Uldevena koka pils – Lēdmanes atpūtas dabas parks "Trušu karaliste" – Kokneses viduslaiku pilsdrupas – Likteņdārzs

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 22.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

9.00 izbraucam no skolas

Ierodamies Lielvārdē

Tālāk ceļš ved uz Lēdmanes ciemu

Ceļojumu turpinām uz Koknesi

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Pēc tam aplūkosim Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Kokneses rakstiskos avotos pirmoreiz minēta Indriķa hronikas aprakstā kā Kukenois senpilsēta ar ķēniņu Viesceķi (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds, iespējams, bija Vjačeslavs (Vjačko). 1207. gadā Kokneses ķēniņš lauza sadarbību ar lietuviešiem un polockiešiem, kļūdams par Rīgas bīskapa Alberta vasali. Rīgas arhibīskapa mūra pils celtniecība pie Pērses ietekas Daugavā tika uzsākta 1209. gadā, neilgā laikā tapa milzu pils ar priekšpili un nocietinātu pilsētu tai līdzās.
1229. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens pili izlēņoja Tīzenhauzenu dzimtai, kuru pārziņā tā bija līdz 1395. gadam. Tīzenhauzeni kļuva slaveni ar savām ķildām ar Rīgas arhibīskapiem: 1292. gadā Hanss Tīzenhauzens ievilināja pilī arhibīskapu Johanu II fon Fehti un, gaidot izpirkuma maksu, ieslodzīja viņu pagrabā, par ko tika izslēgts no baznīcas. Par ieslodzīto 1295. - 1300. gados kļuva arī arhibīskapa pēctecis Johans III fon Šverīns.
1277. gadā Kokenhusena saņēma pilsētas tiesības un drīz pēc tam pievienojās Hanzas savienībai.
1397. gadā Kokenhusenu atkal pievienoja Rīgas arhibīskapijai. 1420. gadā Kokenhusenas pils kļuva par Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci, bet pārējā laikā arhibīskaps uzturējās galvenokārt Raunas pilī. 1529. gadā Kokenhusena kļuva par arhibīskapa Tomasa Šēninga pastāvīgo rezidenci. Tajā uzturējās arī arhibīskapa galms, pie kam 800 - 900 cilvēku ik nedēļas maizei un alum vien patērējuši 3900 pūru labības.
Reformācijas gados arhibīskapi pameta dumpīgo Rīgu un beidzot apmetās Kokenhusenā, kur kala arī monētas. 1556. gadā Livonijas ordeņa bruņinieki šeit aplenca pēdējo katoļu Rīgas arhibīskapu un saņēma gūstā.
1561. gadā Livonijas kara laikā pilsētu ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pārdēvējot to par Kokenhuzu.
Kokenhuzas pils bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā, tāpēc tā vairākkārt kļuva par krievu, lietuviešu, poļu un zviedru strīdu un bruņotas cīņas objektu, pārejot no vienām rokām citās.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gadā Kokenhuzu iekaroja Saksijas armija, kas to uzspridzināja, atkāpjoties zviedru pārspēka priekšā. Pēc tam Kokenhuza zaudēja pilsētas statusu un pils vairs netika atjaunota.
Līdz 1966. gadam Kokneses pilsdrupas atradās augstu kalnā, uz zemesraga Daugavas un Pērses upju satecē, un izskatījās ļoti majestātiski. Bet pēc Pļaviņas HES ūdenskrātuves izbūves ūdens līmenis stipri pacēlās, un tagad upes ūdeņi skalojas tieši pie pils mūriem.
Ar Kokneses vēsturi un kādreizējo Kokneses pils veidolu varēsiet iepazīties paviljonā, kas atrodas pie ieejas pilsdrupās.
Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir viena no gleznainākajām vietām Latvijā. Šodien šī ir ideāla vieta romantiskai pastaigai vai foto sesijai. Pilī bieži notiek pasākumi, festivāli un koncerti.

Vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* veselības apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Uldevena koka pils - pieaugušajiem 4.00 EUR, skolēniem 2.00 EUR