Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens
Cena no 24.00 EUR skolēnam
Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!
7.00 izbraucam no skolas
Pa ceļam neliela apstāšanās
Ierodamies Valmierā
Valmiera (līdz 1917. gadam Volmara) - pilsēta, Gaujas upes krastos, ar aptuveni 22 750 iedzīvotājiem.
Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Dažādos gadsimtos pilsētas nosaukums dokumentos tika rakstīts dažādi - Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Wolmar. Par tās nosaukuma izcelsmi ir divas versijas: viena ir saistīta ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kas šeit kopš 1212. gada ievāca meslus un sprieda tiesu; otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa Valdemāra II vārdā.
1224. gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa kontrolē, kas šeit lika pamatus mūra pilij. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sakāves 1237. gadā pār Valmieru valdīja Livonijas ordenis. 1283. gadā ordeņa mestra Villekena fon Endorpa vadībā sākās Valmieras pils un Sv. Sīmaņa katedrāles celtniecība.
1323. gadā Valmiera pirmo reizi minēta kā "Valdemāra pilsēta" ar pilsētas tiesībām.
Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību un tirdzniecības pieaugumu. Valmieras ekonomikas ziedu laiki bija 14. un 15. gadsimts, kad tā bija arī Hanzas savienības locekle.
No 14. līdz 16. gadsimtam Valmiera bija tipiska akmens mūru ieskauta viduslaiku pilsēta, kurā regulāri notika pilsētu pārstāvju un landtāgu sapulces.
Kari starp Krieviju, Zviedriju un Polijas-Lietuvas ūniju 16., 17. un 18. gadsimtā, īpašnieku maiņas, kā arī mēra epidēmijas un vairāki ugunsgrēki, Valmierai nesa panīkumu.
Situācija sāka uzlaboties tikai pēc 1785. gada, kad Valmiera ieguva Krievijas impērijas Vidzemes guberņas apriņķa pilsētas tiesības. 1865. gada vasarā tika atklāts pirmais koka tilts pāri Gaujai. Pilsētas ekonomisko situāciju uzlaboja 1899. gadā izbūvētais Rīgas-Pēterburgas dzelzceļš, kas iet cauri Valmierai. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Valmierā tika atvērtas nozīmīgas izglītības iestādes, strādāja vairāki nelieli rūpniecības uzņēmumi.
1926. gadā Valmiera kļūst par nozīmīgu Ziemeļvidzemes administratīvo, saimniecisko, izglītības, kultūras un sporta centru. Darbojās Ziemeļlatvijas teātris, simtiem skatītāju pulcēja sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā Jānis Daliņš. 1928. gadā Valmierā atklāja dziļurbumu, no kura sāka iegūt slaveno Valmieras minerālūdeni.
Otrā pasaules kara 1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma ("Rīgas operācijas") laikā 1/3 pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega.
Pēckara gados Valmieras centrālā daļa tika pārbūvēta. Visus pēckara gadus Valmiera ir bijusi novada centrs. Kopš 1959. gada Valmieras pārvaldībā ir arī pašreizējā novada teritorija.
1960. - 2000. gados Valmierā vērojama saimnieciskā izaugsme, aug iedzīvotāju skaits. Pilsēta attīstītās daudz straujāk nekā citas Vidzemes novada pilsētas, nostiprinoties par nozīmīgāko novada pilsētu.
Valmiera šodien - Gaujas nacionālā parka Ziemeļu vārti, pilsēta savus viesus priecē ne tikai ar skaistu dabu, bet arī ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, interesantiem kultūras un sporta pasākumiem, aizraujošiem stāstiem un leģendām.
Ekskursija kājām pa Valmieru, kuras laikā iepazīsiet pilsētu, pastaigāsieties pa gleznainākajām Valmieras vietām un dzirdēsiet interesantus stāstus un leģendas par pilsētu.
Ekskursiju sāksim uz Valmieras galvenās ielas - Rīgas ielas ar skulptūras "Gaismas strūklaka" apmeklējumu, kas ir veltījums pilsētas 725 gadu jubilejai.
Pastaigāsimies gar Dzirnavu ezeru, kas atrodas Valmieras viduslaiku nocietinājuma - Zilā bastiona pakājē. Pašas ūdensdzirnavas šeit darbojās no 17. gadsimta līdz 1937. gadam, kad dzirnavu ēka tika nojaukta. Šo ar interesantu vēsturi apvīto ezeru kā smalks ziedu pušķis pašā vidū rotā eleganta strūklaka. Apkārt Dzirnavu ezeram vijas pastaigu takas un iekārtotas skatu platformas. Pa ceļam apbrīnosim arī Matiasa Jansona skulptūru "Saules pulkstenis", kas ataino laika ritējumu.Tālāk ceļš aizvedīs līdz 1919. gadā dibinātajam Valmieras Drāmas teātrim, Valmieras pilsētas pašvaldībai un Valmieras rātslaukumam. Mūsdienās gandrīz vēsturiskā rātsnama vietā atgriezusies Valmieras pilsētas dome.
No Rātslaukuma dosimies uz mazo, bet burvīgo Valmieras vecpilsētu. Tās centrā apskatīsim Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luterisko baznīcu, pilsētas vērtīgāko vēstures un arhitektūras pieminekli. Baznīcas celtniecība sākās 1283. gadā. Tā kā baznīcas celšanas vieta tikusi iesvētīta un pamatakmens likts 28. oktobrī, Sīmaņa dienā, tai dots nosaukums par godu šim Kristus māceklim. Dievnams joprojām saglabā savu viduslaiku izskatu, kas veidots jauktā stilā, apvienojot romānikas un agrīnās gotikas stilus. Tās baroka stila tornis tika uzcelts 18. gadsimta vidū. Pie baznīcas ieejas ir novietots ķēdes fragments no kauna staba, pie kura līdz pat 19. gadsimta sākumam sodīja ļaudis, kuri nebija pakļāvušies sava laika likumiem. Kā atgādinājums par Livonijas karu ir baznīcas ziemeļu sienā iemūrētās divas akmens lodes, kas bija sadragājušas to. Baznīcā atrodas 15. - 16. gadsimta godājamu pilsētnieku kapu plāksnes, ievērojamā Eiropas meistara Fridriha Ladegasta 1886. gadā radītās ērģeles, altārglezna un 1739. gadā darinātā kancele.
Blakus baznīcai apskatīsim 13. gadsimta Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Pilsdrupu teritorijā atrodas Valmieras muzejs - pilsētas vēstures krātuve. Starp muzeja koka ēkām apskatāma otra vecākā aptieka Latvijā, kas darbojās no 1755. līdz 1965. gadam.
Pastaigas noslēgumā uzkāpsim Valterkalniņā, no kura paveras lielisks skats uz airēšanas trasi "Kazu krāces", vecpilsētu un centrālo tiltu pār Gauju.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
Ceļš tālāk ved uz Rūjienu
Ekskursija un saldējuma degustācija uzņēmumā "Rūjienas saldējums". Senajā piena rūpnīcas ēkā, kas aprīkota ar modernām iekārtām, tiek ražots garšīgais Rūjienas saldējums un apmeklētāju grupām tiek piedāvātas degustācijas.
Ražotnes apmeklēšanas laikā, videofilmiņā varēsiet redzēt saldējuma tapšanas procesu, kā arī pagaršot aptuveni 20 Rūjienas saldējuma šķirņu!..
Rūjienas saldējums ir pārbaudīta vērtība, kas, neraugoties uz vairākkārtējām pārmaiņām uzņēmumā, ir spējis saglabāt nemainīgu kvalitāti un joprojām tiek gatavots no īsta piena un krējuma. Ir saglabātas gadu gaitā iedibinātās tradīcijas augstvērtīgas produkcijas ražošanā, ar ko rūjienieši var lepoties.
Pēc tam dodamies uz Ķoņu pagastu
Eksursija pa Ķoņu dzirnavām, kuras aptuveni pirms 210 gadiem cēlis barons Džems fon Menzenkampfs. Šodien dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem laukos un ar saglabātajām iekārtām ieņem unikālu vietu Latvijā. Ķoņu dzirnavas ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus maļ graudus, vērpj vilnu, šuj segas un spilvenus.
Ekskursijas laikā varēsiet izsekot graudu ceļam, kā tie pārtop par miltiem. Redzēsiet kā strādā uz 19. gadsimtā Vācijā iegādātajām mašīnām (Latvijā nav analogu!), kuras vēl joprojām ir darba kārtībā un veic savu darbu - plucina, kārš, vērpj un satin vilnas dziju šķeterēs.
Apmeklēsiet rokdarbu darbnīcu, kur varēsiet ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties brīnišķīgus izstrādājumus, kas gatavoti no šeit pat dzirnavās pārstrādātās aitas vilnas - spilvenus, galvas segas, rotaļlietas un daudz ko citu ar aitas vilnas pildījumu. Aitas vilnas segas lina pārvalkā ir patīkamas gan ziemā, gan vasarā, jo ir elpojošas - tajās nekad nav karsti vai auksti.
Atjaunota arī neliela elektrostacija, blakus dzirnavu koka ēkai apskatei pieejamas hidrotehniskās būves un dzirnavu dīķis.
Ceļojumu turpinām uz dvīņu pilsētām Valku/ Valgu
Valka/ Valga - viena no sešām pilsētām pasaulē, kur caur centru iet valsts robeža. Latvijas pilsēta Valka ir Valkas novada administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 4 550 cilvēku. Pilsētas platība ir 14,2 km².
Igaunijas pilsēta Valga ir Valgas apriņķa administratīvais centrs, kurā dzīvo aptuveni 12 450 iedzīvotāju. Pilsētas platība ir 16,5 km².
Pirmo reizi vēstures avotos Valka/ Valga ir minēta Livonijas ordeņa Rīgas parādu grāmatas dokumentos 1286. gadā. Tad tā bija maza, bet vienota pilsēta un saucās Valk.
1584. gada 11. jūnijā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Valkai pilsētas tiesības. Šī diena tiek uzskatīta par Valkas dzimšanas dienu.
Valkas pilsētas vienotība saglabājās līdz 1920.gadam, līdz brīdim, kad Krievijas karaspēks atkal vēlējās Latviju pievienot Krievijai. Spiediens bija tik spēcīgs, ka Latvijai nācās lūgt palīdzību Igaunijai, un Krievijas intervence tika veiksmīgi atvairīta.
Latvijai un Igaunijai atkarību iegūstot, Valkas piederība kļuva par galveno strīdus ābolu starp divām valstīm. Līdz 1920. gadam Ērģemes (Härgmäe) un Valkas apkārtnē nepastāvēja konkrētās valsts robežas. Tā kā pilsētas iedzīvotāji pēc tautības sadalījās daudz maz uz pusi - latvieši un igauņi, likās pat, ka labu risinājumu nav. Strīdu sāka risināt starptautiskā komisija britu pulkveža Stīvena Džordza Talenta vadībā. S. Dž. Talents pieņēma "Zālamana lēmumu" dalīt pilsētu starp divām valstīm pa Varžupītes (Konnaoja) asi un tā 1920. gadā arī dzima dvīņu pilsēta Valka/Valga. Kopš tā laika un, līdz šai dienai Igaunijas un Latvijas robeža iet cauri pilsētai, tas arī ir Valkas/ Valgas nozīmīgākais apskates objekts!
No 2007. gada 21. decembra, kad Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas zonai, pilsēta atkal ir "vienota": nav robežkontroles, pilsētā darbojas Latvijas un Igaunijas kaimiņattiecību programma, lai gan katrai no abām daļām ir savas pārvaldes struktūras.
Interesanti zināt! Mūsdienās daudzi valcēnieši strādā Igaunijā, un vienīgā abu pilsēta slimnīca joprojām atrodas Igaunijas pusē. Valga ir starptautisks dzelzceļa satiksmes centrs! Tā kā Valkā nav dzelzceļa stacijas, pienākošie pasažieru vilcieni no Latvijas ienāk Valgā, kur atrodas to galastacija.
Ekskursija kājām pa Valkas/ Valgas vēsturisko centru. Izstaigāsim latviešu Valkas centrālās ieliņas, kas izskatās diezgan koptas un ārēji nekādā ziņā nav sliktākas par igauņu kaimiņieni. Pašā pilsētas centrā aplūkosim monumentu "Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei" un apbrīnosim Valkas-Lugažu Evaņģēliski luterisko baznīcu, kuras nosaukums vēsturiskajos avotos pirmo reizi sastopams 1477. gadā. Baznīca tika pārbūvēta 1729. un 1755. gadā nodegušās baznīcas vietā. Stilistiski baznīca ir būvēta kā bazilikas tipa dievnams. Baznīcas ārējais izskats ir vienkāršs un askētisks, agrāk tika dēvēta par zemnieku dievnamu.
Pēc tam dodamies uz Latvijas un Igaunijas valstu robežu, vietu, kur jums būs unikāla iespēja, atrodoties pilsētas centrā, vienlaikus atrasties divās valstīs - stāvēt ar vienu kāju Latvijā, bet ar otru Igaunijā, vienā rokā turēt saldējumu "saldējums", bet citā saldējumu "jäätis". Un pavērojiet, kurā rokā saldējums izkusīs ātrāk - Latvijas ziemeļos vai Igaunijas dienvidos. Ieklausieties, kādā valodā, latviešu vai igauņu, kurkst vardes Varžupītē, pavērojiet, kādā virzienā tek Pedeles upe - upe, kas nepārtraukti šķērso robežu. Un nofotografējieties atmiņai pie robežstaba ar Eiropas Savienības zīmi "sākas Latvija" un "sākas Igaunija"!
Tālāk dosimies uz Igaunijas pilsētas Valgas centrālo laukumu, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā sirdī un apvieno pilsētas abas puses - Valku un Valgu - vienotā veselumā. Laukumā pilsētniekiem tiek piedāvātas daudzas atpūtas un aktivitāšu iespējas. Šeit varat spēlēt ielu basketbolu un galda tenisu. Īpaši populāri ir oriģinālie soliņi un krāsains bērnu rotaļu laukums. Netālu no centrālā laukuma redzēsim Valgas vecāko ēku - bijušo valsts iestāžu novada namu un apbrīnosim Sv. Jāņa luterāņu baznīcu. Baznīca tika uzcelta 1816. gadā saskaņā ar arhitekta K. Hāberlanda projektu, un tā ir vienīgā ovālā baznīca Igaunijā. Pēc tam aplūkosim 1864. - 1866. gadā celto rātsnamu, kas ir viens no spilgtākajiem koka arhitektūras piemēriem Igaunijā. Kesk ielas alejā pabūsim pie piemiņas zīmes Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Stefanam Batorijam, kurš 1584. gadā piešķīra Valgai pilsētas tiesības.
Kā arī apmeklēsim Igaunijas lielveikalu "Valgas Selver".
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
Pēc tam izbraucam uz Rīgu
Pa ceļam neliela apstāšanās
Vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Valmieras apskates ekskursija ar vietējo gidu - 2.00 EUR personai
* Valkas/ Valgas vēsturiskā centra apskates ekskursija ar vietējo gidu - 2.00 EUR personai
* ieejas biļetes:
Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskā baznīca:
baznīcas apmeklējums - par ziedojumu
baznīcas torņa apmeklējums - pieaugušajiem 2.00 EUR, skolēniem, pensionāriem - 0.50 EUR
Ekskursija un saldējuma degustācija uzņēmumā "Rūjienas saldējums" - apmeklētājam 7.00 EUR
Ekskursija pa Ķoņu dzirnavām - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem 2.50 EUR
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
