Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Senā Rakveres pilsēta un Rakveres cietoksnis – Valastes ūdenskritums un Ontikas stāvkrasts – gleznainais Oru parks – Narva-tālākais Eiropas Savienības austrumu punkts un Narvas pils – Sillamē pilsētas vēsturiskais šarms – Kallastes stāvkrasts
Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts
Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens
Cena no 89.00 EUR skolēnam
Skolotājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!
1.diena – Rīga – Rakvere un Rakveres cietoksnis – Valastes ūdenskritums – Oru parks – Narva
6.00 izbraucam no skolas
Ceļš pa Latviju un Igauniju
Pa ceļam neliela apstāšanās
Ierodamies Rakverē
Apmeklējam Rakveres cietoksni. 1219. gadā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā izkāpa Igaunijas ziemeļu krastā. Drīz visa Ziemeļigaunija nonāca Dānijas kontrolē. Izveidojās Igaunijas hercogiste, zināma arī kā Dāņu Igaunija - Dānijas karalistes īpašums.
13. gadsimta vidū senās igauņu koka pils Tarvanpē vietā dāņi uzcēla savu akmens pili, un nosauca to par Vezenbergas pili.
Vēstures notikumos pirmām kārtām ir vērts atzīmēt Vezenbergas (Rakveres) kauju. 1268. gada 18. februārī netālu no pils notika kauja, kurā apvienotais Tērbatas bīskapijas, Dāņu Igaunijas, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā. Lai gan kaujā ordenis cieta vienu no graujošākajām sakāvēm savā vēsturē, krievi Vezenbergas pili nespēja iekarot.
Biežie nemieri iekaroto igauņu vidū, kurus mēģināja pievērst kristīgai ticībai, un nemierīgā robeža ar Krieviju lika dāņiem pamest kontinentālo Igauniju. 1346. gadā Livonijas ordenis no Dānijas karaļa Valdemāra IV nopirka visas viņam piederošās Ziemeļigaunijas zemes.
1347. - 1558. gadā Vezenbergas īpašnieks bija Livonijas ordenis un pilī atradās ordeņa militārais garnizons. Šajos gados tika veikti pils pārbūves un nostiprināšanas darbi. Gadu gaitā cietoksni vairākkārt pārbūvēja. Un 16. gadsimta vidū tas bija viens no spēcīgākajiem cietokšņiem Ziemeļigaunijā.
Livonijas kara laikā 1558. gada jūlijā cara Ivana Bargā Krievijas armija, nesastopoties ar pretestību, atņēma cietoksni toreizējam Livonijas ordeņa fogtam Hertam Huinam fon Ansteraidam.
1581. gada 4. martā Zviedrijas armija ģenerāļa Pontusa de la Gardija vadībā atkaroja cietoksni no krieviem.
Visvairāk Vezenberga cieta 1600. - 1629. gados poļu - zviedru kara kaujās. 1605. gadā to uz īsu brīdi ieņēma poļu karaspēks, bet, atkāpjoties, pili daļēji uzspridzināja. Vēlāk zviedri izdarīja to pašu. 1635. gadā zviedri Vezenbergas pili izsvītroja no cietokšņu saraksta, un kopš tā laika tā stāvēja drupās.
Pirmie drupu savešanai kārtībā darbi tika veikti 1901. - 1902. gadā. 1975. gadā Rakveres pilskalnā sākās vērienīgi restaurācijas un konservācijas darbi.
Rakveres pilsētas 700. gadadienai Vallimegi kalnā blakus Rakveres pilij tika uzstādīta milzu Taura skulptūra, kas kļuva par pilsētas simbolu.
Apmeklējot Rakveres cietoksni jūs nokļūsiet tematiskā parkā, kas stāsta par 16. gadsimta pilskalna sadzīvi. Šeit gan bērni, gan pieaugušie var pavadīt aizraujošu dienu: pārvērsties par bruņinieku un karotāju, izmēģināt sevi loka šaušanā, cīņās ar pīķiem un zobeniem, kalēja darbu, māla modelēšanu, izkalt pilskalna monētu un uzzināt par viduslaiku un agro jauno laiku cilvēku dzīvi.
Turklāt pilskalna teritorijā ir atvērts: vīna pagrabs, moku kamera, nāves un elles zāle, Sarkano lukturu iela, viduslaiku bordelis, bārddziņa un alķīmiķa darba istabas.
Cietoksnī atrodas "Shenkenberg" krogs, kurā tiek pasniegti ēdieni, kas gatavoti pēc viduslaiku receptēm.
Pēc tam ekskursija kājām pa pilsētas vēsturisko centru. Rakvere (vēsturiskais nosaukums: Tarvanpää, vāciski: Wesenberg, krieviski: Rakovor) ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķa administratīvais centrs. Tā ir sestā lielākā pēc platības un astotā lielākā pēc iedzīvotāju skaita pilsēta valstī. Šeit dzīvo aptuveni 15 600 cilvēku.
Rakvere ir viena no vecākajām pilsētām Igaunijā. Tās vēsture aizsākās līdz koka pils uzcelšanu vietējā Vallimā kalnā. 13. gadsimtā rakstiskos avotos Rakvere ir minēta trīs reizes: 1226. gadā kā igauņu nocietinājums un sena apmetne Tarvanpe, 1252. gadā kā dāņu Vezenbergas nocietinājums un 1268. gadā krievu hronikās kā Rakovora.
Sensenos laikos senie igauņi šo pilsētu sauca par Tarvanpea (taura galva). Saskaņā ar leģendu, reiz esot dzīvojis milzu vērsis, kuru nomedīt jebkurš mednieks uzskatīja par lielu veiksmi. Mītiskā dzīvnieka apmēri pārsniedza ievērojamu Igaunijas teritorijas daļu. Kad veiksme beidzot uzsmaidīja dzīvnieka ķērājiem un vērsis tika noķerts, viņa galva atradās Rakverē, bet ķermenis - Tartu.
13. gadsimta sākumā visu Ziemeļigauniju iekaroja dāņi un no 1238. līdz 1346. gadam tā piederēja Dānijas karalistei. No 1347. līdz 1558. gadam Vezenberga piederēja Livonijas ordenim. Pēc tam pilsēta piederēja Krievijai, Polijas-Lietuvas ūnijai un Zviedrijai. 1710. gadā saskaņā ar Ziemeļu kara rezultātiem Vezenberga pārgāja Krievijai, kuras sastāvā tā palika līdz pat 1919. gadam. Pēc pirmās Igaunijas Republikas nodibināšanas Rakveres pilsēta bija tās sastāvā līdz 1940. gadam. No 1940. līdz 1991. gadam tā piederēja Igaunijas PSR, un kopš 1950. gada bija Rakveres apriņķa centrs. Kopš 1991. gada Rakvere ir neatkarīgās Igaunijas pilsēta.
Mūsdienās Rakvere tiek uzskatīta par galveno Rietumviru apriņķa tūrisma centru, kas piesaista apmeklētājus ar iespaidīgajām pilsdrupām, modernu pilsētas galveno laukumu un spa kultūru. Pilsētā darbojas teātris, vairākas baznīcas, daudzas kafejnīcas un restorāni, bet arhitektūra ir daudzveidīga un diezgan oriģināla.
Pilsētas galvenās apskates vietas: Senā Pikk iela - kas ir kļuvusi par pilsētas gājēju promenādi. Sv. Trīsvienības baznīca ar savdabīgu slaidu torni, celta vēlajos viduslaikos un pārbūvēta 17. gadsimtā. Rakveres Centrālais laukums (agrākais pilsētas Tirgus laukums), kas savu pašreizējo izskatu ieguva 2004. gadā. Šajā laukumā atrodas Rakveri atpazīstamu padarījušie dzeltenie kupoli, strūklaka, atpūtas vietas un laukakmens kalniņi. Te atrodas skulptūra "Jaunietis ar velosipēdu klausās mūziku", kas veltīta pilsētas goda pilsonim Arvo Pērtam. 1926. - 1928. gados celtā tirgus ēka - viena no pilsētas arhitektūras dominantēm. Rakveres bankas ēka, viena no iespaidīgākajām ēkām Igaunijā, celta 1932. - 1933. gadā. Vecajā krievu stilā celtā Vissvētākās Jaunavas Marijas Piedzimšanas baznīca, kurā atrodas mocekļa Sergeja Florinska svētās relikvijas, vienīgās apskatei pieejamas relikvijas Igaunijā. 1940. gadā atklātais Rakveres teātris - viens no savdabīgākajiem teātriem pasaulē. 1925. gadā atklātais piemineklis uzvarai Atbrīvošanas karā. Sv. Pāvila baznīca - viena no Igaunijas izcilākajām 20. gadsimta 30. gadu baznīcas ēkām, kas tika atklāta 1940. gadā. 1991. gadā uzstādītais piemineklis "Ērkšķu kronis" - uz Sibīriju izsūtīto Rakveres iedzīvotāju piemiņai. Teātra kalns - viena no senākajām vietām pilsētā, 1670. gadā baroka stilā celtā Rakveres muiža un Tautas parks. Senas vējdzirnavas, kas celtas 1798. gadā, un Vallimā brīvdabas centrs blakus Rakveres pilskalnam.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
Laiks pusdienām pilsētas centrā
Ceļš tālāk ved pie Valastes ūdenskrituma
Ceļojumu turpinām uz kūrortciemu Toila
Pastaigāsimies pa lielisko Oru parku. Skaistajā Pihajē (Pühajõe) upes ielejā izvietoto Oru parku un grezno pili izveidoja Grigorijs Jeļisejevs - viens no bagātākajiem tirgotājiem 19. gadsimtā Krievijā. 1934. gadā G. Jeļisejevs pārcēlās uz Parīzi un pārdeva savu zemi. Pili un parku par 100 000 kronām nopirka trīs igauņu rūpnieki un uzdāvināja prezidentam Petsam kā vasaras rezidenci. Otrā pasaules kara laikā pils tika pilnībā iznīcināta. Tikai parka ainaviskā greznība un bagātība atgādina tās mērogu un varenību.
Mūsdienās Oru parks ir viena no tūristu visvairāk apmeklētajām vietām Ziemeļigaunijā. Kopš 1996. gada notiek vērienīgi atjaunošanas darbi iznīcinātās pils terasēs, pils dārzā, tiek papildināta augu kolekcija un daudz kas cits. 75 ha platībā aug 258 dažādas koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Pastaigāsieties pa aleju ar lielām vecām liepām, pa kopto parku, kas aprīkots ar daudzām norādēm, apskatīsiet atjaunotās strūklakas, alu "Sudraba avots", grotu, paviljonu "Raganu mežs", dažāda veida kokus un krūmus un no lapenes "Bezdelīgas ligzda" apbrīnosiet skatu uz jūru.
Vakarpusē dodamies uz Narvu
Iekārtojamies viesnīcā Narva Hotell ***
Brīvais laiks
Pilsētas apskates ekskursija "Narvas vēsture". Narva ir trešā lielākā pēc iedzīvotāju skaita pilsēta valstī, pati lielākā pilsēta Ida-Viru apriņķī un vistālāk uz austrumiem esošā Eiropas Savienības pilsēta. Narva atrodas Narvas upes kreisajā krastā, pie robežas ar Krieviju - iepretim Ivangorodai. Pilsētā dzīvo aptuveni 53 800 cilvēku, pārsvarā krievvalodīgie.
13. gadsimtā dāņi, kas iekaroja Ziemeļigauniju, Narvas upes un "vecā ceļa" krustojumā uzcēla koka nocietinājumus. Šo nocietinājumu aizsardzībā, vietējas apdzīvotās vietas vietā izveidojās Narvas pilsēta, kas 14. gadsimta sākumā ieguva Lībekas tiesības. 14. gadsimta sākumā dāņi sāka būvēt arī mūra cietoksni.
1347. gadā Dānijas karalis Ziemeļigauniju, ieskaitot Narvu, pārdeva Livonijas ordenim.
1492. gadā cīņai pret Livoniju Maskavas lielkņazs Ivans III pavēlēja iepretīm Narvas cietoksnim uzcelt krievu cietoksni, ko nodēvēja viņa vārdā par Ivangorodu.
Livonijas kara laikā 1558. gada 11. maijā Narvu ieņēma krievu karaspēks. Krievijas cars Ivans Bargais plānoja Narvu padarīt par nozīmīgu tirdzniecības un militāru ostu pie Baltijas jūras. Taču Zviedrijas karalistei krievu parādīšanās Baltijas jūrā bija ārkārtīgi nevēlama. 1579. gada augustā zviedri veica pirmo mēģinājumu ieņemt Narvu, taču atkāpās. 1581. gada aplenkuma laikā zviedriem tomēr izdevās pilsētu ieņemt.
Ar uzbrukumu Narvai Krievijas cars Pēteris I sāka Lielo Ziemeļu karu. Krievu armija pilsētu aplenca, bet 1700. gada 19. novembrī to sakāva zviedru karaspēks. Tikai 1704. gada 9. augustā krievu karaspēks ieņēma Narvu. Ziemeļu kara rezultātā Igaunija un Livonija tika atdotas Krievijai. 1719. gadā tika izveidota Rēveles guberņa, bet Narvas pilsēta palika Pēterburgas guberņas sastāvā.
1917. gada decembrī uz revolucionārā nihilisma viļņa Igaunija atguva Narvu. Tomēr 1918. gada novembrī pilsētu iekaroja Sarkanā armija. 1920. gada 2. februārī pēc miera līguma noslēgšanas starp Igauniju un Padomju Krieviju Narva atkal nokļuva Igaunijas sastāvā, pie kam ar Ivangorodu kā priekšpilsētu. 1940. gadā Narva, tāpat kā pārējā Igaunija, tika pievienota PSRS.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 17. augustā Narvu iekaroja vācu karaspēks, kas tika padzīts Narvas operācijas gaitā 1944. gada jūlijā. Kara laikā vecpilsēta stipri cieta no padomju aviācijas darbības, kā arī vāciešu atkāpšanās laikā.
Narva kļuva par daļu no neatkarīgās Igaunijas tikai 1991. gadā.
Mūsdienās Narva ir igauņu un krievu kultūru sakausējums, vēl arī lieliska vieta, kur apstāties un atpūsties ceļojuma laikā.
Pilsētas galvenās apskates vietas: 13. gadsimtā dāņu dibinātā Narvas pils jeb Hermaņa pils. Pils parks, kas atrodas pie viduslaiku Hermaņa cietokšņa mūriem. Piemineklis "Zviedru lauva" - atklātais 2000. gada 19. novembrī, pieminot 1700. gada Narvas kauju starp Pētera I un Zviedrijas karaļa Kārļa XII Krievijas karaspēku. Narvas rātsnams, celtais pēc Zviedrijas karaļnama iniciatīvas 17. gadsimta beigās. 1999. gadā dibinātā Tartu universitātes Narvas koledža. Aleksandra luterāņu baznīca, celtā 1884. gadā neoromānikas stilā. Mākslas galerija (Magazeja), kas atrodas uz bastiona Glorija senā pārtikas un ieroču noliktavas ēkā. Narvas Augšāmcelšanās katedrāle, celta neobizantiešu stilā 1896. gadā. Krievu rakstniekam Puškinam veltītais laukums. Piemineklis slavenajam igauņu šahistam un starptautiskajam lielmeistaram Paulam Keresam, uzstādīts skvērā Puškina ielas un Pētri laukuma krustojumā. Tumšais dārzs - vecākais parks pilsētā, kas atrodas uz bastioniem, 19. gadsimta beigu parka arhitektūras paraugs. Narvas bastioni - pilsētas ilgtermiņa aizsardzības būvju grupa, kuru celtniecību 17. gadsimta vidū uzsāka zviedru inženieri, bet pēc Ziemeļu kara līdz 19. gadsimta vidum krievi to uzturēja kā Sanktpēterburgas ārējo aizsardzības joslu. 1857. gadā dibinātā Krenholmas manufaktūra - Krenholmas salā un Narvas upes kreisajā krastā esošā liela vērpšanas un aušanas rūpnīca. Upes promenāde - krastmalas posms aptuveni 967 metru garumā, kas atrodas Narvas pilsētas vēsturiskajā centrā. Promenādes austrumu pusē atrodas Narvas upe, rietumu pusē tā robežojas ar bastionu sienām un Hermaņa cietoksni. Ziemeļos atrodas Narvas osta, bet dienvidos - atpūtas zona. Promenāde atrodas netālu no Igaunijas un visas Eiropas Savienības robežas ar Krieviju.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
Ekskursija kājām pa pilsētas centru. Sillamē - burvīga pilsēta, kas atrodas Igaunijas ziemeļaustrumos Somu līča krastā, Setkes upes grīvā. Šeit dzīvo aptuveni 12 450 iedzīvotāju.
Pirmās ziņas par Sillamē kā apdzīvotu vietu, kurā bijis krodziņš, datētas ar 1502. gadu. 1700. gadā šeit tika uzceltas dzirnavas un labs tilts pār upi. Pēc pievienošanas Krievijai, kopš 19. gadsimta beigām Sillamē kļūst par populāru kūrortu Sanktpēterburgas inteliģencei.
1928. gadā Igaunijas naftas konsorcijs ar zviedru kapitāla palīdzību šeit uzcēla degslānekļa pārstrādes rūpnīcu, elektrostaciju un nelielu ostu. 1940. gadā Sillamē dzīvoja 2600 iedzīvotāju. Otrā pasaules kara laikā rūpnīca tika iznīcināta.
Sillamē kā industriālas pilsētas attīstības vēsture sākas 1946. gadā, kad PSRS valdība nolēma šeit izveidot lielu metalurģijas rūpnīcu slānekļa rūdas pārstrādei urāna oksīdu iegūšanai. Sākumā uzņēmums izmantoja vietējo slānekļa rūdu. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem par galvenajām izejvielām kļuva urāna koncentrāti no Austrumeiropas valstīm.
1957. gadā Sillamē ieguva pilsētas statusu. Padomju laikā uz pilsētu pārcēlās liels skaits ģimeņu no citām savienības republikām. No 1947. līdz 1991. gadam Sillamē bija slēgtā pilsēta.
Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas urāna rūpnīca pārvērtās par retzemju metālu ražošanas rūpnīcu, kas joprojām ir viens no veiksmīgākajiem uzņēmumiem Austrumigaunijā. Attīstītās arī tirdzniecības osta - Krievijas robežai tuvākā Eiropas Savienības osta. Pateicoties skaistajai pludmalei, Sillamē tiek novērtēta kā vasaras kūrorts.
Pastaigas laikā varēsiet iepazīties ar pēckara staļinisma laikmeta ēku arhitektūru un Sillamē klasiskajām alejām. Pastaigāsieties pa Piejūras bulvāri, kas sākas ar greznām kāpnēm pie centrālā laukuma un ved tieši līdz jūrai. Varēsiet apbrīnot Somu līča panorāmu.
Sillamē pilsētas arhitektūra ir pieskaitāma staļinisma stilam, pie kam pilsētas centrā apbūve ir tik viendabīga, ka var runāt par 20. gadsimta 40. - 50. gadu arhitektūras ansambli, kas tagad ir Sillamē ievērības cienīga apskates vieta. Centrālajā laukumā redzēsiet pilsētas rātsnamu, kultūras pili, pieminekli "Miera atomam", bijušo kinoteātri "Rodina" (dzimtene) un tam pretī pirts ēku. Ir daudz puķu dobju, puķu podu, balustrāžu un citu stila elementu - trūkst tikai pionieru skulptūru.
Sillamē nav līdzīga citām Igaunijas pilsētām. Pārsvarā šeit dzīvo krievi, un gandrīz pusei iedzīvotāju ir Krievijas pases. Tāpēc Sillamē var uzskatīt par krievvalodīgāko un vēl vairāk - par padomiskāko vietu Igaunijā. No Padomju Savienības šeit ir ne tikai arhitektūra, bet arī cenu zīmes, kuras, lai arī krieviski rakstītas, norādītas eiro: šķiet, ka bulciņas maksā 20 kapeikas, bet maizes klaips 50 kapeikas - ne pagājušais gadsimts, protams, bet tomēr neparasti!..
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts viesnīcā Narva Hotell *** divvietīgos un trīsvietīgos numuros ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
http://santur.com.lv/index.php/lv/skoleniem-igaunija/370-48#sigFreeId1090baa62d