārna zālē notiek koncerti un konferences.
Garā Hermaņa tornim ir 8 stāvi, kuros bez izstāžu zālēm atrodas arī ekspozīciju zāle, kapela, skatu laukums un tā sauktās privātās telpas. No 51 metrus augstā torņa paveras brīnišķīgs skats uz Narvu un Krievijā esošo Ivangorodas cietoksni. Narvas un Ivangorodas cietokšņus atdala Narvas upe, un tie atrodas mazāk nekā 150 metru attālumā. Nekur citur pasaulē nav tik tuvu divu cietokšņu, kas pieder valstīm, kuras nav draudzīgākajās attiecībās!
Bez muzeja pils ziemeļu daļā atrodas vēsturiskais amatnieku centrs, Ziemeļu pagalms. Šeit darbojas četras vēsturiskas amatnieku darbnīcas, kurās, izmantojot 17.gadsimta rīkus un tehnoloģijas, ikvienam tiek mācītas dažādu suvenīru un citu priekšmetu izgatavošanas metodes.
Narvas cietoksnī notiek ikgadējs grandiozs vēsturisks festivāls "Narvas kauja". Tāpat katru rudeni Narvā tiek rīkoti Igaunijas muzeju svētki, kuru laikā dažādu Igaunijas muzeju labākās izstādes uz laiku tiek pārceltas uz cietoksni un paliek līdz gada beigām.
 
Vēlāk, dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Narva ir trešā lielākā pēc iedzīvotāju skaita pilsēta Igaunijā, pati lielākā pilsēta Ida-Virumā novadā un vistālāk uz ziemeļaustrumiem esošā Eiropas Savienības pilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir ~ 54 tūkstoši. Pilsēta atrodas Narvas upes kreisajā krastā, uz robežas ar Krieviju - iepretī atrodas Ivangoroda. Narva ir tāda kā igauņu un krievu kultūru kausēšanas katls, kā arī lieliska vieta, kur apstāties un atpūsties ceļojuma laikā.
Dāņi, kas 13.gadsimtā bija iekarojuši Ziemeļigauniju, 1223.gadā Rugodivā, Narvas upes krustojumā ar "veco ceļu", uzcēla koka nocietinājumu. Šo nocietinājumu aizsardzībā, vietējas apdzīvotās vietas vietā veidojas Narvas pilsēta, kas 14.gadsimta sākumā iegūst Hanzas privilēģijas. 14.gadsimta sākumā dāņi sāka būvēt mūra cietoksni, kas vēlāk iegūst Hermaņa pils nosaukumu. No 1223. līdz 1346. gadam Narva piederēja Dānijai, pēc tam līdz 1558.gadam - Livonijas ordenim. 1492.gadā cīņā ar Livoniju, Maskavas lielkņazs Ivans III pretī Narvai uzcēla Ivangorodas cietoksni. Livonijas kara laikā 1558.gadā Narvu iekaroja Krievijas karaspēks. 1581.gadā Narvu iekaro zviedri. Ziemeļu kara laikā, 1704.gada augustā, Krievijas cara Pētera I karaspēks ieņēma Narvu, un tagadējās Igaunijas zemes nokļuva Krievijas pakļautībā. Narvu Igaunija atguva 1917.gada decembrī uz revolucionāra nihilisma viļņa. Bet 1918.gada novembrī pilsētu tagad jau ieņēma Sarkanā armija. 1920.gada 2.februārī pēc miera līguma starp Igauniju un Padomju Krieviju noslēgšanas, Narva atkal kļuva par "igauņu" pilsētu, turklāt Ivangoroda par tās priekšpilsētu. 1940.gadā Narva, tāpat kā pārējā Igaunija, tika pievienota PSRS. Otrā pasaules kara laikā, 1944.gada vasaras kauju laikā, Narva bija gandrīz noslaucīta no zemes virsmas. Par neatkarīgās Igaunijas daļu Narva kļuva tikai 1991.gadā.
Ievērojamākie pilsētas apskates objekti: Narvas Hermaņa pils, kuru 13.gadsimtā dibināja dāņi, Narvas rātsnams, kas celta pēc Zviedrijas karaļnama iniciatīvas 17.gadsimta beigās, 1999.gadā dibinātā Tartu Universitātes Narvas koledža, 1884.gadā celtā neoromānikas stila Aleksandra luterāņu baznīca, Magazeja (mākslas galerijas ēka), 18.gadsimta celtne, Narvas Augšāmcelšanās katedrāle, kas uzcelta neobizantiešu stilā 1896.gadā, 1875.gadā dibinātā Narvas vīriešu ģimnāzija, piemineklis "Zviedru lauva" - piemiņa cīņai pie Narvas 1700.gadā starp Pētera I un Zviedrijas karaļa Kārļa XII karaspēkiem, Pils parks, Narvas promenāde, Tumšais dārzs - vecākais parks pilsētā, Puškina laukums, piemineklim šahistam Paulam Keresam, kurš padarīja slavenu Igauniju visā pasaulē, Narvas bastioni - pilsētas ilgtermiņa aizsardzības struktūru grupa un Krenholmas manufaktūra - galvenais Narvas rūpniecības uzņēmums, kas tika dibināts 1857.gadā.
 
Ceļš tālāk ved pie Peipusa ezera - piektā lielākā ezera Eiropā. Tā garums ir aptuveni 96 km, platums līdz 50 km, vidējais dziļums - 7,5 metri, bet maksimālais dziļums - 16,6 metri. Ezerā ieplūst vairāk nekā 30 upju un upīšu, bet iztek tikai viena - Narvas upe.
 
Ierodamies Kallastes pilsētiņā
 
Aplūkosim Kallastes stāvkrastu. Pilsētiņā atrodas Igaunijā garākais devona smilšakmens atsegums - saskaņā ar 2001.gada mērījumu rezultātiem aptuveni 930 metru garš. Atseguma maksimālais augstums ir 8 metri. Sākot no pilsētas dienvidu puses un, virzoties līdz centrālajam laukumam, ir redzami 11 atsegumi. Vistālākā, dienvidu daļa, ar augstāko atsegumu no 1959.gada ir iekļautas dabas aizsargājamo objektu sarakstā. Saskaņā ar leģendu alās kādreiz atradās paša Velna smēde.

Kad paisuma laikā paceļas ūdens līmenis, tad viļņi atsitas pret atsegumu, tādēļ smilšakmens atsegumos ir izveidojies daudz alu. Lielākā no tām ir 1,5 metrus augsta un līdz pat 6 metriem dziļa.

Ceļojumu turpinām uz Tartu

Dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Tartu ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, pie Emajegi upes. Rakstos pirmo reizi minēta 1030.gadā, kad to iekaroja Kijevas Krievzemes kņaza Jaroslava Gudrā karaspēks. Apdzīvoto vietu viņš nosauca par Jurjevu, savā kristītajā vārdā. 1224.gadā Jurjevu iekaroja Zobenbrāļu ordenis. Pēc pilsētas pārdēvēšanu par Tērbatu, bīskaps Hermanis fon Bukshēvdens to padarīja par Tērbatas bīskapijas centru. No 1276.gada līdz 16.gadsimta vidum Tērbata bija Hanzas savienības locekle. Karu laikā 16. un 17.gadsimtā Tērbata vairākkārt mainīja valstisko piederību – Polijas-Lietuvas ūnijai, Krievijai un Zviedrijai. 1632.gadā, Zviedrijas Karalistes laikā, tika atvērta Gustava akadēmija (tagad Tartu universitāte). 1704.gada vasarā, Ziemeļu kara laikā, Tērbatu iekaroja krievu cara Pētera I karaspēks. Saskaņā ar Krievija imperatora Aleksandra I rīkojumu 1802.gadā universitātes darbība tika atjaunota ar nosaukumu Ķeizariskā universitāte Tērbatā. 1893.gadā, kad imperatora Aleksandrs III laikā notika Baltijas reģiona rusifikācija, pilsētai tika atgriezts Jurjevas nosaukums. 1919.gada 14.janvārī igauņu karaspēks izdzina Sarkano armiju no Jurjevas. Igaunijas Republikā laikā pilsēta tika pārdēvēta par Tartu.
Mūsdienās Tartu ir zaļa un mājīga studentu, intelektuāļu un radošo profesiju cilvēku pilsēta. Šeit atrodas vecākā universitāte Ziemeļeiropā. Pilsēta ir slavena ar saviem muzejiem, daudziem apskates objektiem, restorāniem un naktsklubiem. Vienmēr ir iespēja apmeklēt interesantas teātra izrādes, koncertus un festivālus. Galvenie pilsētas apskates objekti: Rātslaukums, ko ieskauj klasiskas 18.gadsimta savrupmājas. Laukuma centrā atrodas 1786.gadā celtais Tartu rātsnams un strūklaka "Skūpstošies studenti". Doma kalns - kopš 19.gadsimta vieta ir pārvērsta par parku. 13.gadsimta Doma baznīcas drupas. Tartu senais Anatomikums, kas celts 19.gadsimta sākumā. Tartu Universitātes observatorija, celta 1808.gadā. Zviedru monarha Gustava II Ādolfa 17.gadsimtā dibinātā Tartu universitāte. Sv. Jāņa baznīca, uzceltā 14.gadsimtā gotikas stilā, ir unikāls arhitektūras piemineklis, pateicoties lielajam oriģinālo terakotas skulptūru skaitam. 19.gadsimta sākuma Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas katedrāle. Antonija pagalms - 15.gadsimta amatnieku pagalms. Pagalmā ietilpst: keramikas darbnīca, amatnieku māja un ģildes ēka. Jūgendstilā 20.gadsimtā celtā Sv. Pāvila baznīca. 1918.gadā būvētā Tartu teātra "Vanemuine" mazā ēka jūgendstilā. Un "Vanemuines" teātris, viena no skaistākajām pilsētas jūgendstila ēkām, kas tika uzbūvēta ar Igaunijas tautas finansiālu atbalstu 1906.gadā. 18.gadsimta beigās uzceltais Šķībais nams. Eņģeļu tilts, būvēts 19.gadsimta beigās, un Velna tilts, celts 1913.gadā. Pilsētu rotā skulptūra "Tēvs un dēls" un liels daudzums citu pieminekļu.

Pēc tam izbraucam uz Rīgu
 
Ceļš pa Igauniju un Latviju
 
Pa ceļam neliela apstāšanās 
 
Vakarā atgriežamies Rīgā
 
 
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts ** vai *** viesnīcā ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
 
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:
 
Rakveres cietoksnis:
apmeklējums - pieaugušajiem 11.00 EUR, skolēniem 9.00 EUR. Cenā iekļauta iespēja apmeklēt spīdzināšanas kameru, nāves istabu un elli.
vietējā gida pakalpojumi - 30.00 EUR grupai
 
Narvas cietoksnis un Ziemeļu pagalms:
apmeklējums - pieaugušajiem 12.00 EUR, skolēniem 8.00 EUR. Ieejas biļetes cenā iekļauta 1 monēta Ziemeļu pagalmā. Monētu varēsiet apmainīt pret suvenīru pie Ziemeļu pagalma meistariem.
ekskursija "Narvas cietokšņa vēsture" ar vietējo gidu - 60.00 EUR grupai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Skoleniem 2 dienas Narva