Ludza-ne vien Latgales vecākā pilsēta, bet arī vienīgā pilsēta, kuru ieskauj pieci ezeri!.. – "Hitlera bunkurs" Malnavas muižā

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 27.00 EUR skolēnam

 Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

6.00 izbraucam no skolas

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Ludzā

Ludza (vācu: Ludsen, krievu: Люцин, poļu: Lucyn) ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, atrodas valsts austrumos, Ludzas novada administratīvais centrs ar aptuveni 7 300 iedzīvotājiem. Pilsētas administratīvajā teritorijā ir četri ezeri: Lielais Ludzas ezers, Dunakļu ezers, Zvirgzdenes ezers un Runtortas ezers. Un pilsētā atrodas Mazais Ludzas ezers.
Senatnē starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru tika uzcelta latgaļu koka pils, tai apkārt sāka augt darbīga un turīga pilsētiņa, kuru pēcāk nodēvēja pils ķēniņa meitas Lūcijas vārdā par Ludzu.
13. gadsimtā Ludza atradās Lotigolas zemē, kas bija strīdus novads starp Livonijas ordeņa, Polockas kņazu un Lietuvas kunigaišu pārvaldītajām teritorijām.
1399. gadā latgaļu koka pils vietā krustneši uzcēla varenu pili, lai aizsargātu Livonijas ordeņa austrumu robežas. Tā bija trīs stāvu mūra celtne ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm.
Pēc Livonijas kara Ludza ar pārējo Latgali tika pievienota Pārdaugavas hercogistei, kas bija Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvdaļa. Pēc poļu-zviedru kara 1629. gadā Ludza ietilpa Inflantijas vaivadijā.
Valdnieka, Krievijas cara Alekseja Mihailoviča, karagājiena laikā 1654. gadā Ludzas pils tika aplenkta, bet ieņemta tikai pēc papildspēku ierašanās un parakšanās zem tās mūriem. Aplenkšanas laikā pili stipri saspridzināja, ka iznīcināja daļu cietokšņa sienas.
Pēc Ziemeļu kara 18. gadsimta sākumā no pils bija palikušas tikai drupas. 1765. gadā apdzīvotā vieta pie pils tika pārdēvēta par miestu.
1772. gadā pēc Polijas-Lietuvas ūnijas pirmās dalīšanas Ludzu pievienoja Krievijas impērijas Pleskavas guberņai. 1777. gadā Ludza kļuva par apriņķa centru. 1778. gadā Ludzu pievienoja Polockas guberņai. 1796. gadā Ludzas apriņķi un pilsētu iekļāva Baltkrievijas guberņā, savukārt to sadalot 1802. gadā, Ludzu ar apriņķi iekļāva Vitebskas guberņā.
19. gadsimta 1. ceturksnī Ludzā stipri pieauga tirdzniecības nozīme, tā kļuva par tirdzniecības centru un izauga par otru lielāko pilsētu Latgales reģionā pēc Daugavpils.
1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts Rīgas miera līgums ar Padomju Krieviju, saskaņā ar kuru Ludza nonāca Latvijas Republikas sastāvā.
Mūsdienās kontrastējošā Latgales pilsēta Ludza ir viena no iecienītākajām vietējo iedzīvotāju un tūristu atpūtas vietām. Pilsētas seja un tās nākotne iezīmējas uz svarīgu ceļu un notikumu krustošanās, tradīciju, ikdienas dzīves, kultūras un mākslas mijiedarbības fona.

Pilsētas apskates ekskursija "Atklāj Ludzu!". Pastaigas laikā, skatoties un baudot, uzzināsiet visu par pilsētu un paņemsiet līdzi Ludzas senos noslēpumus.
Redzēsiet Latgales senāko pilsētu gleznainā apvidū ar lielisku vecpilsētu, kas celta starp ezeriem, ar viduslaiku pili pilsētas centrā, baznīcu kalna galā un skaistām koka un ķieģeļu vienstāvu un divstāvu mājām ar slēgtiem pagalmiem uz šaurām ieliņām.
Apbrīnosim Ludzas Svētās Marijas aizmigšanas pareizticīgo katedrāli, kas celta 1845. gadā krievu klasicisma stilā pēc arhitekta Andreja Zaharova projekta. Baznīca ir valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis, kas celta krusta veidā ar Toskānas ordeņa kolonām.
Pabūsim pie piemiņas akmeņa, kas uzstādīts 1977. gadā par godu pilsētas 800. gadadienai.
Aplūkosim Ludzas Lielo sinagogu - vecāko koka sinagogu Baltijas valstīs. Tā celta 1800. gadā kā koka ēka, kas apšūta ar sarkaniem ķieģeļiem. Šī ir viena no 7 sinagogām, kas savulaik darbojās Ludzā, viena no retajām sinagogām Eiropā, kas celta 19. gadsimtā.
Kāpjot augšup līdz Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcai, redzēsim 1934. gadā Leona Tomašicka radīto Vissvētākās Jaunavas Marijas - Māras zemes karalienes statuju un blakus statujai esošo pieminekli L. Tomašickim. Apmeklēsim Eversmuižas grāfu, poļu muižnieku Karņicku dzimtas kapelu. Šī ir neliela koka ēka, kas celta 1738. gadā ar konusveida jumtu un krustu uz tā. Pēc pilsētas ugunsgrēka 1938. gadā kapela kādu laiku kalpoja kā draudzes lūgšanu nams. Blakus kapelai redzēsim zvanu torni, kuram arī brīnumainā kārtā izdevās izbēgt no ugunsgrēka.
Apmeklēsim Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcu. Lai stiprinātu katolicismu Latgalē, pirmo katoļu baznīcu šajā kalnā 1678. gadā uzcēla poļi. Tā nodega un tās vietā 1738. gadā tika uzcelta lielākā un skaistākā koka baroka baznīca Latvijā. 1938. gada 11. jūnijā baznīca nodega lielajā pilsētas ugunsgrēkā, un tikai 1995. gadā ticīgajiem durvis vēra atjaunotā baltā baznīca, kuru varam apbrīnot šodien. Ir vērts apskatīt dievnama populārā sakrālās mākslas meistara Jāņa Bārdas gleznotās Krusta ceļu gleznas. Vērtīgas ir arī senlaicīgās koka skulptūras, centrālā altārglezna, kā arī jauno un talantīgo vietējo mākslinieku darbi - Andra Misāna sānu altāru gleznas un Andra Prikuļa veidotie koka altāri.
Blakus baznīcai apskatīsim Ludzas viduslaiku pilsdrupas. 1399. gadā kalnā starp Mazo un Lielo Ludzas ezeru vācu krustneši uzcēla varenu pili, lai aizsargātu Livonijas ordeņa austrumu robežas. Tā bija trīs stāvu mūra celtne ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. Pils tika celta no pelēkiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, rotāta ar melniem glazētiem ķieģeļiem. Ar seno pili, tās iemītniekiem un apburto princesi saistās daudzas skaistas leģendas, par kurām gids pastāstīs ekskursijas laikā. Mūsdienās pilskalns ar pilsdrupām, no kura paveras skaistākā pilsētas panorāma, ir pilsētnieku un pilsētas viesu iecienīta atpūtas vieta.
Noslēgumā dosimies pastaigā pa brīnišķīgo pilsētas parku, kas sevī apvieno senas, 19. gadsimtā dibinātas zaļās zonas šarmu ar mūsdienu dārznieku un ainavu dizaineru brīnišķīgo darbu. Parka malā aplūkosim pieminekli "Sērojošā māte", par godu 9 karavīriem, kas krita kaujās par Ludzu 1944. gadā. Pastaigas laikā varēsiet pasēdēt uz soliņa pie dīķa vai nofotografēties uz speciāla soliņa - "Mīlētāju soliņa".

Pēc tam apmeklēsim Ludzas novadpētniecības muzeju, kura pirmsākumi meklējami laika posmā no 1918. līdz 1923. gadam, pateicoties vietējo zinātnieku un ģimnāzistu pūliņiem. Muzejs atrodas ēkā, kurā dzimis 1812. gada Tēvijas kara varonis ģenerālmajors Jakovs Kulņevs.
Jakovam Kulņevam veltītā ekspozīcija "Varoņa atgriešanās mājās" stāsta viņa dzīves gaitām. Ekspozīcijas interjers ir maksimāli pietuvināts laikmetam, kad dzīvoja slavenais varonis. Varēsiet apskatīt J. Kulņeva mundiera tērpa imitāciju, Krievijas un Francijas naudu, kā arī militāros apbalvojumus.
Muzeja vēstures ekspozīcija plaši atspoguļo Ludzas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz 1917. gadam. Pamatekspozīcijā iepazīsieties ar sekojošām tēmām: seno mednieku un zvejnieku dzīvesveids Lielā Ludzas ezera krastā; kaula, krama un akmens rīku izgatavošana un to pielietošana medībās un zvejā; akmens laikmeta keramika; 7. - 13. gadsimta latgaļu kapulauki; seno latgaļu rotas, apģērbs un ieroči; Viduslaiki Ludzas novadā; Ludzas novads Krievijas impērijas sastāvā.
Dabas ekspozīcijā apskatāmi 4 Latgales biotopi: "Mežs", "Pļava", "Purvs", "Ezers" un "Cilvēka mājoklis un dārzs". Apmeklējot ekspozīciju, iepazīsieties ar Austrumlatgalei raksturīgiem floras un faunas pārstāvjiem un uzzināsiet, kā cilvēks no savām mājām sāk izzināt apkārtējo pasauli.
Interesanta ir arī 1957. gadā dibinātā brīvdabas un etnogrāfijas nodaļas ekspozīcija ar Austrumlatgales lauku celtniecības objektiem sākot no 19. gadsimta: 19. gadsimta sākuma dūmistaba, 19. gadsimta zemnieka dzīvojamā māja, 1927. gadā celtā rija , 1891. gadā celtās vējdzirnavas, 20. gadsimta 30. gados celtā jaunsaimnieka māja un Polikarpa Vilcāna keramikas darbnīca. Viens no unikālākajiem muzeja eksponātiem ir ar dīzeļdegvielu darbināmais motors "Lanz", kas ražots Vācijā 20. gadsimta 20. gados.

Tālāk ekskursija pa Ludzas Amatnieku centru, kas dibināts 2006. gadā ar mērķi kopt un saglabāt seno latgaļu arodu prasmes un amatniecības tradīcijas. Ludzas vecpilsētas sirdī, bijušās linu noliktavas ēkas divos stāvos izvietotas darbnīcas, amatnieku veikals un minimuzejs, kas apvienoti ar zīmolu Ludzas amatnieku centrs.
Gids latgaļu tautastērpā pastāstīs par seno cilšu dzīvesveidu, amatniecības vēsturi, senajiem tikumiem un vērtībām. Pirmā stāva izstāžu un tirdzniecības zālē varēsiet apbrīnot vietējo keramikas, aušanas, pīšanas, izšūšanas un citu tradicionālo amatu meistaru veikumus. Uzkāpjot otrajā stāvā, apskatīsiet tautastērpus un darbnīcu. Savukārt meistari ierādīs dažādu seno amatnieku arodu prasmes, aicinot apmeklētājus aktīvi līdzdarboties. Ekskursijas nobeigumā neliels cienasts - zāļu tēja, rupjmaize ar medu vai ievārījumu.
Amatniecības veikalā iespējams iegādāties ap 70 amatnieku darinājumu (keramika, audumi, kalumi, rokdarbi, koka izstrādājumi). Patiesiem vērtību cienītājiem tiek piedāvātas individuālas konsultācijas un tautas tērpu izgatavošana no vilnas vai lina pēc viņu vēlmēm.

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Ceļojumu turpinām uz Malnavu

Ekskursija pa Malnavas muižas parku ar stāstu par "Hitlera bunkuru". Malnavas muiža ir pazīstama ne tikai ar skaisto parku un klasicisma stila muižas ēku, bet arī ar tā saukto "Hitlera bunkuru" tās teritorijā. Par to pastāstīs viesmīlīgais saimnieks un parādīs īpašu video.
Malnavas muiža dokumentos minēta 1774. gadā. Zināms, ka līdz 1724. gadam tā piederējusi Hitzenu dzimtai, kas cēlusies no vācu bruņiniekiem un Latgalē ieceļojuši jau 13. gadsimta sākumā vēlākos gadsimtos pārpoļojušies. 18. gadsimtā muiža pārgāja vienam no Šadursku dzimtas grāfiem, kurš to pārvērta par tradicionāli bagātu krievu muižu. Īpašums ne reizi vien mainīja īpašniekus, līdz Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tika nacionalizēts. Kopš 20. gadsimta 20. gadiem muižas ēka kalpojusi kā lauksaimniecības izglītības iestāde, un mūsdienās tajā atrodas Malnavas koledža.
Muižas teritorijā esošais parks ir viens no vecākajiem Latvijā. Tas tika stādīts ap 1830. gadu, pateicoties grāfam Šadurskim, kurš aizrāvās ar parku mākslu. Parka platība ir 18 ha. Parkā ir neliels, bet ļoti krāšņs dīķis. Lielākā daļa eksotisko koku, kurus grāfs iestādīja, nepārdzīvoja vairākās karadarbības. No vietējām koku sugām šeit aug: kļavas, oši, ozoli, liepas, lazdas, trauslais vītols, gobas, vīksnas; no eksotiskajām - vairākas baltegļu uz dzīvības koku sugas, Tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts.
Ādolfs Hitlers patiešām apmeklēja šos toreizējās Austrumu frontes apgabalus, nolaižoties lidlaukā netālu no Malnavas. Domājams, ka muižā viņš ieradās 1941. gada 21. jūlija rītā. Malnavas muižā vācu armija bija organizējusi armijas grupas "Ziemeļi" pagaidu štābu. Hitlers ar armijas komandieriem tikās muižas ēkā un pēc dažām stundām to atstāja. 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties, Malnavā atkal tika iekārtots štābs, šoreiz 16. armijai, kas tur atradās no februāra līdz jūlija vidum. Un tad arī virsniekiem tika izbūvēts šis bunkurs, tā sauktais "Hitlera bunkurs" - muižas mājas pagalmā esoša betona konstrukcija, virs kuras tagad atrodas kaut kas līdzīgs skatuvei.

Pēc tam izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

* ieejas biļetes:

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca - apmeklējums par ziedojumu