Līvānu Stikla un amatniecības centrs – Daugavpils-lielākā pilsēta Latgalē ar bagātu vēsturi un daudzveidīgu kultūru un Daugavpils cietoksnis

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 25.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

7.00 izbraucam no skolas

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Līvānos

Apmeklējam Līvānu Stikla un amatniecības centru. Līvānu pilsēta vienmēr bijusi slavena ar stikla pūtēju prasmēm. Tūristi medīja slaveno Līvānu stiklu, dažos eksemplāros ražotās kristāla vāzes pasūtīja dāvināšanai, bet Latvijā Līvānu stikla izstrādājumi bija gandrīz katrā mājā. Diemžēl, Līvānu stikla rūpnīcas sen vairs nav, vāciešiem pārdotais uzņēmums bankrotēja pirms desmit gadiem. Bet unikālā stikla izstrādājumu kolekcija palika - to izpirka pilsēta.
Mūsdienās Līvānu Stikla un amatniecības centrs ir oāze tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt Latgales amatniecības vēsturi un tās attīstību līdz mūsdienām, baudīt mākslas vērtības un saņemt pozitīvu enerģiju harmoniski sakārtotā vidē.
Visās varavīksnes krāsās zaigojošais Līvānu Stikla un amatniecības centrs ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijā. Stikla muzejs iepazīstinās ar Līvānu stikla fabrikas vēsturi un stikla izstrādājumu ražošanu kopš 1887. gada. Šobrīd muzeja kolekcijā ir 4000 unikāli dažāda veida stikla izstrādājumi. Tāpat būs iespēja noskatīties dokumentālās filmas par stikla ražošanas procesu un uzspēlēt interaktīvu spēli.
Gadsimtiem apgarotā klētī apmeklēsiet ekspozīciju "Amatnieki Latgalē 19. - 20. gadsimtā", kas iepazīstina ar galvenajām amatniecības nozarēm. Aplūkosiet darbarīkus un priekšmetus, kurus skāruši cilvēki ar "zelta rokām" - amatnieki. Tāpat izstāžu zālē būs apskatāma Latvijas rekordgarā, unikāla 94 metrus garā tautiskā josta.
Izstāžu zālē apskatīsiet vietējo un starptautisko mākslinieku un amatnieku darbus.
16. gadsimta vecajā barona Līvena muižas velvju pagrabā tiek dota iespēja apskatīt nelielu ekspozīciju ar vēsturiskām liecībām (fotogrāfijām, aprakstiem, pilsētas iedzīvotāju atmiņām) par plūdiem Līvānos un tās apkārtnē.
Ikviens varēs apmeklēt stikla pūšanas darbnīcu. Savulaik Līvāni tika dēvēti par stiklinieku pilsētu, taču līdz ar rūpnīcas slēgšanu tika pārtraukta vairāk nekā 100 gadus senā stikla pūšanas tradīcija. Lai Līvānos atkal spīdētu stikls, no jauna izveidota stikla pūšanas darbnīca. Darbnīcā būs iespēja kaut nedaudz ieskatīties stikla izstrādājumu tapšanas procesā.
Stikla un amatniecības centra telpās varēsiet iegādāties arī suvenīrus.

Tālāk ceļš ved uz Daugavpili

Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta valstī pēc Rīgas ar aptuveni 79 100 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Daugavas abos krastos, tikai 25 km attālumā no Lietuvas un 35 km attālumā no Baltkrievijas.
Dinaburgu (Vecdaugavpils Naujenes pagastā) dibināja Livonijas ordenis Daugavas labajā stāvkrastā, 19 km augšpus pa straumei no tagadējās pilsētas. 1275. gadā Livonijas ordeņa maģistrs barons Ernsts fon Rasburgs uzcēla Dinaburgas mūra pili, kas kļuva komturejas centru. Pils kļuva par nozīmīgu cietoksni Livonijas ordeņa cīņā ar Lietuvu un Krieviju.
Pēc Livonijas kara Dinaburga un pārējā Latgale tika pievienota Pārdaugavas hercogistei, kas bija Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvdaļa. No 1620. līdz 1772. gadam Latgale bija lietuviešu-poļu vaivadija - Inflantija, bet Dinaburga kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru.
1577. gadā Livonijas kara laikā Maskavas lielkņazs Ivans IV pilnībā sagrāva seno pili un tirdzniecības apmetni pie tās un nodibināja jaunu nocietinājumu - Dinaburgas skansti 19 km lejpus Dinaburgas pils. Tomēr 1582. gadā saskaņā ar Jamzapoļskas līgumu Dinaburga tika atdota Polijas-Lietuvas ūnijai.
1582. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs piešķīra Dinaburgai Magdeburgas tiesības. 17. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu tirdzniecības un muitas punktu.
Otrā Ziemeļu kara laikā 1656. gada jūnijā Dinaburgu ieņēma Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs, kas pilsētu pārdēvēja par Borisogļebsku. Tomēr 1667. gadā pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas pilsētu atkal atdeva Polijas-Lietuvas ūnijai.
Pēc pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Dinaburga tika iekļauta Krievijas impērijas Pleskavas guberņā, kopš 1802. gada - Vitebskas guberņas apriņķa pilsēta. No 1810. līdz 1878. gadam pilsētā tika būvēts tiem laikiem modernais Dinaburgas cietoksnis. Jaunu nozīmi pilsēta ieguva 19. gadsimta vidū ar Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa posmu izbūvi, līniju no Rīgas, Vitebskas un no Radvilišķiem. 1893. gada 14. janvārī ar imperatora Aleksandra III dekrētu Dinaburgas pilsēta tika pārdēvēta par Dvinsku.
Pirmā pasaules kara laikā Dvinska bija piefrontes pilsēta, šeit atradās 5. krievu armijas štābs. Pilsēta ļoti cieta no karadarbības, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās, daudzi rūpniecības uzņēmumi tika evakuēti uz Krievijas vidieni. No 1918. gada februāra līdz decembrim vācieši atradās Dvinskā, pēc tam pilsētu ieņēma boļševiki.
Poļu-padomju kara laikā 1920. gada 3. janvārī pilsētu ieņēma poļu karaspēks.
Saskaņā ar Rīgas miera līgumu, kas tika noslēgts 1920. gada 11. augustā starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju, Dvinskas pilsēta un Dvinas apriņķis kļuva par daļu no neatkarīgās Latvijas. Tajā pašā gadā pilsētu pārdēvēja par Daugavpili.
1940. gada jūnijā Daugavpils, tāpat kā visa Latvijas Republika, tika iekļauta PSRS sastāvā.
Otrā pasaules kara laikā pilsētā tika nogalināti vairāk nekā 165 tūkstoši cilvēku, un pilsēta tika iznīcināta par vairāk nekā 70%. 1944. gada 27. jūlijā Daugavpilī ienāca Sarkanās armijas daļas.
Pēckara gados ātrā tempā tika atjaunota pilsētas ekonomika un kultūra. Tika celti jauni uzņēmumi, izglītības un kultūras iestādes, auga jauni pilsētu mikrorajoni.
Daugavpils šodien - mūsdienīga, attīstībā esoša pilsēta, lielākā pilsēta Latgalē ar bagātu vēsturi un daudzveidīgu kultūru, nozīmīgs izglītības, sporta un atpūtas centrs.

Ekskursija pa Daugavpili, pa pilsētu, kas iepriecina gan daugavpiliešus, gan viesus ar daudziem kultūrvēsturiskiem objektiem. Ekskursijas laikā apskatīsim Baznīcu kalnu, pastaigāsimies pa Daugavpils vēsturisko centru un iepazīsimies ar šīs pārsteidzošās pilsētas vēsturi.
Apmeklēsim Baznīcu kalnu - unikālu vietu, kur salīdzinoši nelielā teritorijā pastāvēti četru konfesiju dievnami. Baznīcas kalns atrodas Jaunbūves mikrorajonā, pilsētas teritorijā, kas pastāv kopš 1865. gada. 19. beigās - 20. gadsimta sākumā, pieaugot iedzīvotāju skaitam šajā apkaimē, radās nepieciešamība pēc baznīcu būvniecības. Jāpiebilst, ka šeit dzīvoja katoļi, luterāņi, pareizticīgie un vecticībnieki. Kā pirmo 1893. gadā tika uzcelta Mārtiņa Lutera katedrāli, 1905. gadā netālu no tās - Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas katoļu baznīcu un pareizticīgo Dvinskas garnizona baznīcu (vēlākā Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle). Bet 1928. gadā netālu Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāles tika uzcelts Daugavpils 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams. Pateicoties sakrālo būvju kompleksam šis rajons ieguva nosaukumu Baznīcu kalns. Dievnami kļuva ne tikai Jaunbūves garīgo centru, bet arī tās arhitektonisko dominanti. Katras konfesijas dievnams ienes savdabīgus vaibstus pilsētas panorāmā ar savu arhitektūras stilu daudzveidību - sākot ar baroku un neogotiku, līdz pat bizantiešu stilam.
Dosimies pastaigā pa Daugavpils vēsturisko centru, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Unikalitāte ir tajā apstāklī, ka pilsēta gandrīz pilnībā tika atjaunota īsā laikā - 19. gadsimta laikā. Redzēsim daudzu arhitektūras stilu ēkas: jūgendstila, Krievijas impērijas, "Latgales baroka", kam raksturīgs sarkano ķieģeļu izmantojums un citus stilus.
Izstaigāsim Rīgas ielu - vienu no centrālajām Daugavpils ielām, kas 20. gadsimta 70. gadu beigās tika pārvērsta par gājēju ielu. 2009. gadā tika pabeigta Rīgas ielas rekonstrukcija, kuras rezultātā pilsēta saņēma izcilu piemēru harmoniskai pagātnes un tagadnes sintēzei. Mūsdienās šī ir pilsētas noslogotākā artērija, pa kuru var aiziet no dzelzceļa stacijas līdz tās sākumam pie Daugavas, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka. Ir ļoti patīkami atrasties uz šīs ielas, tā nav pārslogota ar dažādām kafejnīcām, restorāniem un citām izklaides vietām. Viss ar mēru. Mazstāvu glītās ēkas gar Rīgas ielu nenospiež un "nesaspiež" telpu. Ēka Rīgas ielā 61, kas celta 1860. gadā, ir viens no spilgtākajiem eklektikas paraugiem, izceļas ar bagātīgu fasādes dekorējumu. Pretī 1. pasta nodaļai aplūkosiet bruņurupuča skulptūru, kas izveidota par godu plašajam Eiropas purva bruņurupuču klāstam valstī, kā arī Latvijā vienīgā skulptūra, kas veltīta Latgales keramikai.
Pilsētas centrā atrodas: Vienības nams - daudzfunkcionāla ēka celta 1936. - 1937. gadā; 19. gadsimta otrajā pusē tapušais laukums, kur izvietots dzejnieka Andreja Pumpura, latviešu eposa "Lāčplēsis" autora, krūšutēls; 2004. gadā iesvētītā Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela, kuras vietā agrāk atradās 1969. gadā uzspridzinātā Sv. kņaza Aleksandra Ņevska vārdā nosauktā pareizticīgo katedrāle; Sv. Pētera ķēdēs katoļu baznīca, celta 1845. - 1848. gadā klasicisma stilā; Dubrovina parks ir pilsētnieku iecienīta atpūtas vieta; pilsētas skaistākā jūgendstila ēka, kurā atrodas 1938. gadā dibinātais Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs; Daugavpils Universitātes laukums, kur atrodas neliela strūklaka, dzejnieka Jāņa Raiņa krūšutēls un saules pulkstenis; 1850. gadā celtā Daugavpils sinagoga - Kadiša lūgšanu nams, kurā ierīkots muzejs "Ebreji Daugavpilī un Latgalē"; Daugavpils tirgus, kurš atrodas "Ditton centrā", un ir otrs lielākais Latvijā, kā arī daudzas citas ievērojamas vietas.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Pēc tam apmeklēsim Daugavpils cietoksni. Daugavpils cietoksnis, kas dažādos laikos saukts arī par Dinaburgas cietoksni un Dvinskas cietoksni, ir unikāls valsts nozīmes kultūras un vēstures arhitektūras piemineklis ar kopējo platību 150 ha. Daugavpils cietoksnis tiek uzskatīts par pēdējo bastiona tipa cietoksni pasaulē, kas saglabājies bez būtiskām izmaiņām un ar unikālu nocietinājumu sistēmu. Cietoksnī joprojām ir 80 ēkas, kas savienotas ar 10 ielām, kurām doti to vēsturiskie nosaukumi.
Cietoksni sāka celt 1810. gadā, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu. Darbu uzraudzīt bija uzticēts militārajam inženierim pulkvedim Jegoram Hekelim. Cietokšņa celtniecībā kopumā piedalījās aptuveni 12 tūkstoši cilvēku, strādājot nepārtraukti divās maiņās. Līdz 1812. gada kara sākumam cietoksnis nebija pabeigts, lai gan cietokšņa garnizons spēja atvairīt pirmo uzbrukumu, galu galā bija spiests to pamest, pēc kā ievērojamu daļu nocietinājumu franči nojauca. Uzreiz pēc kara cietokšņa celtniecība tika atsākta un turpinājās līdz 1878. gadam. Līdz pat Pirmajam pasaules karam šeit atradās Krievijas impērijas armijas garnizoni. Kopumā cietoksnī varēja uzturēties līdz 6000 cilvēku. No 1920. līdz 1940. gadam cietoksnī izvietojās Latvijas armijas Zemgales divīzijas pulki. 1940. gadā Daugavpils cietoksnī apmetās Sarkanās armijas vienības. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam cietoksnī bija izvietotas vācu armijas daļas. Cietokšņa teritorijā tika ierīkota arī padomju karagūstekņu nometne. Tilta nocietinājumā tika ierīkots Ebreju geto ar apmēram 14 000 ieslodzīto no visas Daugavpils apkārtnes. Tilta segumā darbojās ebreju geto, kurā ebreji no visas apkārtnes tika ievietoti pirms nāvessoda izpildes Poguļankas mežā (mūsdienās Daugavpils mikrorajons Mežciems). No 1948. līdz 1994. gadam cietoksnī atradās Daugavpils Kara aviācijas inženieru skola. Mūsdienās cietoksnis ir pilsētas mikrorajons, kurā dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku.
Daugavpils cietoksnis strauji attīstās un ik gadu piesaista arvien vairāk tūristu gan no Latvijas, gan no valstīm. Cietoksnī darbojas vairāki tūrisma objekti: Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Mākslas galerija "Baltais zirgs", Medicīnas izstāde ar kontracepcijas līdzekļu ekspozīciju, salons-antikvariāts "Housevintage", Daugavpils sikspārņu centrs, Pirmā pasaules kara muzejs "Pie Komendanta" un retro automašīnu ekspozīcija "RetroGaraž-D". Šeit notiek dažādi pilsētas un valsts mēroga pasākumi. 2015. gadā cietoksnī tika ieviesta jauna tradīcija - kara vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls "Dinaburg 1812", kura laikā cietokšņa apmeklētājiem ir iespēja vērot rekonstruētu Lielās Franču armijas uzbrukumu cietoksnim un Krievijas impērijas armijas centienus cietoksni ienaidniekiem neatdot.

Izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* Daugavpils apskates ekskursija ar vietējo gidu - 3.50 EUR personai

* ieejas biļetes:

Līvānu Stikla un amatniecības centrs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR (cenā iekļauta ekspozīcijas "Līvānu stikla muzejs", vēstures ekspozīcijas "Amatnieki Latgalē 19. - 20. gadsimtā", izstāžu zāles un velvju pagraba apmeklējums)
stikla pūšanas darbnīcas apmeklējums - apmeklētājam 4.00 EUR. Darbnīcas apmeklējums ilgst 15 - 25 minūtes grupās līdz 17 cilvēkiem centra darbinieka vadībā
gida pakalpojumi:
ekskursija ekspozīciju zālē "Līvānu stikla muzejs" - 30.00 EUR grupai
ekskursija ekspozīciju zālē "Amatnieki Latgalē 19. - 20. gadsimtā" - 30.00 EUR grupai

Daugavpils cietoksnis:
Daugavpils cietokšņa teritorija ir atvērta apmeklējumam un apskatei jebkurā laikā un bez maksas, izņemot atsevišķu kultūras iestāžu un pasākumu apmeklējumu
ekskursija pa Daugavpils cietoksni ar vietējo gidu - grupai 90.00 EUR