Sietiņiezis – Valmieras ievērojamākās vietas – LVM Vijciema čiekurkalte un dvīņu pilsētas Valka/ Valga

Titul VidzemeCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena 19.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

No rīta izbraucam no skolas

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies pie Sietiņieža

Sietiņiezis ir viens no augstākajiem baltā smilšakmens atsegumiem Latvijā. Klints atrodas Gaujas labajā krastā, tā kraujas augstums ir aptuveni 15 metri, bet klinšu garums - ap puskilometru. Ieža virsma klāta ar mazām aliņām, tā līdzinoties sietam. No tā cēlies Sietiņieža nosaukums.
Klints atgādina brīnišķīgu gaisīgu smilšu pili, ko uzcēlusi daba. Tā izveidojās lielu pārmaiņu procesā, kas notika miljoniem gadu garumā un turpinās līdz pat šai dienai, pateicoties kurām klints regulāri iegūst arvien jaunus veidus. No Sietiņieža dienviddaļas paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži.
Apmeklētāju ērtībām Sietiņieža apkārtnē ir ierīkotas takas, kāpnes un atpūtas vietas.

Tālāk izbraucam uz Valmieru

Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos pilsētas nosaukums dokumentos tiek rakstīts atšķirīgi - Wolmaria, Wolmar, Waldemer, Wolmar. Nosaukuma izcelsmei ir divas versijas: viena ir saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kuru 1212.gadā Rīgas bīskaps Alberts iecēla par fogtu šajā teritorijā. Otra versija ir saistīta ar Dānijas karali Valdemāru, kuram no debesīm sūtītais karogs palīdzēja uzvarēt kādā no cīņām ar Livonijas iedzīvotājiem.
1224.gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārziņā, kuri šeit lika pamatus akmens pilij. Tiek uzskatīts, ka Valmiera par pilsētu sāka veidoties 1283.gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Villekens fon Endorps vadīja Valmieras pils un Sv. Sīmaņa baznīcas celtniecību. 1323.gadā Valmiera pirmo reizi tiek minēta kā pilsēta, kurai ir sava pārvalde. Ekonomisko uzplaukumu Valmiera sasniedza 14. un 15.gadsimtā, un, kļuvusi par nozīmīgu tirdzniecības centru, pilsēta kļuva par Hanzas savienības locekli. 14. - 16.gadsimtos Valmiera bija tipiska, ar akmens sienām veidota viduslaiku pilsēta, kurā regulāri notika Livonijas pilsētu un landtāgu sanāksmes. 16., 17. un 18.gadsimtā kari starp Krieviju, Zviedriju un Polijas-Lietuvas ūniju, kā arī mēra epidēmijas un daudzie ugunsgrēki sagādāja Valmierai daudz nepatikšanu. Tā kļūst par parastu pilsētiņu. Situācija sāka uzlaboties tikai pēc 1785.gada, kad Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. Pilsētas ekonomisko situāciju uzlaboja 1899.gadā uzbūvētā Rīgas - Pēterburgas dzelzceļa līnija, kas gāja caur Valmieru. 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Valmierā tika atvērtas nozīmīgas izglītības iestādes, darbojās vairāki mazie uzņēmumi. 1928.gadā Valmierā tika atvērta dziļurbuma aka, no kuras sāka iegūt slaveno Valmieras minerālūdeni. Otrais pasaules karš Valmierai kļuva par triecienu. 1944.gadā trešdaļa pilsētas tika pilnībā iznīcināta, pilsētas centrs nodega.
No 1960. līdz 2000.gadam Valmiera strauji aug, gan ekonomiskajā nozīmē, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Valmiera attīstās daudz straujāk nekā citas Vidzemes pilsētas, tā nostiprinās kā Vidzemes nozīmīgākā pilsēta.

Dosimies pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru. Izstaigāsim Rīgas ielu - pilsētas centrālo ielu. Apmeklēsim Dzirnavu ezeriņu, kas sākotnēji bijis daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas, ko veidoja Rātes upītes dambji un slūžas. Ejot gar ezeru, redzēsim dažādas skulptūras un pieminekļus. Īpaša uzmanība jāpievērš Jansona darbam "Saules pulkstenis" un netālu esošajam neparastam labirintam. Tālākās pastaigas laikā nonāksim tieši uz Karātavu kalna. Viduslaikos šīs gleznainās, mierīgās vietas sauca par "bendes laukiem", bet netālu esošajā kalnā tika izpildīti nāvessodi. 1919.gadā Karātavu kalnā tika nošauti un apglabāti 11 komunistiski domājoši jaunieši. 1949.gadā šeit tika atvērts memoriāls.
Tālāk dosimies uz mazo un burvīgo Valmieras vecpilsētu. Tās centrā redzēsim Valmieras vēstures simbolu - Svētā Sīmaņa baznīcu, kas uzcelta 1283.gadā. Netālu no tās aplūkosim 13.gadsimta Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Starp pils drupām iekārtojies Valmieras muzejs - pilsētas vēstures krātuve. Muzeja komplekss atrodas astoņās 18. - 21.gadsimtu koka un mūra ēkās. Muzeja teritorijā starp koka ēkām redzēsim otru vecāko aptieku Latvijā, kas darbojās no 1755. līdz 1965.gadam.
Uzkāpsim arī Valterkalniņā, no kura paveras viens no ainaviskākajiem skatiem uz Gauju, Kazu krācēm, centrālo tiltu un pilsētu.

Vēlāk apmeklēsim Valmieras muzeju, kas ir valsts arheoloģijas piemineklis un izvietots 8 ēkās pils drupu teritorijā. Valmieras muzejs ir viena no nozīmīgākajām vēstures vērtību krātuvēm Vidzemē. Tajā ir aptuveni 60 000 vēstures, mākslas, arheoloģisko priekšmetu, fotogrāfijas un dokumenti, kas iegūti no dažādām vietām reģionā. Lielākās mākslas kolekcijas ir Teodora Ūdera, Jāņa Kalmītes, Rūdolfa Valdemāra Vītola un Pētera Postaža darbi. Rekonstruētajā Izstāžu namā un Rūdolfa Vītola vārdā nosauktajā izstāžu zālē katru gadu var apskatīt vairāk nekā divdesmit mākslas darbu, kā arī apmeklēt tematiskas, vēstures un kolekciju izstādes.

Ceļš tālāk ved uz Vijciemu
 
Apmeklēsim LVM Vijciema čiekurkalti. 19.gadsimta beigās, kad Ziemeļvidzemi skāra plaši meža ugunsgrēki, bija jādomā kā mežu atjaunot. Tika nolemts šajā apkārtnē celt čiekuru kalti, kura nodrošinātu meža sēšanai nepieciešamo sēklu apjomu. 1895.gadā netālu no Vijciema - Mežmuižā, sāka darbu čiekuru kalte.
LVM Vijciema čiekurkalte ir senākā Latvijā un izceļas starp citām čiekuru kaltēm pasaulē, jo saglabājušās oriģinālās žāvēšanas iekārtas, kuras ir 100 gadus vecas un joprojām pilda savas funkcijas. Apmeklējot LVM Vijciema čiekurkalti, iespējams pašu acīm pārliecināties, ka arī šodien sēklas jaunu mežu audzēm tiek iegūtas, izmantojot tās pašas - vairāk nekā 100 gadu vecās, oriģinālās iekārtas. Šeit tiek apvienota uzņēmējdarbība un vecā industriālā mantojuma saglabāšana, kas tiek parādīta apmeklētājiem. Čiekuru žāvēšana ir laikietilpīgs un jautrs process!

Čiekurkalte ir iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, un 2008.gadā tai tika piešķirts neparasta kultūras mantojuma statuss.

Ceļojumu turpinām uz Valku/ Valgu

Valka/ Valga - viena no sešām pilsētām pasaulē, kur caur centru iet valsts robeža. Latvijas pilsēta Valka ir Valkas novada administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 4550 cilvēku. Pilsētas platība ir 14,2 km². Igaunijas pilsēta Valga ir Valgas apriņķa administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 12 450 iedzīvotāju. Pilsētas platība ir 16,5 km².
Pirmo reizi vēstures avotos Valka/ Valga ir minēta Livonijas ordeņa Rīgas parādu grāmatas dokumentos 1286.gadā. Tad tā bija maza, bet vienota pilsēta.
1584.gada 11.jūnijā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Valkai pilsētas tiesības. Šī diena tiek uzskatīta par Valkas dzimšanas dienu.
Valkas pilsētas vienotība saglabājās līdz 1920.gadam, līdz brīdim, kad Krievijas karaspēks atkal vēlējās Latviju pievienot Krievijai. Spiediens bija ļoti spēcīgs, un Latvijai nācās lūgt palīdzību pie Igaunijas. Pēc veiksmīgas Krievijas intervences atvairīšanas, kā pateicības zīmi, Igaunija papildus militārās operācijas izmaksu atlīdzināšanai kā prēmiju saņēma lielu Valkas pilsētas ziemeļaustrumu daļu. 1920.gada 1.jūlijā pilsēta tika sadalīta divās daļās - Valkā un Valgā. Kopš tā laika un, līdz šai dienai Igaunijas un Latvijas robeža iet cauri pilsētai, tas arī ir Valkas/ Valgas nozīmīgākais apskates objekts!
Kopš 2007.gada 21.decembra, pēc tam, kad Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas zonai, pilsēta atkal ir "vienota": nav robežkontroles, pilsētā darbojas Latvijas un Igaunijas kaimiņattiecību programma, lai gan katrai no abām daļām ir savas pārvaldes struktūras.
Interesanti zināt! Mūsdienās daudzi valcēnieši strādā Igaunijā, un vienīgā abu pilsēta slimnīca joprojām atrodas Igaunijas pusē. Valga ir starptautisks dzelzceļa satiksmes centrs! Tā kā Valkā nav dzelzceļa stacijas, pienākošie pasažieru vilcieni no Latvijas ienāk Valgā, kur atrodas to galastacija.
 
Dosimies pastaigā pa Valkas/ Valgas vēsturisko centru. Izstaigāsim Valku un tās centrālās ielas, kas izskatās diezgan koptas un ārēji nekādā ziņā nav sliktākas par igauņu kaimiņieni.
Apmeklēsim Valkas-Lugažu Evaņģēliski luterisko baznīcu, kuras nosaukums vēsturiskajos avotos pirmo reizi sastopams 1477.gadā. Baznīca tika atjaunota 1729. un 1755.gadā uzcelta nodegušās baznīcas vietā. Tā uzcelta bazilikas stilā, un tajā ir vērojamas gotikas, klasicisma un baroka, kā arī nacionālā romantisma stilu iezīmes. Mūsdienās baznīca pilda ne tikai dievnama pienākumus, bet tās tornis kalpo kā arī pilsētas skatu tornis. Apmēram no 7 stāvu ēkas augstuma aplūkosim brīnišķīgu skatu gan uz Valku Latvijā, gan uz Valgu Igaunijā.
Tad dodamies uz Latvijas un Igaunijas valsts robežu, vietu, kur jums būs unikāla iespēja, atrodoties pilsētas centrā, vienlaikus atrasties divās valstīs - stāvēt ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Igaunijā, vienā rokā turēt saldējumu "saldējums", bet citā saldējumu "jäätis". Un pavērojiet, kurā rokā saldējums izkusīs ātrāk - Latvijas ziemeļos vai Igaunijas dienvidos. Ieklausieties, kādā valodā, latviešu vai igauņu, kurkst vardes Varžupītē, pavērojiet, kādā virzienā tek Pedeles upe - upe, kas nepārtraukti šķērso robežu. Un nofotografējieties atmiņai pie robežstaba ar Eiropas Savienības zīmi "sākas Latvija" un "sākas Igaunija"!
Pēc tam dosimies uz Igaunijas pilsētas Valgas centrālo laukumu, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā sirdī un apvieno pilsētas abas puses - Valku un Valgu - vienotā veselumā. Laukumā pilsētniekiem tiek piedāvātas daudzas atpūtas un aktivitāšu iespējas. Šeit varat spēlēt ielu basketbolu un galda tenisu. Īpaši populāri ir oriģinālie soliņi un krāsains bērnu rotaļu laukums.
Netālu no centrālā laukuma redzēsim Valgas vecāko ēku - bijušo valsts iestāžu novada namu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu. Baznīca tika uzcelta 1816.gadā saskaņā ar arhitekta K. Hāberlanda projektu, un tā ir vienīgā ovālā baznīca Igaunijā. Šeit ir saglabājušās reti sastopamas ērģeles to sākotnējā formā un tās ir vienīgais Igaunijā saglabājies Frīdriha Ladegasta būvētais mūzikas instruments.
Tālāk redzēsim 1865.gadā uzcelto rātsnamu. Tā ir vienstāva ēka ar stāvu jumtu, mansarda logiem un tornīti. Rātsnams ir viens no visspilgtākajiem eklektiskās koka arhitektūras piemēriem Igaunijā. Un aplūkosim rātsnama rajonu, kas ir vecākā apdzīvotā vieta pilsētā.
 
Pēc tam izbraucam uz Rīgu
 
Pa ceļam neliela apstāšanās
 
Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Valmieras muzejs: biļete muzeja izstāžu zāles un pastāvīgajās ekspozīcijas apmeklēšanai - pieaugušajiem 1.40 EUR, skolēniem ieeja bezmaksas

LVM Vijciema čiekurkalte - pieaugušajiem 1.20 EUR, skolēniem līdz 16 gadiem 0.70 EUR

Valkas-Lugažu Evaņģēliski luteriskā baznīca - ieeja par ziedojumu

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Sietiniezis Valmiera Vijciems Valka-Valga