Sigulda - viens no gleznainākajiem Latvijas nostūriem, "Latvijas Šveice", rīdzinieku un ārvalstu tūristu iecienīta atpūtas vieta. To apmeklē aptuveni miljons tūristu gadā!..
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada administratīvais centrs ar aptuveni 14 500 iedzīvotājiem. Tā atrodas 50 km attālumā no Rīgas, Gaujas upes abos krastos un krāšņas dabas ieskauta, pilsētas apkārtne ietilpst Gaujas nacionālajā parkā.
Sigulda pirmoreiz vēstures avotos minēta 1207. gadā, kad tās apkārtnes zemes tika sadalītas starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas arhibīskapu Albertu un tika celta ordeņa Segewold pils.
Notikumiem bagātā vēsture Siguldas apkārtnē atstājusi pilis un cietokšņus, Gaujas ielejā atrodas Baltijā lielākā grotai līdzīgā ala - Gūtmaņala, šeit ir Latvijā vienīgais trošu ceļš ar gaisa tramvaju, kas savieno pakalnus Siguldā un Krimuldā. Šķēršļu trases "Mežakaķis" un "Tarzāns", kas atrodas Gaujas stāvajās nogāzēs, ļauj ikvienam izbaudīt ne tikai fiziskās aktivitātes, bet arī skaistas ainavas. Ziemā Sigulda pārvēršas par galveno distanču un kalnu slēpošanas kūrortu Latvijā. Šeit atrodas Baltijā vienīgā bobsleja trase, kurā notiek starptautiskas bobsleja un kamaniņu sacensības.

Apmeklēsim Siguldas Jauno pili un pils kvartālu. Siguldas muižas vēsturiskajā centrā no šķeltiem laukakmeņiem būvētais žogs ieskauj 18. un 19. gadsimtā celtās ēkas: Vasaras pili, Jauno pili, Balto pili, vagara māju, muižas kalpu mājas, klēti, veļas mazgātavu, sakņu un augļu pagrabus.
Jauno pili blakus vecajai koka muižai 19. gadsimtā no Vidzemei raksturīgā laukakmens mūra cēla muižas īpašnieki kņazi Olga un Dmitrijs Kropotkini. Nostāsti vēsta, ka ceļot Siguldas pili, kaļķis tika jaukts ar apkārtējo saimniecību pienu, tāpēc tā esot tik stipra.
Pils krāšņais nacionālajā stila interjers tapis 20. gadsimta 30. gados, kad tā piederēja Latvijas Preses biedrībai. Tajā laikā greznās pils attēli tika publicēti pat izsmalcinātos franču mākslas žurnālos.
Šobrīd muižas ēkās ir izvietotas amatnieku, mākslinieku un dizaineru radošajās darbnīcas. Šeit var apskatīt izstādes un ekspozīcijas, līdzdarboties meistarklasēs un apgūt jaunas prasmes, kā arī iegādāties suvenīrus.

Apmeklēsim Livonijas ordeņa Siguldas pilsdrupas. Pēc Līvzemes dalīšanas līguma 1207. gadā līvu Satezeles zemes Gaujas kreisajā krastā zemes ieguva Zobenbrāļu ordenis. Tūlīt pēc uzvaras zobenbrāļi uzcēla pili, un par godu uzvarai to nosauca par Segewold (atvasinājums no Sieg + Wald, kas latviski nozīmē "uzvaras mežs"). Vēlāk šis vietvārds pārtapa par "Sigulda". Pils celta no 1207. līdz 1209. gadam. Pirmo reizi varens cietoksnis dokumentos minēts 1226. gadā. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sakāves Saules kaujā 1236. gadā pils pārgāja Livonijas ordeņa padotībā. 1345. gadā pirmo reizi tās vēsturē pili ieņēma Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda karaspēks. 1432. gadā Segewold pils kļuva par Livonijas landmaršala rezidenci, kas veicināja pils statusa nostiprināšanos. 1562. gadā pēc Livonijas kā valsts sabrukuma pils oficiāli nokļuva Polijas-Lietuvas ūnijas pakļautībā. Poļu-Zviedriju kara laikā 1600. - 1611. gados pils tika nopietni izpostīta. Sīvajās Ziemeļu kara kaujās no 1700. līdz 1721. gadam savā mūžā daudz pieredzējusī Segewold pils beidzot tika nopostīta pilnībā, un vairs netika atjaunota.
Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā. Uz atjaunoto Ziemeļu torni ved koka kāpnes un pat lifts. Pils centrā ir uzstādīta brīvdabas estrāde, kur notiek dažādi koncerti un festivāli, tostarp Starptautiskais opermūzikas festivāls.
Pastaigāsimies gar senajiem akmens mūriem, no atjaunoto torņu augstuma apskatīsim novada neskarto dabu un izbaudīsim Gaujas senlejas ainavas. Bet vēl palikušās drupas ļaus sajust kādreizējo pils spēku Livonijā.

Apbrīnosim Siguldas evaņģēliski luterisko baznīcu. Dievnams celts gotiskā stilā, tā baltās sienas iemieso mieru, bet smailais tornis pasvītro dizaina nopietnību.
Siguldas draudze dibināta 1225. gadā. Ir saglabājušās, ka gadu vēlāk pie pils tika uzcelta arī pirmā baznīca. Nav gan ziņu par tās izskatu, taču minējumi ļauj domāt, ka tā varētu būt celta no koka. Mūra dievnams tajā pašā vietā tika uzcelts vēlāk un rakstos pirmo reizi minēts 1483. gada kā Sv. Bērtuļa baznīca. 1930. gadā baznīca ieguva tagadējo izskatu, un 1936. gadā tika iesvētīts jaunais altāris ar Jāņa Roberta Tilberga gleznu "Jēzus Ģetzemenes dārzā".
Siguldas baznīca ir atvērta apmeklētājiem, šeit var apskatīt baznīcas vēstures ekspozīciju, iespējams uzkāpt baznīcas tornī un paraudzīties uz apkārtni no augšas.

Laiks pusdienām pilsētas centrā