Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Pasakainā leļļu karaliste – siera saldējuma "Čedars" un siera "Čedars" degustēšana – Aglonas maizes muzejs – sniegbaltā Aglonas bazilika – koka skulptūru parks "Kristus karaļa kalns"
Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens
Cena 23.00 EUR skolēnam
Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!
No rīta izbraucam no skolas
Pa ceļam neliela apstāšanās
Ierodamies Preiļos
Apmeklējam pasakaino leļļu karaļvalsti. Karaliste sastāv no miniatūras pils mājas pagalmā, leļļu galerijas un karaļa galma ģērbtuves. Šis ir ļoti populārs un unikāls tūrisma objekts pilsētā.
Pils miniatūra - grezni tornīši, tiltiņi, vējdzirnavas - šī mazā karaļvalsts rotā mājas pagalmu, piesaistot garāmgājēju un tūristu uzmanību. Nemeklējiet analogus reālajā pasaulē - mini pils ir fantāzijas un autora roku darbs, kas izveidots no parasta akmens. Īpaša romantiska noskaņa rodas vakara stundās, kad pils logos iedegas gaismas.
Leļļu galerijā atveras pasaku un fantāzijas pasaule, kur plauktos daiļojas visdažādākās lelles - mākslinieces Jeļenas Mihailovas autordarbi. Šobrīd Jeļenai ir aptuveni 300 darbu, un katra ir izgatavota vienā eksemplārā. Jāpiebilst, ka galerijā ir ne tikai parastas lelles, bet arī lelles, kas piedalās dažādu žanru ainās un veidotas ar nelielu humora devu. Šeit ir viss kā dzīvē - kaislības, izklaide, koķetērija un karaļa galma intrigas, elfi, čigāni, austrumu daiļavas, ikdienas ainas, pirāti un cirka mākslinieki. Ir arī atpazīstami tēli: maestro Raimonds Pauls, Čārlijs Čaplins, Jurijs Ņikuļins, Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs Krievijas caru tērpā, Baraks Obama Napoleona laika virsnieka formā, daži angļu monarhu un citi.
Uz Preiļu karaļvalsts vai miniatūras pils mājas pagalmā fona var nofotografēties senatnīgos tērpos. Ģērbtuvē atradīsiet vairāk nekā 350 greznus dažādu izmēru sieviešu, bērnu un vīriešu kostīmu. Atbilstoši aksesuāri - parūkas, cepures, cimdi, zobeni, mūzikas instrumenti atkarībā no noskaņojuma palīdzēs pārtapt par karali vai karalieni, princi vai princesi, musketieri vai kurtizāni.
Preiļu pils ir izcils 19. gadsimta Latgales muižas arhitektūras paraugs. Šobrīd pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā vērtība ir tās izmēri un fasādes, kā arī iekšējā plānojuma sienu dizaina konstruktīvie elementi. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas ordenim, bet kopš 1382. gada - barona fon Borha dzimtai. 16. gadsimta otrajā pusē Preiļu viduslaiku pili nopostīja Ivana Bargā krievu karaspēks. Borhi nopostīto pili neatjaunoja, bet uzcēla jaunu, kas 18. gadsimta sākumā nodega. Tās vietā tika uzbūvēta kunga māja, tomēr, kad tā vairs neatbilda īpašnieka prasībām, 1860. - 1865. gados tika uzcelta jauna pils Tjūdoru neogotikas stilā. No sākotnējās iekšējās apdares līdz mūsdienām nekas nav saglabājies. Preiļu muižas jaunā pils vismaz divas reizes palikusi bez starpsienām, logiem, durvīm, grīdām un iekšējās apdares. Kopš 2015. gada decembra norit pils atjaunošanas darbi.
1950. gadā parkā tika uzcelta pirmā koka estrāde, bet 1979. gadā - jauna 4000 skatītājiem. Uz skatuves pilsētnieki un viesi svin dziesmu svētkus. Šeit tiek rīkoti folkloras festivāli, iestudēti teātra priekšnesumi, uzstājas viesmākslinieki.
Ceļojumu turpinām uz Aglonu
Šeit iepazīsiet senas rotaļas, kas saistītas ar graudiem un maizi, dzirdēsiet, kā šalc vārpas un čīkst dzirnakmeņi, varēsiet pārbaudīt savus spēkus roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā. Muzejā ir savākts simtiem lietu, kas saistītas ar graudu pārstrādi un maizes cepšanu: spriguļi, lizes, abras un daudz kas cits. Un noteikti nogaršosiet svaigu maizi un izbaudīsiet zāļu tēju.
Varēsiet iegādāties arī Aglonas maizi vai konditorejas izstrādājumus.
Pēc tam apmeklēsim Aglonas baziliku, kas ir nozīmīgs Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. 1980. gadā, kad tika svinēta baznīcas 200. gadadiena, pāvests Jānis Pāvils II viņai tai piešķīra titulu "Basilica Minoris", kas nozīmē "mazā bazilika". Šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai.
1697. gadā Aglonas zemes toreizējā īpašniece Eva Justīne Šostovicka uzaicināja uz Aglonu Dominikāņu ordeņa mūkus no Viļņas. Viņa ierosināja šeit izveidot klosteri un skolu. Šostovicki ziedoja dominikāņiem 20 ciemus ar 90 mājām jaunajam sākumam - baznīcas būvniecībai "Dieva vārdā un latviešu svētībai ".
17. gadsimta beigās dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad sākotnējā baznīca 1766. gadā nodega, tās vietā 1768. - 1780. gados uzcēla dominikāņu mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu.
Aglonas bazilika celta Viļņas baroka stilā. Bazilikas ēku vainago divi aptuveni 60 metrus augsti torņi. Iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas ar rokoko stila dekoratīviem elementiem. Dievnama iekšējā apdare tapusi 18. - 19. gadsimtos. Kancele, ērģeles un biktssols parādījās 18. gadsimta beigās. Baznīcas priekšmeti ir no 18. gadsimta, sānu altāri uzstādīti 19. gadsimta sākumā.
Bazilikā atrodas liela gleznu, skulptūru un mākslas darbu kolekcija, tajā skaitā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte", ko darinājis nezināms 17. gadsimta mākslinieks. Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas.
Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas vairāk nekā 150 000 svētceļnieku, lai atzīmētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu.
Pie Aglonas bazilikas ir uzstādīts piemineklis Lietuvas pirmajam karalim Mindaugam un Martai. Leģenda vēsta, ka Mindaugam ar Aglonu varētu būt ciešas saiknes. No Aglonas nākusi viņa sieva Marta - dižciltīgās Madalānu pils valdnieka meita. Saskaņā ar leģendu Mindauga kapavieta, iespējams, atrodas zem Aglonas bazilikas, kur 13. gadsimtā bijis kapulauks. Leģenda klejojusi no mutes mutē, bet rakstos pieminēta 17. gadsimtā.
Tāpat Aglonā atrodas Aglonas svētavots - viens no senākajiem un populārākajiem avotiem Latgalē. Tiek uzskatīts, ka ūdens, kas izplūst no avota Egles ezera krastā, ir apveltīts ar dievišķu dziedinošo spēku.
Pēc tam izbraucam uz Rīgu
Pa ceļam neliela apstāšanās
Vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:
Leļļu karaļvalsts:
galerijas apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR
viena tērpa īre - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem līdz 16 gadiem 3.00 EUR
Siera saldējuma "Čedars" un 3 veidu siera "Čedars" degustēšana - apmeklētājam 3.00 EUR
Aglonas maizes muzejs, ekskursija un zāļu tējas un maizes cienasts - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.00 EUR
Koka skulptūru parks "Kristus karaļa kalns" - apmeklējums par ziedojumu
http://santur.com.lv/index.php/lv/skoleniem-latvija/354-10#sigFreeIde240fa4fd5