SanTur tūrisma aģentūra - Pasakainā leļļu karaliste – siera saldējuma "Čedars" un siera "Čedars" degustēšana – Aglonas maizes muzejs – sniegbaltā Aglonas bazilika – koka skulptūru parks "Kristus karaļa kalns"

Pasakainā leļļu karaliste – siera saldējuma "Čedars" un siera "Čedars" degustēšana – Aglonas maizes muzejs – sniegbaltā Aglonas bazilika – koka skulptūru parks "Kristus karaļa kalns"

Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Pasakainā leļļu karaliste – siera saldējuma "Čedars" un siera "Čedars" degustēšana – Aglonas maizes muzejs – sniegbaltā Aglonas bazilika – koka skulptūru parks "Kristus karaļa kalns"

Aglonas gerbonis Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena 23.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

No rīta izbraucam no skolas

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Preiļos

Apmeklējam pasakaino leļļu karaļvalsti. Karaliste sastāv no miniatūras pils mājas pagalmā, leļļu galerijas un karaļa galma ģērbtuves. Šis ir ļoti populārs un unikāls tūrisma objekts pilsētā.
Pils miniatūra - grezni tornīši, tiltiņi, vējdzirnavas - šī mazā karaļvalsts rotā mājas pagalmu, piesaistot garāmgājēju un tūristu uzmanību. Nemeklējiet analogus reālajā pasaulē - mini pils ir fantāzijas un autora roku darbs, kas izveidots no parasta akmens. Īpaša romantiska noskaņa rodas vakara stundās, kad pils logos iedegas gaismas.
Leļļu galerijā atveras pasaku un fantāzijas pasaule, kur plauktos daiļojas visdažādākās lelles - mākslinieces Jeļenas Mihailovas autordarbi. Šobrīd Jeļenai ir aptuveni 300 darbu, un katra ir izgatavota vienā eksemplārā. Jāpiebilst, ka galerijā ir ne tikai parastas lelles, bet arī lelles, kas piedalās dažādu žanru ainās un veidotas ar nelielu humora devu. Šeit ir viss kā dzīvē - kaislības, izklaide, koķetērija un karaļa galma intrigas, elfi, čigāni, austrumu daiļavas, ikdienas ainas, pirāti un cirka mākslinieki. Ir arī atpazīstami tēli: maestro Raimonds Pauls, Čārlijs Čaplins, Jurijs Ņikuļins, Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs Krievijas caru tērpā, Baraks Obama Napoleona laika virsnieka formā, daži angļu monarhu un citi.
Uz Preiļu karaļvalsts vai miniatūras pils mājas pagalmā fona var nofotografēties senatnīgos tērpos. Ģērbtuvē atradīsiet vairāk nekā 350 greznus dažādu izmēru sieviešu, bērnu un vīriešu kostīmu. Atbilstoši aksesuāri - parūkas, cepures, cimdi, zobeni, mūzikas instrumenti atkarībā no noskaņojuma palīdzēs pārtapt par karali vai karalieni, princi vai princesi, musketieri vai kurtizāni.

Pēc tam dosimies pastaigā pa Preiļu parku un muižas kompleksu. Preiļu vēsturiskā mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaistu parku. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19. gadsimta vidū. Parka platība ir 41,2 ha, no kuriem 13 ha aizņem dīķi un kanāli, šeit aug 25 koku un krūmu sugas, ieskaitot daudzos gadsimtu vecos kokus. Tāpat parkā ir saglabājušās 19. gadsimta ēkas, kas ietilpst Preiļu muižas kompleksā - Preiļu pils, kapliča, vārtsarga namiņš, staļļi un trīs vārti. Preiļu muižas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Preiļu pils ir izcils 19. gadsimta Latgales muižas arhitektūras paraugs. Šobrīd pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā vērtība ir tās izmēri un fasādes, kā arī iekšējā plānojuma sienu dizaina konstruktīvie elementi. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas ordenim, bet kopš 1382. gada - barona fon Borha dzimtai. 16. gadsimta otrajā pusē Preiļu viduslaiku pili nopostīja Ivana Bargā krievu karaspēks. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kas 18. gadsimta sākumā nodega. Tās vietā tika uzbūvēta kunga māja, tomēr, kad tā vairs neatbilda īpašnieka prasībām, 1860. - 1865. gados tika uzcelta jauna pils Tjūdoru neogotikas stilā. No sākotnējās iekšējās apdares līdz mūsdienām nekas nav saglabājies. Preiļu muižas jaunā pils vismaz divas reizes palikusi bez starpsienām, logiem, durvīm, grīdām un iekšējās apdares. Kopš 2015. gada decembra norit pils atjaunošanas darbi.
1950. gadā parkā tika uzcelta pirmā koka estrāde, bet 1979. gadā - jauna 4000 skatītājiem. Uz skatuves pilsētnieki un viesi svin dziesmu svētkus. Šeit tiek rīkoti folkloras festivāli, iestudēti teātra priekšnesumi, uzstājas viesmākslinieki.

"Čedars" siera saldējuma un "Čedars" siera degustācija. Preiļu pludmales aktīvajā zonā atrodas kafejnīca ar atvērtu terasi "Pampūkas". Kafejnīcā īpaši pieprasīta grupām ir "Čedars" siera saldējuma degustācija. Degustācijas piedāvājumā ir "Čedars" siera saldējums un 3 veidi slavenā Preiļu "Čedars" siera, kafija, kakao vai jebkurš cits bezalkoholisks dzēriens un stāsts par to, kāpēc Preiļu pilsēta ir siera galvaspilsēta. Degustācijas ilgums ir aptuveni pusstunda.

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Ceļojumu turpinām uz Aglonu

Apmeklēsim Aglonas maizes muzeju. Nelielajā laika sprīdī, kas pagājis kopš Maizes muzeja atklāšanas, to jau apmeklējuši tūkstošiem tūristu no visas Latvijas un ārvalstīm. Vija Ancāne no sirds slavē Latvijas rupjmaizes klaipu. Ar lielo darba mīlestību, ar uzticību visam latviskajam, ar vēlmi ieaudzināt cieņu pret savas zemes vēsturi, Vija no pamatiem, no nekā, izveidoja muzeju, ko šodien pazīst visā valstī.

Apmeklētājus sagaida pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautasdziesmām un latgalisku uzrunu. Viesu uzņemšanai ir sagatavots teatralizēts uzvedums, kura autore ir pati Vija. Muzejā iedegtas sveces, uz galda māla krūkās kūp zāļu tēja, uz linu galdauta smaržo rudzu maizīte. Saruna sākas ar piedāvājumu atšķirt rudzu graudus un pagaršot tos. Vija ir apkopojusi desmitiem sakāmvārdu, teicienu un pasaku, kas saistītas ar graudu audzēšanu, maizes cepšanu un ēšanu.
Šeit iepazīsiet senas rotaļas, kas saistītas ar graudiem un maizi, dzirdēsiet, kā šalc vārpas un čīkst dzirnakmeņi, varēsiet pārbaudīt savus spēkus roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā. Muzejā ir savākts simtiem lietu, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu: spriguļi, lizes, abras un daudz kas cits. Un noteikti nogaršosiet svaigu maizi un izbaudīsiet zāļu tēju.
Varēsiet iegādāties arī Aglonas maizi vai konditorejas izstrādājumus.

Pēc tam apmeklēsim Aglonas baziliku, kas ir nozīmīgs Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. 1980. gadā, kad tika svinēta baznīcas 200. gadadiena, pāvests Jānis Pāvils II viņai tai piešķīra titulu "Basilica Minoris", kas nozīmē "mazā bazilika". Šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.
1697. gadā Aglonas zemes toreizējā īpašniece Eva Justīne Šostovicka uzaicināja uz Aglonu Dominikāņu ordeņa mūkus no Viļņas. Viņa ierosināja šeit izveidot klosteri un skolu. Šostovicki ziedoja dominikāņiem 20 ciemus ar 90 mājām jaunajam sākumam - baznīcas būvniecībai "Dieva vārdā un latviešu svētībai ".
17. gadsimta beigās dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad sākotnējā baznīca 1766. gadā nodega, tās vietā 1768. - 1780. gados uzcēla dominikāņu mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu.
Aglonas bazilika celta Viļņas baroka stilā. Bazilikas ēku vainago divi aptuveni 60 metrus augsti torņi. Iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila dekoratīviem elementiem. Dievnama iekšējā apdare tapusi 18. - 19. gadsimtos. Kancele, ērģeles un biktssols parādījās 18. gadsimta beigās. Baznīcas priekšmeti ir no 18. gadsimta, sānu altāri uzstādīti 19. gadsimta sākumā.
Bazilikā atrodas liela gleznu, skulptūru un mākslas darbu kolekcija, tajā skaitā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte", ko darinājis nezināms 17. gadsimta mākslinieks. Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas.
Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas vairāk nekā 150 000 svētceļnieku, lai atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.
Pie Aglonas bazilikas ir uzstādīts piemineklis Lietuvas pirmajam karalim Mindaugam un Martai. Leģenda vēsta, ka Mindaugam ar Aglonu varētu būt ciešas saiknes. No Aglonas nākusi viņa sieva Marta - dižciltīgās Madalānu pils valdnieka meita. Saskaņā ar leģendu Mindauga kapavieta, iespējams, atrodas zem Aglonas bazilikas, kur 13. gadsimtā bijis kapulauks. Leģenda klejojusi no mutes mutē, bet rakstos pieminēta 17. gadsimtā.
Tāpat Aglonā atrodas Aglonas svētavots - viens no senākajiem un populārākajiem avotiem Latgalē. Tiek uzskatīts, ka ūdens, kas izplūst no avota Egles ezera krastā, ir apveltīts ar dievišķu dziedinošo spēku.

Vēlāk, izstaigāsim koka skulptūru parku "Kristus Karaļa kalns". 2006. gada septembrī uz pakalna, kas atrodas Egles ezera krastā, divus kilometrus no Aglonas bazilikas, atklāja pirmās koka skulptūras - "Jēzus Kristus - Uzvarētājs" un "Eņģelis ar Dzīves grāmatu". Milzīgās figūras bija izgatavotas no 600 gadus veca ozola, kura apkārtmērs bija 4,5 metri un 14 metru augsts. No šī ozola tika izgatavoti arī vairāki soliņi.

Minētās skulptūras lika pamatu skulptūru parkam "Kristus Karaļa kalns". Tajā pašā laikā pastāv leģenda, ka 13. gadsimtā šajā vietā tika apglabāts Lietuvas karalis Mindaugs, tāpēc kalns jau sen tiek dēvēts par Karalisko kalnu. Šobrīd parkā uzstādītas apmēram 400 koka skulptūras, kurās atainoti Bībeles tēli, kalnā ir uzcelts lūgšanu nams visām kristīgajām konfesijām. Parkā ir iestādīti vairāki simti dažādu koku, daudz dekoratīvo krūmu un ziedu.

Skulptūru izveidotājs ir apbrīnas vērts cilvēks - Ēriks Delpers, bijušais gaisa spēku pilots, kurš savu dzīvi veltījis Kungam. Zeme, uz kuras atrodas parks, pieder Jānim Stupānam. Arī viņš ir ticīgs cilvēks un vēlas, lai viņa zeme kalpotu kaut kam garīgam, kas vieno cilvēkus.

Karalisko kalnu ir apmeklējuši desmitiem tūkstošu tūristu aptuveni no 40 valstīm.

Pēc tam izbraucam uz Rīgu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Leļļu karaļvalsts:
galerijas apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR
viena tērpa īre - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem līdz 16 gadiem 3.00 EUR

Siera saldējuma "Čedars" un 3 veidu siera "Čedars" degustēšana - apmeklētājam 3.00 EUR

Aglonas maizes muzejs, ekskursija un zāļu tējas un maizes cienasts - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.00 EUR

Aglonas bazilika - apmeklējums par ziedojumu

ekskursija - pieaugušajiem 1.50 EUR, skolēniem 1.00 EUR

Koka skulptūru parks "Kristus karaļa kalns" - apmeklējums par ziedojumu

View the embedded image gallery online at:
http://santur.com.lv/index.php/lv/skoleniem-latvija/354-10#sigFreeIde240fa4fd5