Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Liepāja-"pilsēta, kurā piedzimst vējš" un pārsteidzošais Karostas cietums – Jūrkalnes stāvkrasts – Kurzemes pērle-Kuldīga!..

Kurzemes gerbonisCeļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 26.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no skolas

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Liepājā

Liepāja (līdz 1917. gadam Libava) ir lielākā pilsēta vēsturiskajā Kurzemes novadā un nozīmīga neaizsalstoša osta Baltijas jūras piekrastē. Tā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā ar aptuveni 68 000 iedzīvotājiem.
Pilsētas viduslaiku nosaukums (villa Liva - "Līvu ciems") liecina, ka senatnē šeit dzīvojusi Baltijas somu tauta - lībieši.
Pirmo reizi apdzīvotās vietas nosaukums hronikā minēts 1253. gada 4. aprīlī, ierakstā par zemes dalīšanu starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu. Livas osta pirmo reizi minēta 1263. gadā. Tā bija Grobiņas fogta īpašums un nozīmīgs punkts ceļā no Vācu ordeņa rezidences Marienburgā uz Livonijas ordeņa rezidenci Rīgā. Tā kā Liva nebija nocietināta un atradās tuvu kareivīgajai Lietuvas lielkņazistei - ordeņa ienaidniekiem - tad tā nevarēja cerēt uz strauju izaugsmi. Tirdzniecība šajā ostā bija visai pieticīga un 15. gadsimtā aprobežojās ar kokmateriālu, gaļas, zivju un sviesta izvešanu uz dažām ziemeļaustrumu vācu pilsētām.
Pārmaiņas Līvu piemeklēja līdz ar ordeņa laika beigām. Pēdējais Vācu ordeņa mestrs Livonijā Gothards Ketlers 1560. gadā par 50 000 guldeņiem ieķīlāja Grobiņas novadu (ieskaitot Livu) Prūsijas hercogam Albrehtam. Prūsijas valdīšanas laikā apdzīvotā vieta tika pārdēvēta par Libau. Prūsija Libau Kurzemes hercogam atdeva pusgadsimtu vēlāk, 1609. gadā, kad jaunākais no Gotharda fon Ketlera dēliem Vilhelms apprecējās ar Prūsijas princesi Sofiju fon Hoencollerni, saņemot pūrā iepriekš ieķīlāto Grobiņu un Pilteni.
1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs fon Ketlers Libavai dāvāja pilsētas tiesības. Šis datums tiek uzskatīts par Liepājas oficiālo dibināšanas dienu.
Libavas ekonomiskā uzplaukuma periods bija 17. gadsimta vidus un otrā puse, kad tika celta osta. 18. gadsimtā Libava sāka ieņemt izdevīgo starpnieka vietu starp Polijas-Lietuvas ūniju, Prūsiju un Krieviju. Tirdzniecības apjoms kļuva aizvien daudzveidīgāks.
1795. gadā Kurzemes hercogiste, ieskaitot Libavu, nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Kopš tā laika pilsēta sāka attīstīties kā liela tirdzniecības osta un 1831. gadā ieguva pirmās klases ostas tiesības. Tika atklāta Libavas-Romni dzelzceļa līnija, kuras garums pārsniedza 1000 km. Liels stimuls pilsētas attīstībai bija Libavas cietokšņa un militārās ostas celtniecība. 1899. gadā Libava kļuva par pirmo pilsētu Baltijā, kurā sāka kursēt elektriskais tramvajs, kas arī mūsdienās ir nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis.
1919. gadā Liepāja sešus mēnešus pildīja Latvijas galvaspilsētas lomu.
Pēc Latvijas nonākšanas Padomju Savienības ietekmes sfērā 1939. gada beigās Liepāja turpmākos divus gadus kļuva par padomju flotes tālāko rietumu bāzi, bet vēlāk - par nozīmīgu vācu karaspēka militāro sakaru centru. 1945. gadā PSRS Liepājas jūras kara flotes bāze bija viena no lielākajām Baltijas jūrā.
Mūsdienās Liepāju pazīst kā "pilsētu, kurā piedzimst vējš", iespējams, pastāvīgās jūras brīzes dēļ. Imanta Kalniņa sarakstītā dziesma "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir kļuvusi par pilsētas himnu.

Apmeklējam Karostas cietumu - vienīgo tūristiem atvērto militāro cietumu Eiropā. Kā liecina aptaujas, Karostas cietums atzīts par apbrīnojamāko un neparastāko viesnīcu pasaulē!..
Liepājas garnizona cietums celts 1900. gadā un līdz pat 1997. gadam kalpoja kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta. Jau no pirmajiem pastāvēšanas gadiem tā bija drūma vieta, šeit tika lauzti cilvēku likteņi un apspiests brīvais gars. Mainījās vara, un līdz ar to mainījās arī ieslodzītie, kuru vidū bija revolucionāri, cara armijas jūrnieki un jaunākie virsnieki, vācu Vērmahta dezertieri, Staļina laika tautas ienaidnieki, padomju un Latvijas armiju karavīri, kā arī citi nepakļāvīgie. Pēdējie ieslodzītie uzrakstus uz kameru sienām atstāja salīdzinoši nesen - 1997. gadā. Visā cietuma pastāvēšanas vēsturē nevienam nav izdevies izbēgt no tā sienām.
Ekskursijas laikā apmeklēsiet cietumu, kas kopš cara laikiem nav īpaši mainījies, uzzināsiet Karostas vēsturi un interesantus notikumus no cietumnieku dzīves, aplūkosiet kameras un karceri, kā arī cietuma muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par Otro pasaules karu, padomju laiku, Atmodu Liepājā.
Ekskursija ar šova elementiem ir pasākums tiem, kuri nevēlas piedalīties parastā ekskursijā.
Pēc ekskursijas būs iespēja uzlaikot pagātnes tēlus - pārģērbties vēsturiskos tērpos un nofotografēties.
Cietuma suvenīru veikaliņā atradīsiet oriģinālus cietuma suvenīrus, kā arī Liepājā un Latvijā ražotus amatniecības izstrādājumus dažādām gaumēm.
Autentiski atjaunotā padomju laika cietuma bufetē varēsiet sevi palutināt ar siltiem pīrādziņiem un aromātisku kafiju, palasīt padomju presi vai noskatīties 16 minūšu garu filmu par Karostu. Par jūsu labsajūtu parūpēsies īsta padomju laiku bufetniece.

Pēc tam, ekskursija kājām pa Liepājas vecpilsētu. Ekskursijas laikā uzzināsiet par pilsētas arhitektūras īpatnībām un šarmu, izbaudīsiet romantisko ieliņu sajūtas un uzzināsiet ar tām saistītos vēsturiskos un mītiskos nostāstus. Redzēsiet pilsētu, kurai ir sava himna, kas veltīta vējam un brīvībai!..
Pastaigu sāksim pašā pilsētas sirdī - Rožu laukumā, liepājnieku un pilsētas viesu iecienītajā tikšanās vietā. Kādreiz šī laukuma vietā atradās Jaunais tirgus. 1910. gadā pēc tirgus pārcelšanas uz savu tagadējo vietu Kuršu ielu, pilsētas vara izlēma veidot atklātu parku ar apstādījumiem. Laukums savu nosaukumu arī 1911. gadā ieguvis no lielās rožu dobes tā vidū, kurā rozes tiek stādītas vairāk nekā simts gadus.
Izstaigāsim Zivju ielu, kas savu nosaukumu ieguvusi no kādreizējā Libavas zivju tirgus. Apskatīsim galerijas "Romas dārzs" pagalmu, 19. gadsimta ēku, kas sākotnēji bija iecerēta kā tirdzniecības pasāža un kurā bija tajos laikos populārs romantisks pagalms. Tagad ēkā atrodas viesnīca, veikali un biroji, restorāns un mākslas galerija.
Apmeklēsim Latvijas mūziķu Slavas aleju, kur ikviens var ielikt savu roku populāra mūziķa plaukstas nospiedumā. Kopumā alejā redzēsim 39 plāksnes ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā un 12 plāksnes ar mūzikas grupām. Šeit pat ievērības vērta ir arī Latvijā lielākā ģitāra.
Iepazīsimies ar Sv. Jāzepa katedrāli, kas ir lielākais katoļu dievnams Kurzemē ar greznu interjeru. 1747. gadā šajā vietā tika uzcelta neliela mūra baznīca. Ar laiku vecā baznīca kļuva par šauru, un tā vietā tika uzbūvēts daudz plašāks dievnams neoromānikas stilā. Ēka celta no tā sauktajiem Dancigas ķieģeļiem, kas piegādāti no Vācijas.
Apskatīsim Liepājas Pētertirgus jūgendstila paviljonu, kas tika atklāts 1910. gadā un joprojām tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem tirgus paviljoniem Eiropā.
Aplūkosim Sv. Annas evaņģēliski luterisko baznīcu - senāko Liepājas dievnamu, kas pirmo reizi rakstos minēts 1508. gadā. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, tagad tā ir lielisks 19. gadsimta beigu neogotikas paraugs. Baznīcas lielākais dārgums ir 9,7 metrus augstais un 5,8 metrus platais koka altāris, kas tapis 1697. gadā. Dievnamā atrodas arī trešās lielākās ērģeles Latvijā.
Kungu ielā redzēsim vienu no vecākajām ēkām pilsētā, tautā sauktu par Pētera I namu. Šeit 1697.gadā, pirms ceļojuma uz Rietumeiropu, uzturējās (inkognito) Krievijas cars Pēteris I. Blakus atrodas birģermeistara Šrēdera nams, celts 1699. gadā, kurā Ziemeļu kara laikā esot uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Apmeklēsim Amatnieku namu, kas zem sava jumta vienkopus pulcē 16 dažādus Kurzemes novada amatniekus. Šeit apbrīnosim garākās dzintara krelles Latvijā. Tās ir 123 metrus garas un 19,5 kg smagas. Krelles ir izgatavotas no gandrīz 17 000 dzintara gabaliņiem, ko dāvinājuši pilsētai liepājnieki.
Apskatīsim Sv. Trīsvienības evaņģēliski luterisko katedrāli, kas celta no 1742. līdz 1758. gadam vēlā baroka stilā ar klasicisma elementiem. Katedrālē atrodas unikāls dārgums - pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
Izstaigāsim Lielo un Graudu ielas, kas lepojas ar greznajām galvenokārt 20. gadsimta sākumā celtajām jūgendstila ēkām.
Apbrīnosim koncertzāli "Lielais dzintars", kas tika atklāta 2015. gadā. Ēka saņēmusi vairākus prestižus starptautiskus apbalvojumus par izcilo akustiku, moderno dizainu un daudzfunkcionalitāti.
Iepazīsimies ar Liepājas promenādi, kas ir lieliska vieta pastaigai gar Tirdzniecības kanālā pietauvotajiem zvejnieku šoneriem un jahtām. Promenādi rotā Dzintara pulkstenis, kas veidots no neskaitāmiem pilsētas iedzīvotāju saziedotajiem dzintara gabaliņiem. Uz promenādes atrodas vairākas izcilas kafejnīcas un restorāni, populārs mūzikas klubs un pat diennakts sporta klubs.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
 
Laiks pusdienām pilsētas centrā
 
Ceļš tālāk ved uz Jūrkalni

Apbrīnosim Jūrkalnes stāvkrastu. Jūrkalne - tā ir viena no gleznainākajām jūras piekrastēm Latvijā, kas lepojas ar klusu, civilizācijas neskartu smilšu pludmali un 20 metrus augstu krasta krauju.
No laivas formas skatu laukuma paveras lieliska ainava uz Jūrkalnes pludmali, bet tās patiesais skaistums jāvēro no stāvkrasta. No kraujas uz pludmali ved kāpnes, kuras jau vairākkārt nācies atjaunot, jo spēcīgo vētru laikā krasts ievērojami atkāpjas.
Jūrkalnē ir aktīva nogruvuma tipa stāvkrasts, tāpēc tieši šeit novērojama lielākā krasta erozija. Jūrkalnes apkaimē jūrā jau ieskalots tik daudz smilšu, cik visā Latvijā kopumā!.. Ir novērots, ka gada laikā piekraste zaudē vairākus metrus.
Senāk dēvētā par Feliksbergu jeb Laimīgo kalnu, Jūrkalne joprojām dara laimīgus gan mierīgas atpūtas, gan ūdenssporta cienītājus.

Ceļojumu turpinām uz Kuldīgu

Kuldīga (līdz 1917. gadam Goldingena) - pilsēta, Kuldīgas novada administratīvais centrs ar aptuveni 10 100 iedzīvotājiem, atrodas Kurzemē pie Alekšupītes ietekas Ventā.
Šīs zemes ir zināmas kopš seniem laikiem. Ap 1. gadu tūkstoša beigām Ventas kreisajā krastā ticis izveidots Veckuldīgas pilskalns. Iespējams, ka jau 10. gadsimta sākumā vikingu sāgā minētā kuršu pilsēta ir bijusi tagadējā Kuldīga.
1242. gadā Vācu ordenis devās karagājienā uz Kursu un kauju laikā krustneši nodedzināja Kuldīgas pilskalnu. Pēc Kuldīgas iekarošanas Livonijas ordeņa mestrs Dītrihs fon Grīningens 1242. - 1245. gados šeit uzcēla Goldingenas mūra pili. 1355. gadā rakstos Goldingena tiek dēvēta par pilsētu. 1368. gadā tā tiek minēta Hanzas savienības dokumentos. 14. gadsimta vidū pilsētai tika piešķirts ģerbonis ar Svētās Katrīnas attēlu.
Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma un Kurzemes hercogistes izveidošanās 1561. gadā Goldingena kļuva par vienu no Kurzemes hercogu rezidencēm. No 1596. līdz 1617. gadam Goldingena bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta.
1795. gadā pēc Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā Goldingena kļuva par Kurzemes guberņas apriņķa pilsētu. 19. gadsimta otrajā pusē pilsētā sāka veidoties nelieli rūpniecības uzņēmumi. Daži no tiem pārtapa par rūpnīcām ar vairāk nekā 100 darbiniekiem. Vēl pilsētā tika ražoti sērkociņi, adatas, cigāri, ziepes, degvīns, liķieri un minerālūdens.
Šodien Kuldīga var dēvēt par Rietumlatvijas pērli. Atšķirībā no daudzām citām Latvijas pilsētām, Kuldīgas centrs neskaitāmo karu un ugunsgrēku laikā izglābās no postījumiem. Šeit ir saglabājusies sākotnējā koka arhitektūra, kas tiek datēta pat ar 16. - 17. gadsimtu. Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs Ventas senlejā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Ekskursija kājām pa Kuldīgu, kuras laikā apskatīsim vienu no pievilcīgākajām viduslaiku pilsētām Latvijā un iepazīsimies ar šīs apbrīnojamās pilsētas vēsturi.
Apbrīnosim Eiropas platāko ūdenskritumu - Ventas rumbu. Ūdenskrituma platums ir ap 100 - 110 metriem, bet palu laikā tas var sasniegt 269 metrus. Augstums svārstās no 1,6 līdz 2,2 metriem. Katru pavasari un rudeni šeit var vērot aizraujošu skatu "lidojošās zivis" - kā nārstojošas zivis mēģina pārvarēt rumbu, lecot tai pāri.
Pāriesim pāri Kuldīgas tiltam, kurš ir trešais garākais ķieģeļu velvju tilts Eiropā. Tilts pār Ventu kuldīdzniekiem kalpo kopš 1874. gada. 164 metrus garais ar septiņiem laidumiem, ķieģeļu velvēm un laukakmeņu balstiem uzbūvētais tilts bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā.
Apskatīsim 1735. gadā no sagruvušās hercoga pils palikušajiem akmeņiem celto pilssarga namiņu uz terases, vienīgā palikušā Kuldīgas pils mūra fragmenta. Senos laikos šeit dzīvoja pēdējais pils sargs Bofemēls.
Izstaigāsim Pilsētas dārzu, kas atrodas Kuldīgas senākajā daļā, bijušās Livonijas ordeņa rezidences vietā, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūru fragmenti un pagraba velve. Tagad tas ir kopts dārzs ar ziediem, atjaunots dīķis ar strūklaku, izveidoti gājēju celiņi, izbūvēta lapene un skatu laukums. Parkā atrodas 22 tēlnieces Līvijas Rezevskas skulptūras. Bet Ventas krastā paceļas īsta koka arhitektūras pērle - vecā Bangerta villa. Kopš 1940. gada ēkā atrodas Kuldīgas novada muzejs.
Pastaigājoties pa Kuldīgas vecpilsētu, redzēsim unikālu, ārkārtīgi labi saglabājušos un vienīgo Baltijā 17. - 18. gadsimta mazpilsētas plānojuma ēku ansambli, kas atrodas Alekšupītes krastos. Upe tek cauri pašam vecpilsētas centram, tieši gar daudzu māju pamatiem, veidojot ielu savdabību, un tāpēc Kuldīgu dēvē par Latvijas Venēciju.
Apbrīnosim Alekšupītes ūdenskritumu, kas šobrīd ir augstākais ūdenskritums valstī. Tā augstums ir 4,15 metri, bet platums - 8 metri. Virs ūdenskrituma ir tilts, kā arī dzirnavu dambis. Tiek uzskatīts, ka tas būvēts 13. gadsimtā vienlaikus ar pili.
Iepazīsimies ar Sv. Katrīnas evaņģēliski luterisko baznīcu - Kuldīgas vecāko baznīcu, kas nosaukta pilsētas aizbildnes Svētās Katrīnas vārdā. Šajā vietā baznīca atradās jau 1252. gadā, bet vēlāk tā tika pārbūvēta. Šajā baznīcā tika kristīts Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers, šeit notika arī viņa kāzas ar Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti.
Aplūkosim kādreizējā Kuldīgas birģermeistara Stafenhāgena namu, kas celts 17. gadsimtā. Leģenda vēsta, ka 1701. gadā, kad zviedru karalis Kārlis XII viesojās Kuldīgā, viņš birģermeistaram atstāja milzu lādi (2 x 2,5 metri), kas pēc restaurācijas ir apskatāma arī šodien.
Apskatīsim “Hercoga galma aptieku”, 1622. gadā pildrežģu tehnikā būvēto ēku.
Iepazīsimies ar vecāko koka māju Kurzemē, kas celta tālajā 1670. gadā!..
Apmeklēsim Rātslaukumu, kas bija galvenā pilsētnieku pulcēšanās vieta un soda izpildes vieta, jo laukuma stūrī bija uzstādīts kauna stabs. Blakus laukumam 17. gadsimtā celtais vecais rātsnams nesen tika atjaunots, un tagad tajā atrodas Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs. Blakus ēkai atrodas piemineklis izcilajam novadniekam aktierim Ēvaldam Valteram. Apskatīsim arī Jauno rātsnamu, ko 19. gadsimta otrajā pusē cēla saskaņā ar arhitekta Oto Dīces projektu. Šodien Kuldīgas novada pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kas darbojas vēsturiskajā rātsnama ēkā.
Apbrīnosim Sv.Trīsvienības katoļu baznīcu, kas celta 1640. gadā pēc Polijas karaļa pieprasījuma, tā apstiprinot Hercogu Jēkabu par Kurzemes hercoga troņa mantinieku. Baznīca tika būvēta ar vienkāršu ārējo arhitektūru, kas veidota itāļu renesanses ietekmē. Savukārt interjers ir grezns, dekorēts ar 17. gadsimta skulptūrām un ornamentiem.
Pastaigāsimies pa skaisto seno promenādi - Liepājas ielu. Savdabīga, dažādos gadsimtos celtu ēku ieskauta gājēju iela, kas brīnišķīgi parāda ēku arhitektūras stilu attīstību 17. - 20. gadsimtos, īpašu uzmanību pievēršot māju durvīm un virsgaismas lodziņiem, kas šeit ir īpaši bagātas ar krāšņām detaļām.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)

Pēc tam izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Liepājas vecpilsētas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.00 EUR personai
 
* Karostas cietums: 
ekskursija pa cietumu - pieaugušajiem 7.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 3.50 EUR
ekskursija pa cietumu ar šova elementiem - pieaugušjiem 8.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.50 EUR
 
* Kudīgas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 2.00 EUR personai