Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Kernave-pirmā Lietuvas galvaspilsēta – sirmā un leģendārā Viļņa!..
Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens
Cena no 28.00 EUR skolēnam
Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!
6.00 izbraucam no skolas
Ceļš pa Latviju un Lietuvu
Pa ceļam neliela apstāšanās
Ierodamies Kernaves pilsētiņā
Kernave ir vēsturiski pirmā Lietuvas galvaspilsēta. Kernave bija pagāniskās Lietuvas galvaspilsēta, sava veida Lietuvas Troja. Gleznainajos Neres upes krastos izkaisītie pilskalni atceras ne tikai pagānu laikus, bet arī seno baltu kultūru, kas šeit dzīvoja vairāk nekā 10 tūkstošus gadu. Kernave ir Lietuvas aizvēsturiskā perioda un Lietuvas valsts veidošanās lieciniece.
Rakstiskajos avotos, Livonijas Atskaņu hronikā, Kernaves pils pirmo reizi minēta 1279. gadā. 13. gadsimtā Kernave bija liela pilsēta ar pieciem nocietinātiem pilskalniem, nozīmīgs Lietuvas ekonomiskais un politiskais centrs. Šeit valdīja Lietuvas dižkunigaitis Traidens.
Kernaves kā galvenās pilsētas vēstures beigas pienāca 1390. gadā, kad Livonijas ordeņa karavīri pili un pilsētu nopostīja. Pilsēta fiziski nepazuda, bet uz visiem laikiem tā pazuda no Lietuvas politiskās kartes.
Mūsdienās no nocietinājumiem ir palikuši tikai pieci gleznaini pilskalni, bet bijušās pilsētas vietā dzīvo vien aptuveni 240 cilvēku. Tomēr šī teritorija joprojām ir ļoti pievilcīga tūristiem. 2004. gadā Kernave tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Galvenā Kernaves apskates vieta ir Kernaves arheoloģiskā vieta, kur 13. gadsimtā tika dibināta pirmā Lietuvas galvaspilsēta. Piecu pilskalnu komplekss ir ne tikai vēsturiska vieta, bet arī vieta, no kuras paveras viena no skaistākajām Lietuvas ainavām. Šo Neres upes līkumu un krastu skatu pirms simtiem gadu apbrīnoja Lietuvas valdnieki!..
Kernavē atrodas arī neogotiskā Vissvētākās Jaunavas Marijas Škaplierines baznīca, Mozus skulptūra, saglabājies senas baznīcas pamats, divas kapelas, piemineklis Lietuvas dižkunigaitim Vītautam un piemineklis "Dzelzs vilks".
Atšķirībā no Viļņas, Kernavē saglabājies liels neskarts 13. gadsimta kultūrslānis, kas pamazām atklāj savus noslēpumus.
Apmeklēsim Kernaves arheoloģiskās vietas muzeju. Muzeja ekspozīcijā detalizēti ir aprakstīta šīs teritorijas vēsture, sākot no aizvēsturiskā perioda līdz tās uzplaukumam 13. un 14. gadsimtā. Mūsdienās izstādēs var ne tikai aplūkot autentiskus eksponātus, bet arī iepazīties ar izstādīto instrumentu izgatavošanu un izmantošanu - pateicoties eksperimentālās arheoloģijas sasniegumiem, apmeklētāji video var redzēt kā strādāja senie meistari.
Ekskursijas laikā Kernaves arheoloģiskās vietas muzejā iepazīsieties ar šīs vietas tūkstošgadu vēsturi. Gids izvedīs pa vēstures ceļu no pirmajiem iedzīvotājiem līdz viduslaikiem, iepazīstinās ar šīs vietas pagātni, pastāstīs, kā cilvēki ietekmēja šo vietu un kādu unikālo kultūru atspoguļo Kernaves arheoloģiskie pieminekļi.
Ceļojumu turpinām uz Viļņu
Viļņa (lietuviski: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni 581 400 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Lietuvas galējos dienvidaustrumos, pie Neres un Viļņas upes sateces vietā, 32 km no Baltkrievijas robežas.
Viļņa pirmo reizi minēta 1323. gadā kā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina galvaspilsēta.
Leģenda vēsta, ka reiz dižkunigaitis Ģedimins desmit jūdžu attālumā no tā laika galvaspilsētas Traķiem devies medībās. Medības izrādījās veiksmīgas, tika nomedīts milzīgs vērsis. Laiks bija vēls, tāpēc mājupceļā dižkunigaitis Ģedimins apstājās nakšņot Šventaragis ielejā. Sapnī viņš redzēja bruņās tērptu milzīgu vilku, kurš stāvēja kalna virsotnē un gaudoja tik skaļi kā tūkstoš vilku. No rīta dižkunigaitis lūdza pagānu priesteri Lizdeiķi izskaidrot sapni. Lizdeiķis viņam atbildēja: "Dižkunigaiti, dzelzs vilks, nozīmē: šeit stāvēs galvaspilsēta, vilka bruņas nozīmē, ka tās cietoksnis būs neieņemams, un tūkstoš vilku gaudošana saka, ka šīs pilsētas slava būs dzirdama tālu pasaulē". Un Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins nekavējoties nosūtīja turp cilvēkus un uzcēla vienu pili Šventaraga ielejā - Lejas pili, bet otru - Augšas pili uz liela kalna un deva šīm pilīm nosaukumu - Viļņa. Tā kā sākotnējā pilsētas apbūve notika Viļņas upes krastos, tad arī pilsētas nosaukums cēlies no upes nosaukuma.
14. - 18. gadsimtos Viļņa bija galvenā Lietuvas lielkņazistes pilsēta. 1387. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jagailis piešķīra Viļņai Magdeburgas tiesības. No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri ar deviņiem vārtiem un trīs torņiem. Savu uzplaukumu Viļņa sasniedza Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda I valdīšanas laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. Pilsēta pastāvīgi auga un attīstījās. 1579. gadā pilsētā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs nodibināja Jēzus biedrības (jezuītu) akadēmiju, kas vēlāk kļuva par Viļņas Universitāti. Tādējādi Viļņa kļuva par pirmo Lietuvas lielkņazistes universitātes pilsētu un tās lielāko zinātnes un kultūras centru.
Pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 16. februārī Viļņā tika parakstīts Lietuvas valsts neatkarības akts. No 1920. līdz 1939. gadam pilsēta ar nosaukumu Vilna bija Polijas sastāvā. No 1940. līdz 1991. gadam, ar pārtraukumu vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. - 1944. gados, Viļņa bija Lietuvas PSR galvaspilsēta. 1991. gada 6. septembrī PSRS Valsts padome atzina Lietuvas neatkarību.
Mūsdienu Viļņa ir Lietuvas administratīvais, kultūras un politiskais centrs. Dzīve te rit pilnā sparā jebkurā diennakts laikā, un šīs pilsētas neticami omulīgā atmosfēra vienkārši apbur!.. Gandrīz katrs tūrists, kurš nokļuvis Lietuvas galvaspilsētā, iemīlas šajā skaistajā pilsētā un sapņo šeit atgriezties vēlreiz. Viļņas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Apmeklēsim Lietuvas Bankas naudas muzeju. Muzejs savu darbību sāka 1985. gadā, bet 2010. gadā vēra durvis Ģedimina prospekta un Totorju ielas krustojumā. Šeit, divos stāvos izvietotajās piecās zālēs, var iepazīties ar pasaules naudas un banku vēsturi, ar Lietuvas naudu, kā arī ar banku attīstību valstī no pirmo kredītiestāžu parādīšanās līdz mūsdienām.
Iepazīšanās ar Naudas muzeju sākas nedaudz negaidīti. Tiklīdz pieejat pie telefona, kas starpkaru laikā tika lietots Lietuvas Bankā, pēkšņi atskan zvans un iedegas uzraksts "Lūdzu paceliet klausuli". To paceļot, izdzirdēsiet Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja sveicienu un aicinājumu apskatīt muzeju.
Šis ir interaktīvs muzejs, kurā apmeklētāji ne tikai apskata ekspozīciju, bet arī aktīvi piedalās izziņas procesā. Muzejā ir datori ar speciālām programmām, ar īpaši orientētu interneta pieeju. Apmeklētāji redzēs tematiskas, izglītojošas un dokumentālas filmas, virtuālas ekspozīcijas, šeit ir arī spēles.
Naudas muzeja vizuāli grafiskie risinājumi, mākslas darbu integrācija, dažādu interaktīvu rīku, video, audio un gaismas efektu izmantošana apmeklētājus ne tikai ieinteresēs un sniegs jaunas zināšanas, bet arī palīdzēs uztvert, apgūt, padziļināt, mudinās patstāvīgi interpretēt informāciju un meklēt atbildes.
Laiks pusdienām pilsētas centrā
Aplūkosim 1579. gadā dibinātās Viļņas universitātes ansambli, kas ir viens no vecākajiem Austrumeiropā. Ansamblis sastāv no divpadsmit ēkām, kas savienotas viena ar otru ar vairākām ēkām, Svēto Jāņu baznīcu un zvanu torni. Ēkas celtas arhitektūras stilos no gotikas un renesanses līdz barokam un klasicismam.
Iziesim pa Literatu ielu - vienu no Viļņas vizītkartēm. Ielas sienas rotātas maziem tēlnieku un mākslinieku darbiem no koka, keramikas, metāla un citiem materiāliem.
Apbrīnosim 1495. - 1500. gados celtās Sv. Annas katoļu baznīcas skaistumu, kas ir īsts šedevrs krāšņā gotikas stilā, kā arī Svēto Asīzes Franciska un Bernardīna baznīcu, kas ir viens no spilgtākajiem Viļņas gotikas paraugiem, 17. - 18. gadsimtos iegūstot renesanses un baroka arhitektūras iezīmes.
Tālāk apskatīsim Visšķīstākās Dievmātes debesīs uzņemšanas pareizticīgo katedrāli, vienu no vecākajām kristiešu baznīcām Viļņā, ko Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds 1346. gadā uzcēla saskaņā ar leģendu savas sievas vajadzībām. Un svētās mocekles Paraskevas Pjatnicas pareizticīgo baznīcu - celtu neobizantiskajā stilā 1865. gadā.
Apmeklēsim Rātslaukumu, ko ieskauj izsmalcinātas senas dzīvojamās ēkas un rātsnama ēka. Iepazīsimies ar 1799. gadā klasiskā stilā pārbūvēto Viļņas rātsnamu ar gotisko 15. gadsimta Mazās ģildes ēku un 16. gadsimta sākuma Lielās ģildes ēku.
Apbrīnosim 1606. - 1616. gados baroka stilā celto Sv. Kazimira katoļu baznīcu par godu Lietuvas aizbildnim Svētajam Kazimiram. Baznīcu rotā majestātisks karaliskais kronis.
Izstaigāsim Ebreju kvartālu, kurā joprojām jūtams senu laikmetu nospiedums, uzzināsiet tā sarežģīto vēsturi un apskatīsiet neparastākās vietas.
Aplūkosim 1902. gadā celto Lietuvas Nacionālās filharmonijas ēku, kuras kupols veidots pēc Parīzes Lielās operas parauga, bet ēkas krāšņā fasāde ir izklāta ar rustiem un bagātīgi dekorēta.
Apbrīnosim Viļņas baroka pērli - 1761. gadā celtos krāšņos baziliāņu vārtus, kas ietilpst grieķu katoļu Sv. Trīsvienības baznīcas un bijušā baziliāņu klostera ansamblī.
Apskatīsim 1638. - 1640. gados Viļņas baroka stilā celto Sv. Gara katedrāli. Sv. Gara baznīca ir Viļņas pareizticīgo Sv. Gara klostera galvenais dievnams un nozīmīgākā pareizticīgo baznīca Lietuvā. Šeit apglabātas Viļņas svēto mocekļu Antonija, Jāņa un Eistahija pīšļi.
Noslēgumā iepazīsimies ar valsts aizsargājamo kultūras mantojuma objektu - Sv. Terēzes baznīcu, bijušajām karmelītu klostera ēkām un Aušras vārtiem ar kapliču. Apbrīnosim agrīnā baroka stilā celto Sv. Terēzes katoļu baznīcu. Apmeklēsim vienu no galvenajiem Viļņas simboliem - Aušras vārtus, Rītausmas vārtus (lietuviski: Aušros vartai), kas uzbūvēti gotikas stilā 1503. - 1522. gados. No pilsētas pusē virs vārtiem 1671. gadā karmelītu mūki uzcēla kapliču, īpaši Dievmātes svētbildei. Redzēsiet brīnumaino svētbildi un uzklausiet stāstu par Viļņas aizstāvi, kura piepilda vietējo iedzīvotāju un ceļotāju vēlmes.
Šis ir vienīgais saglabājies Augšpils aizsardzības tornis, kas celts 15. gadsimta sākumā Lietuvas lielkņaza Vītauta laikā. Tornis atrodas Pilskalna rietumu daļā, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un paceļas 48 metru augstumā (143 metri virs jūras līmeņa). Trīs stāvu tornim ir astoņstūra formas (apakšējā daļa četrstūraina), 20 metrus augsts, celts no neslīpētiem laukakmeņiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem. Pilskalna tornim piekļaujas Augšpils drupas - dienvidu torņa pamats un aizsargmūra fragments.
Mūsdienās Ģedimina tornis ir visapmeklētākā Lietuvas Nacionālā muzeja nodaļa. Torņa ekspozīcija iepazīstina ar Viļņas kā Lietuvas lielkņazistes politiskā centra vēsturi.
Kāpjot pa torņa šauro vītņu kāpņu stāviem pakāpieniem, stāvu pa stāvam, iepazīsieties ar Viļņas piļu teritorijas attīstības posmiem. Ekspozīcijā apskatīsiet arī izstādītos baltu rotājumus un svarīgākos militāros atribūtus.
Otrajā stāvā atrodas interaktīva ekspozīcija "Laika lente Ģedimina torņa logos". Tā ļauj pārdzīvot krustnešu uzbrukumu, redzēt pilsētas uzplaukumu renesanses laikā un salīdzināt šo skatu ar Augšējās un Lejas pils panorāmu 1795. gadā, kad tās zaudēja savu politisko nozīmi. Ekspozīcijā vispirms ir skati no torņa logiem, bet pēc tam paša torņa no 14. līdz pat 21. gadsimtam. Šis ir ceļojums-pārdzīvojums, kas palīdzēs sajust laika elpu.
Trešajā stāvā apmeklētāji varēs izdzīvot Baltijas ceļa dalībnieku emocijas - šo iespaidīgo miermīlīgo akciju, kas norisinājās 1989. gada vasarā, kad kopīgās brīvības tieksmēs gandrīz 2 miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja milzīgu dzīvo ķēdi no Viļņas līdz Tallinai.
Noslēgumā uz torņa jumta Jūs gaida skatu laukums, no kura viss Viļņas vēsturiskais centrs paveras kā uz delnas, bet virs galvas plīvo Lietuvas karogs, atgādinot, ka Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina tornis ir Viļņas un līdz ar to visas Lietuvas simbols!..
Vakarpusē izbraucam Rīgu
Ceļš pa Lietuvu un Latviju
Pa ceļam neliela apstāšanās
Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā
Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* Kernaves arheoloģiskās vietas muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR
gida pakalpojumi - 50.00 EUR grupai
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
http://santur.com.lv/index.php/lv/skoleniem-lietuva/1140-49#sigFreeId7116fdf0e0