Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Kurzemes pērle-Kuldīga – Ventspils-pilsēta, kas neatstāj vienaldzīgu!..
Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens
Cena no 24.00 EUR skolēnam
Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!
7.00 izbraucam no skolas
Pa ceļam neliela apstāšanās
Ierodamies Kuldīgā
Kuldīga (līdz 1917. gadam Goldingena) - pilsēta, Kuldīgas novada administratīvais centrs ar aptuveni 10 100 iedzīvotājiem, atrodas Kurzemē pie Alekšupītes ietekas Ventā.
Šīs zemes ir zināmas kopš seniem laikiem. Ap 1. gadu tūkstoša beigām Ventas kreisajā krastā ticis izveidots Veckuldīgas pilskalns. Iespējams, ka jau 10. gadsimta sākumā vikingu sāgā minētā kuršu pilsēta ir bijusi tagadējā Kuldīga.
1242. gadā Vācu ordenis devās karagājienā uz Kursu un kauju laikā krustneši nodedzināja Kuldīgas pilskalnu. Pēc Kuldīgas iekarošanas Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Grīningens 1242. - 1245. gados šeit uzcēla Goldingenas mūra pili. 1355. gadā rakstos Goldingena tiek dēvēta par pilsētu. 1368. gadā tā tiek minēta Hanzas savienības dokumentos. 14. gadsimta vidū pilsētai tika piešķirts ģerbonis ar Svētās Katrīnas attēlu.
Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma un Kurzemes hercogistes izveidošanās 1561. gadā Goldingena kļuva par vienu no Kurzemes hercogu rezidencēm. No 1596. līdz 1617. gadam Goldingena bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta.
1795. gadā pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā Goldingena kļuva par Kurzemes guberņas apriņķa pilsētu. 19. gadsimta otrajā pusē pilsētā sāka veidoties nelieli rūpniecības uzņēmumi. Daži no tiem pārtapa par rūpnīcām ar vairāk nekā 100 darbiniekiem. Vēl pilsētā tika ražoti sērkociņi, adatas, cigāri, ziepes, degvīns, liķieri un minerālūdens.
Šodien Kuldīga var dēvēt par Rietumlatvijas pērli. Atšķirībā no daudzām citām Latvijas pilsētām, Kuldīgas centrs neskaitāmo karu un ugunsgrēku laikā izglābās no postījumiem. Šeit ir saglabājusies sākotnējā koka arhitektūra, kas tiek datēta pat ar 16. - 17. gadsimtu. Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs Ventas senlejā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pāriesim pāri Kuldīgas tiltam, kurš ir trešais garākais ķieģeļu velvju tilts Eiropā. Tilts pār Ventu kuldīdzniekiem kalpo kopš 1874. gada. 164 metrus garais ar septiņiem laidumiem, ķieģeļu velvēm un laukakmeņu balstiem uzbūvētais tilts bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā.
Apskatīsim 1735. gadā no sagruvušās hercoga pils palikušajiem akmeņiem celto pilssarga namiņu uz terases, vienīgā palikušā Kuldīgas pils mūra fragmenta. Senos laikos šeit dzīvoja pēdējais pils sargs Bofemēls.
Izstaigāsim Pilsētas dārzu, kas atrodas Kuldīgas senākajā daļā, bijušās Livonijas ordeņa rezidences vietā, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūru fragmenti un pagraba velve. Tagad tas ir kopts dārzs ar ziediem, atjaunots dīķis ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene un skatu laukums. Parkā atrodas 22 tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras. Bet Ventas krastā paceļas īsta koka arhitektūras pērle - vecā Bangerta villa. Kopš 1940. gada ēkā atrodas Kuldīgas novada muzejs.
Pastaigājoties pa Kuldīgas vecpilsētu, redzēsim unikālu, ārkārtīgi labi saglabājušos un vienīgo Baltijā 17. - 18. gadsimta mazpilsētas plānojuma ēku ansambli, kas atrodas Alekšupītes krastos. Upe tek cauri pašam vecpilsētas centram, tieši gar daudzu māju pamatiem, veidojot ielu savdabību, un tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju.
Apbrīnosim Alekšupītes ūdenskritumu, kas šobrīd ir augstākais ūdenskritums valstī. Tā augstums ir 4,15 metri, bet platums - 8 metri. Virs ūdenskrituma ir tilts, kā arī dzirnavu dambis. Tiek uzskatīts, ka tas būvēts 13. gadsimtā vienlaikus ar pili.
Iepazīsimies ar Sv. Katrīnas evaņģēliski luterisko baznīcu - Kuldīgas vecāko baznīcu, kas nosaukta pilsētas aizbildnes Svētās Katrīnas vārdā. Šajā vietā baznīca atradās jau 1252. gadā, bet vēlāk tā tika pārbūvēta. Šajā baznīcā tika kristīts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers, šeit notika arī viņa kāzas ar Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti.
Aplūkosim kādreizējā Kuldīgas birģermeistara Stafenhāgena namu, kas celts 17. gadsimtā. Leģenda vēsta, ka 1701. gadā, kad zviedru karalis Kārlis XII viesojās Kuldīgā, viņš birģermeistaram atstāja milzu lādi (2 x 2,5 metri), kas pēc restaurācijas ir apskatāma arī šodien.
Apskatīsim "Hercoga galma aptieku", 1622. gadā pildrežģu tehnikā būvēto ēku.
Iepazīsimies ar vecāko koka māju Kurzemē, kas celta tālajā 1670. gadā!..
Apmeklēsim Rātslaukumu, kas bija galvenā pilsētnieku pulcēšanās vieta un soda izpildes vieta, jo laukuma stūrī bija uzstādīts kauna stabs. Blakus laukumam 17. gadsimtā celtais vecais rātsnams nesen tika atjaunots, un tagad tajā atrodas Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs. Blakus ēkai atrodas piemineklis izcilajam novadniekam aktierim Ēvaldam Valteram. Apskatīsim arī Jauno rātsnamu, ko 19. gadsimta otrajā pusē cēla saskaņā ar arhitekta Oto Dīces projektu. Šodien Kuldīgas novada pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kas darbojas vēsturiskajā rātsnama ēkā.
Apbrīnosim Sv.Trīsvienības katoļu baznīcu, kas celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, tā apstiprinot Hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Baznīca tika būvēta ar vienkāršu ārējo arhitektūru, kas veidota itāļu renesanses ietekmē. Savukārt interjers ir grezns, dekorēts ar 17. gadsimta skulptūrām un ornamentiem.
Pastaigāsimies pa skaisto seno promenādi - Liepājas ielu. Savdabīga, dažādos gadsimtos celtu ēku ieskauta gājēju iela, kas brīnišķīgi parāda ēku arhitektūras stilu attīstību 17. - 20. gadsimtos, īpašu uzmanību pievēršot māju durvīm un virsgaismas lodziņiem, kas šeit ir īpaši bagātas ar krāšņām detaļām.
Ceļojumu turpinām uz Ventspili
Ventspils (līdz 1917. gadam Vindava) ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, ostas pilsēta Baltijas jūras krastā, netālu no Ventas ietekas. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 33 380.
1253. gadā uzrakstītajā līgumā par Kurzemes ziemeļu daļas sadalīšanu ir pieminēta apdzīvota vieta Ventavas zemē. Winda kā Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā pirmoreiz minēta 1290. gadā. No 1369. gada saglabājies pirmais Ventspils zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņa laikos Ventspils bija zināma kā ostas pilsēta, tā kļuva par Hanzas savienības locekli.
1561. gadā Ventspils kļuva par Kurzemes hercogistes daļu. Pilsētas ziedu laiki bija Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1681. gados. Tad Ventas upes grīvā tika uzcelta liela kuģu būvētava, ap pilsētu sāka būvēt ieroču darbnīcas, domnas, salpetra un ķieģeļu manufaktūras, sāka attīstīties tirdzniecība ar Rietumeiropu, galvenokārt ar Holandi. No Ventspils hercoga kuģi devās uz hercogistes kolonijām - Gambiju un Tobāgo salu.
1795. gadā pilsēta kā visa Kurzeme tika iekļauta Krievijas impērijā. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma pilsētā būvēt modernu ostu, vienlaikus tur izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils. Ventspils pilsēta osta no vietējas nozīmes kļūst par nozīmīgu impērijas ostu.
Ļoti nozīmīgi Ventspils attīstībai ir 20. gadsimta 60. un 70. gadi, kad pilsēta kļūst par lielāko ostu Padomju Savienībā Krievijas naftas un ogļu eksportam pa Baltijas jūru.
Mūsdienās Ventspils ir pilsēta, pret kuru nevar izturēties vienaldzīgi. Tā ir kā maza valsts valstī. Lai sajustu Eiropas elpu, nav jābrauc uz ārzemēm - to visu var atrast Ventspilī!..
Lielajā laukumā apbrīnosim unikālos pilsētbūvniecības objektus - koncertzāles "Latvija" ēku un strūklaku "Frigate "Valzivs"". Konkursā "Labākā būve Latvijā 2019" nominācijā "Publiskā jaunbūve" uzvarēja Ventspils Lielais laukums, Ventspils Muzikālā vidusskola un koncertzāles "Latvija" ēka.
Pēc tam aplūkosim Ventspils ziedu pulksteni. Pulksteņa diametrs ir 5 metri, tam ir stundu, minūšu un sekunžu rādītāji. Ziedu pulkstenis zvana katru stundu. Pulksteņa pamatni vasarā veido aptuveni 2500 puķu stādu, savukārt ziemā to rotā sala izturīgi augi un īpašs apgaismojums.
Jaunpilsētas laukumā redzēsim vienu no Ventspils brīnumiem - ziedu skulptūru "Bobslejisti". Kompozīcijā pamatā ir īstas bobsleja ragavas, kuras uz starta stumj četri no ziediem veidoti bobslejisti. Tāpat laukumam īpašu noskaņu piešķir strūklaka "Saules laiviņas". Strūklaka ūdeni izsmidzina smalku pilienu veidā, tā, ka saulainās dienās apmeklētāji var vērot varavīksni ap septiņām slīpēta akmens peldošām laiviņām.
Tālāk dosimies pa Ventspils vecpilsētu, kur šauras ieliņas, vēsturiskas ēkas un trīs laukumi - rātslaukums, Tirgus laukums un Vecpilsētas laukums, savijas ar mūsdienu arhitektūru. No viduslaiku ēkām vecpilsētā saglabājusies tikai 13. gadsimta Livonijas ordeņa pils. Ventspils kā tirdzniecības osta strauji attīstījās Kurzemes hercogistes ziedu laikos, tāpēc visaktīvākā būvniecība norisinājās tagadējā Tirgus laukuma teritorijā, kur saglabājušās daudzas 17. gadsimta bijušo noliktavu ēkas. Pēc Tirgus laukuma rekonstrukcijas 2009. gadā tirgus ieguva jaunu akmens segumu, ar kuru iezīmētas vietas, kur atradās tirgus saimniecības ēkas, un 18. gadsimta pamatu kontūras. Apskatīsim uzbūvēto "Tirgus aku" ar pilsētas ģerboņiem un zvanu torni ar unikālu pulksteni.
Blakus Tirgus laukumam, Skolas ielā, apskatīsim Amatu māju, kas atklāta 2007. gadā Kurzemes hercogistes 18. gadsimta vecākajā skolas ēkā. Savukārt Tirgus un Skolas ielu krustojumā apbrīnosim Ventspils vecāko dzīvojamo ēku, kas celta 1646. gadā.
Rātslaukumā apskatīsim ēku, kurā 1850. gadā bija ierīkots Rātsnams, bet kopš 2006. gada atvērta Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja. Apbrīnosim 1835. gadā vēlā klasicisma stilā celto Sv. Nikolaja evaņģēliski luterisko baznīcu. Turpat netālu apskatīsim rekonstruēto Ventspils Galveno bibliotēku un 1954. gadā uzstādīto pieminekli leģendārajam Sarkanās armijas latviešu strēlnieku divīzijas komandierim Jānim Fabriciusam.
Pastaigāsimies pa Ostas ielas promenādi, vienu no skaistākajām krastmalām Latvijā. Ventas krastmalu rotā daudzkrāsainas "Ventspils govju" skulptūras, pieminekļi, strūklakas un ziedu kompozīcijas. Krastmalā, netālu no Livonijas ordeņa pils, atrodas piemineklis Latvijas kuģniecības pamatlicējam Krišjānim Valdemāram. Šī ir ļoti iecienīta vieta, kur pilsētas viesi fotografējas.
Laiks pusdienām pilsētas centrā
Pēc tam apmeklēsim Piejūras brīvdabas muzeju. Muzejs dibināts 1954. gadā, lai saglabātu Ziemeļkurzemes piejūras zvejniekciemu un zemnieku viensētu senās tradīcijas. Šobrīd muzejs Ventspilī ir otrs lielākais brīvdabas muzejs Latvijā, kurā apskatāma zvejnieku sēta, dzīvojamās un saimniecības ēkas, kūpinātavas, makšķerēšanas inventārs, tīklu būdas, laivas, kā arī Ziemeļkurzemes zemnieku sēta, dzīvojamās ēkas, vējdzirnavas no Užavas pagasta un citi novadam raksturīgi eksponāti. Muzeja jaunākais ieguvums ir 1874. gadā celtā Smiltnieku māja.
Muzeja teritorija ir 4 ha liela. Šeit atrodas Baltijas valstīs lielākā enkuru kolekcija ar vairāk kā 140 eksponātiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Piejūras muzejā no lielākajiem enkuriem ir izveidots Enkuru ceļš - enkuri novietoti gar parka takām.
Tūrisma sezonas laikā muzejā savas prasmes rāda kalējs, audēja un citi amatnieki. Piejūras muzejā regulāri notiek interesanti pasākumi: Pilsētas svētku laikā Amatu diena, Pagastu diena, kā arī gadskārtu latviešu pagānu svētku svinēšana un slāvu meteņi "Masļeņica". Muzejā pastāvīgi atvērtas dažādas tematiskas mākslas un vēstures izstādes.
Īpašas sajūtas sagādās brauciens ar vilcieniņu Mazbānītis. Ventspils Mazbānītis jeb šaursliežu dzelzceļš ar 600 mm platumu ir Piejūras brīvdabas muzeja apmeklētāju iecienīta izklaide.
Šo dzelzceļu Pirmā pasaules kara laikā izbūvēja vācu karavīri. Tā savienoja Ventspili ar zvejnieku ciemiem. Tvaika lokomotīve tika uzbūvēta 1916. gadā Vācijā, tā sver 9 tonnas un spēj sasniegt ātrumu līdz 20 km/h.
Mūsdienās divas lokomotīves ar otrās un trešās klases vagoniem, kā arī ar iecienītajiem vaļējiem vagoniem, vizina tūristus Jūrmalas parkā pa 1,4 km garo Riņķa līniju un pa 3 km garo Kalna līniju, kas ved uz Ventspils piedzīvojumu parku.
Mazbānītis lēnām velk vagonus pa trasi, pa ceļam tā pasažieri apskatīs enkuru izstādi, stacijas vēsturisko ēku, depo un pieturu kopijas.
Izbraucam uz Rīgu
Pa ceļam neliela apstāšanās
Vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Ventspils apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai
* ieejas biļetes:
Piejūras brīvdabas muzejs - pieaugušajiem 2.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 1.00 EUR
Vilcieniņš Mazbānītis (biļetes cena vienam braucienam Riņķa līnijā) - pieaugušajiem 2.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 1.00 EUR
http://santur.com.lv/index.php/lv/skoleniem-latvija/253-6#sigFreeId9caa8af676