Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Traķu ezerpils-vienīgā pils uz salas Austrumeiropā!.. – Viļņa-brīnišķīgā Lietuvas galvaspilsēta: Lietuvas Bankas naudas muzejs un Ģedimina tornis

Vilnas aprinkis

 Ceļojuma ilgums - 1 diena

 Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

 Cena no 29.00 EUR skolēnam

 Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

6.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Traķos

Traķi (lietuviski: Trakai) ir pilsēta Viļņas apriņķī, Traķu apgabala pašpārvaldes centrs ar aptuveni 5 900 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas 27 km uz rietumiem no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.
Traķi ir viena no ievērojamākajām un neaizmirstamākajām Lietuvas pilsētām, kas slavena ar savu brīnišķīgo ainavu un leģendāro Traķu pili, pilsētas apkārtnē ir aptuveni 200 ezeru.
Senā apdzīvotā vieta radās viduslaikos, kad pilsētas teritorijā tika uzceltas divas pilis, kas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām. Toreiz Traķi bija spēcīga un majestātiska Lietuvas lielkņaza rezidence.
Kā vēsta leģenda, Lietuvas dižkunigaišu dinastijas aizsācējs Ģedimins, medījot mežā, uzgājis viļņainu līdzenumu ieskautu gleznainu kalnu. Dabas skaistuma savaldzināts, viņš pavēlēja šeit uzbūvēt pili. Drīz pils tika uzcelta, un lielkņazistes galvaspilsēta tika pārcelta no Kernaves uz Senajiem Traķiem.
Mainoties valdnieku paaudzēm, Senie Traķi pārgāja mīļotā Ģedimina dēla dižkunigaiša Ķēstuta rokās. Dižkunigaiša Ķēstuta laulībā ar daiļo bijušo vaideloti Birutu Senajā Traķu pilī dzimis topošais Lietuvas valdnieks, Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Tieši viņš Lietuvai piešķīra spožumu un slavu, paplašinot valsts robežas no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
13. - 14. gadsimti negaidīti atnesa pilsētai jaunus draudus. Lietuviešu zemes sāka nežēlīgi iekarot Vācu ordeņa bruņinieki. Līdz ar kristietības sludināšanu viņi sāka izlaupīt valsti, nogalināt iedzīvotājus un sagrābt zemes. Lietuvas lielkņazistes iedzīvotājiem un valdniekiem vajadzēja nostiprināt savas aizsardzības pozīcijas un apmesties drošākās vietās.
Jaunas aizsardzības pils celtniecībai Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis izvēlējās ezeru un pakalnu ieskautu pussalu - tagadējo Traķu pilsētas atrašanās vietu.
Pēc pils uzcelšanas uz pussalas, vēlāk pils uzcelšanas arī uz salas, kā arī pilnveidojot aizsardzības būvju sistēmu, valdnieka rezidence no Senajiem Traķiem tika pārcelta uz mūsdienu Traķiem. Tā 14. gadsimta otrajā pusē izauga tagadējā Traķu pilsēta. Pirmo reizi Traķi vācu hronikās minēti 1337. gadā. Šis gads tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1409. gadā Traķiem piešķīra pilsētas tiesības.
Traķi jau sen ir daudznacionāla pilsēta. Gadsimtiem ilgi šeit ir dzīvojuši lietuvieši, karaīmi, tatāri, krievi, poļi un ebreji. Katrai no tautībām šeit bija atļauts praktizēt savu reliģiju, kopt savas tradīcijas un kultūru. Lielu ietekmi uz pilsētas attīstību atstāja karaīmi un tatāri, kurus 14. gadsimta beigās pēc kariem ar Zelta ordu no Krimas atvedis Lietuvas dižkunigaitis Vītauts.
1991. gadā šajā rajonā tika izveidots Traķu vēsturiskais nacionālais parks ar mērķi aizsargāt Traķu pils apbūvi uz ezera salas, Traķu pilsētas seno apbūvi un tās iedzīvotāju - karaīmu un tatāru dzīves vidi, kā arī apkārtējo ezeru un dabas vērtības.
Mūsdienās Traķi ir pazīstami ne tikai ar savu seno pagātni. Šī ir pilsēta, kas apvieno viduslaiku arhitektūru ar mūsdienu tūrisma infrastruktūru.

Apmeklēsim Traķu ezerpili, kas ir uzskatāma par viduslaiku aizsardzības šedevru, vienīgo ūdens pili Austrumeiropā.
Pili būvēt uzsāka Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis, bet pabeidza viņa dēls - Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. 14. - 15. gadsimtā uz vienas no daudzajām Galves ezera salām būvētā pils atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, to no visām pusēm sargā ūdens.
1409. gada Lietuvas dižkunigaitis Vītauts uz šejieni pārcēla valsts galvaspilsētu, te tika glabāta Lietuvas metrika (valsts arhīvs) un Valsts kase. Ar sarkaniem ķieģeļiem apdarinātā varenā pils ilgstoši bija Lietuvas liekņazistes dižkunigaišu rezidence, kultūras centrs.
Mūsdienās Traķu salas pils centrālajā ēkā atrodas Traķu vēstures muzejs, ir iespēja izstaigāt seno pili, apskatīt tās interjeru un daudzos interesantos eksponātus. Papildu 16 ekspozīciju zāles ir ierīkotas citā pils daļā - kazemātos, no šāviņiem aizsargātā nocietinājumā. Bijušo kazemātu zālēs var apskatīt bagātīgu lietišķās mākslas kolekciju - pīpes, pulksteņus, mēbeles, izstrādājumus no porcelāna, stikla un kaula. Šeit ir arī daudz monētu, medaļu, senu karšu, medību trofeju, rotaslietu, sadzīves priekšmetu, bruņinieku bruņu un ieroču, kā arī vērtīgas gleznas. Pavisam kopā muzeja fondos uzskaitīti gandrīz 400 tūkstoši eksponātu.
 
Laiks pusdienām pilsētas centrā

Ceļojumu turpinām uz Viļņu

Viļņa (lietuviski: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni 581 400 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Lietuvas galējos dienvidaustrumos, pie Neres un Viļņas upes sateces vietā, 32 km no Baltkrievijas robežas.
Viļņa pirmo reizi minēta 1323. gadā kā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina galvaspilsēta.
Leģenda vēsta, ka reiz dižkunigaitis Ģedimins desmit jūdžu attālumā no tā laika galvaspilsētas Traķiem devies medībās. Medības izrādījās veiksmīgas, tika nomedīts milzīgs vērsis. Laiks bija vēls, tāpēc mājupceļā dižkunigaitis Ģedimins apstājās nakšņot Šventaragis ielejā. Sapnī viņš redzēja bruņās tērptu milzīgu vilku, kurš stāvēja kalna virsotnē un gaudoja tik skaļi kā tūkstoš vilku. No rīta dižkunigaitis lūdza pagānu priesteri Lizdeiķi izskaidrot sapni. Lizdeiķis viņam atbildēja: "Dižkunigaiti, dzelzs vilks, nozīmē: šeit stāvēs galvaspilsēta, vilka bruņas nozīmē, ka tās cietoksnis būs neieņemams, un tūkstoš vilku gaudošana saka, ka šīs pilsētas slava būs dzirdama tālu pasaulē". Un Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins nekavējoties nosūtīja turp cilvēkus un uzcēla vienu pili Šventaraga ielejā - Lejas pili, bet otru - Augšas pili uz liela kalna un deva šīm pilīm nosaukumu - Viļņa. Tā kā sākotnējā pilsētas apbūve notika Viļņales (Viļņas) upes krastos, pilsētas nosaukums cēlies no upes nosaukuma.
14. - 18. gadsimtos Viļņa bija galvenā Lietuvas lielkņazistes pilsēta. 1387. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jagailis piešķīra Viļņai Magdeburgas tiesības. No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri ar deviņiem vārtiem un trīs torņiem. Savu uzplaukumu Viļņa sasniedza Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda I valdīšanas laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. Pilsēta pastāvīgi auga un attīstījās. 1579. gadā pilsētā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs nodibināja Jēzus biedrības (jezuītu) akadēmiju, kas vēlāk kļuva par Viļņas Universitāti. Tādējādi Viļņa kļuva par pirmo Lietuvas lielkņazistes universitātes pilsētu un tās lielāko zinātnes un kultūras centru.
Pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 16. februārī Viļņā tika parakstīts Lietuvas valsts neatkarības akts. No 1920. līdz 1939. gadam pilsēta ar nosaukumu Vilna bija Polijas sastāvā. No 1940. līdz 1991. gadam, ar pārtraukumu vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. - 1944. gados, Viļņa bija Lietuvas PSR galvaspilsēta. 1991. gada 6. septembrī PSRS Valsts padome atzina Lietuvas neatkarību.
Mūsdienu Viļņa ir Lietuvas administratīvais, kultūras un politiskais centrs. Dzīve te rit pilnā sparā jebkurā diennakts laikā, un šīs pilsētas neticami omulīgā atmosfēra vienkārši apbur!.. Gandrīz katrs tūrists, kurš nokļuvis Lietuvas galvaspilsētā, iemīlas šajā skaistajā pilsētā un sapņo šeit atgriezties vēlreiz. Viļņas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Apmeklēsim Lietuvas Bankas naudas muzeju. Muzejs savu darbību sāka 1985. gadā, bet 2010. gadā vēra durvis Ģedimina prospekta un Totorju ielas krustojumā. Šeit, divos stāvos izvietotajās piecās zālēs, var iepazīties ar pasaules naudas un banku vēsturi, ar Lietuvas naudu, kā arī ar banku attīstību valstī no pirmo kredītiestāžu parādīšanās līdz mūsdienām.
Iepazīšanās ar Naudas muzeju sākas nedaudz negaidīti. Tiklīdz pieejat pie telefona, kas starpkaru laikā tika lietots Lietuvas Bankā, pēkšņi atskan zvans un iedegas uzraksts "Lūdzu paceliet klausuli". To paceļot, izdzirdēsiet Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja sveicienu un aicinājumu apskatīt muzeju.
Šis ir interaktīvs muzejs, kurā apmeklētāji ne tikai apskata ekspozīciju, bet arī aktīvi piedalās izziņas procesā. Muzejā ir datori ar speciālām programmām, ar īpaši orientētu interneta pieeju. Apmeklētāji redzēs tematiskas, izglītojošas un dokumentālas filmas, virtuālas ekspozīcijas, šeit ir arī spēles.
Naudas muzeja vizuāli grafiskie risinājumi, mākslas darbu integrācija, dažādu interaktīvu rīku, video, audio un gaismas efektu izmantošana apmeklētājus ne tikai ieinteresēs un sniegs jaunas zināšanas, bet arī palīdzēs uztvert, apgūt, padziļināt, mudinās patstāvīgi interpretēt informāciju un meklēt atbildes.

Pēc tam ekskursija kājām pa Viļņas vecpilsētu. Ekskursiju sāksim Viļņas nozīmīgākajā vietā - Katedrāles laukumā, no kura pavērsies skaists skats uz Ģedimina kalnu un Ģedimina torni. Šeit iepazīsimies ar Viļņas Sv. Staņislava un Sv. Vladislava arhikatedrālo baziliku - nozīmīgāko katoļu baznīcu Lietuvā. Kristīgā baznīca tika uzcelta 15. gadsimtā pagānu svētnīcas vietā. Jau kopš katedrāles uzcelšanas, tajā svinīgi kronēja Lietuvas dižkunigaišus, bet kriptos tika apglabāti ievērojami Lietuvas lielkņazistes cilvēki. Blakus katedrālei redzēsim 57 metrus zvanu torni, kas celts Lejaspils aizsardzības torņa vietā 16. - 18. gadsimtos. Aplūkosim pieminekli Lietuvas dižkunigaitim Ģediminam un apbrīnosim Lietuvas lielkņazistes valdnieku pili.
Tālāk apskatīsim bonifratu klostera ansambli un Sv. Krusta katoļu baznīcu, kas uzcelta baroka stilā 1635. gadā. Pēc tam apbrīnosim Prezidenta pili, majestātisku 14. gadsimta klasicisma ēku.
Aplūkosim 1579. gadā dibinātās Viļņas universitātes ansambli, kas ir viens no vecākajiem Austrumeiropā. Ansamblis sastāv no divpadsmit ēkām, kas savienotas viena ar otru ar vairākām ēkām, Svēto Jāņu baznīcu un zvanu torni. Ēkas celtas arhitektūras stilos no gotikas un renesanses līdz barokam un klasicismam.
Iziesim pa Literatu ielu - vienu no Viļņas vizītkartēm. Ielas sienas rotātas maziem tēlnieku un mākslinieku darbiem no koka, keramikas, metāla un citiem materiāliem.
Apbrīnosim 1495. - 1500. gadā celtās Sv. Annas katoļu baznīcas skaistumu, kas ir īsts šedevrs krāšņā gotikas stilā, kā arī Svēto Asīzes Franciska un Bernardīna baznīcu, kas ir viens no spilgtākajiem Viļņas gotikas paraugiem, 17. - 18. gadsimtos iegūstot renesanses un baroka arhitektūras iezīmes.
Tālāk apskatīsim Visšķīstākās Dievmātes debesīs uzņemšanas pareizticīgo katedrāli, vienu no vecākajām kristiešu baznīcām Viļņā, ko Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds 1346. gadā uzcēla saskaņā ar leģendu savas sievas vajadzībām. Un svētās mocekles Paraskevas Pjatnicas pareizticīgo baznīcu - celtu neobizantiskajā stilā 1865. gadā.
Apmeklēsim Rātslaukumu, ko ieskauj izsmalcinātas senas dzīvojamās ēkas un rātsnama ēka. Iepazīsimies ar 1799. gadā klasiskā stilā pārbūvēto Viļņas rātsnamu ar gotisko 15. gadsimta Mazās ģildes ēku un 16. gadsimta sākuma Lielās ģildes ēku.
Apbrīnosim 1606. - 1616. gadā baroka stilā celto Sv. Kazimira katoļu baznīcu par godu Lietuvas aizbildnim Svētajam Kazimiram. Baznīcu rotā majestātisks karaliskais kronis.
Izstaigāsim Ebreju kvartālu, kurā joprojām jūtams senu laikmetu nospiedums, uzzināsiet tā sarežģīto vēsturi un apskatīsiet neparastākās vietas.
Aplūkosim 1902. gadā celto Lietuvas Nacionālās filharmonijas ēku, kuras kupols veidots pēc Parīzes Lielās operas parauga, bet ēkas krāšņā fasāde ir izklāta ar rustiem un bagātīgi dekorēta.
Apbrīnosim Viļņas baroka pērli - 1761. gadā celtos krāšņos baziliāņu vārtus, kas ietilpst grieķu katoļu Sv. Trīsvienības baznīcas un bijušā baziliāņu klostera ansamblī.
Apskatīsim 1638. - 1640. gads Viļņas baroka stilā celto Sv. Gara katedrāli. Sv. Gara baznīca ir Viļņas pareizticīgo Sv. Gara klostera galvenais dievnams un nozīmīgākā pareizticīgo baznīca Lietuvā. Šeit apglabātas Viļņas svēto mocekļu Antonija, Jāņa un Eistahija pīšļi.
Noslēgumā iepazīsimies ar valsts aizsargājamo kultūras mantojuma objektu - Sv. Terēzes baznīcu, bijušajām karmelītu klostera ēkām un Aušras vārtiem ar kapliču. Apbrīnosim agrīnā baroka stilā celto Sv. Terēzes katoļu baznīcu. Apmeklēsim vienu no galvenajiem Viļņas simboliem - Aušras vārtus, Rītausmas vārtus (lietuviski: Aušros vartai), kas uzbūvēti gotikas stilā 1503. - 1522. gados. No pilsētas pusē virs vārtiem 1671. gadā karmelītu mūki uzcēla kapliču, īpaši Dievmātes svētbildei. Redzēsiet brīnumaino svētbildi un uzklausiet stāstu par Viļņas aizstāvi, kura piepilda vietējo iedzīvotāju un ceļotāju vēlmes.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)
 
Noslēgumā uzkāpsim Ģedimina kalnā un apmeklēsim Ģedimina torni, kas ir vēstures, kultūras un arhitektūras piemineklis, valstiskuma un nacionālās cīņas par Lietuvas neatkarību simbols.
(Uz Ģedimina torni var uzbraukt ar funikulieri no Lietuvas Nacionālā muzeja "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils" slēgtā pagalma vai ar kājām pa Pilskalna nogāzi no Šventaragis laukuma pa 1895. -1896. gados ieklāto spirālveida bruģētu celiņu)
Šis ir vienīgais saglabājies Augšpils aizsardzības tornis, kas celts 15. gadsimta sākumā Lietuvas lielkņaza Vītauta laikā. Tornis atrodas Pilskalna rietumu daļā, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un paceļas 48 metru augstumā (143 metri virs jūras līmeņa). Trīs stāvu tornim ir astoņstūra formas (apakšējā daļa četrstūraina), 20 metrus augsts, celts no neslīpētiem laukakmeņiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem. Pilskalna tornim piekļaujas Augšpils drupas - dienvidu torņa pamats un aizsargmūra fragments.
Mūsdienās Ģedimina tornis ir visapmeklētākā Lietuvas Nacionālā muzeja nodaļa. Torņa ekspozīcija iepazīstina ar Viļņas kā Lietuvas lielkņazistes politiskā centra vēsturi.
Kāpjot pa torņa šauro vītņu kāpņu stāviem pakāpieniem, stāvu pa stāvam, iepazīsieties ar Viļņas piļu teritorijas attīstības posmiem. Ekspozīcijā apskatīsiet arī izstādītos baltu rotājumus un svarīgākos militāros atribūtus.
Otrajā stāvā atrodas interaktīva ekspozīcija "Laika lente Ģedimina torņa logos". Tā ļauj pārdzīvot krustnešu uzbrukumu, redzēt pilsētas uzplaukumu renesanses laikā un salīdzināt šo skatu ar Augšējās un Lejas pils panorāmu 1795. gadā, kad tās zaudēja savu politisko nozīmi. Ekspozīcijā vispirms ir skati no torņa logiem, bet pēc tam paša torņa no 14. līdz pat 21. gadsimtam. Šis ir ceļojums-pārdzīvojums, kas palīdzēs sajust laika elpu.
Trešajā stāvā apmeklētāji varēs izdzīvot Baltijas ceļa dalībnieku emocijas - šo iespaidīgo miermīlīgo akciju, kas norisinājās 1989. gada vasarā, kad kopīgās brīvības tieksmēs gandrīz 2 miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja milzīgu dzīvo ķēdi no Viļņas līdz Tallinai.
Noslēgumā uz torņa jumta Jūs gaida skatu laukums, no kura viss Viļņas vēsturiskais centrs paveras kā uz delnas, bet virs galvas plīvo Lietuvas karogs, atgādinot, ka Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina tornis ir Viļņas un līdz ar to visas Lietuvas simbols!..

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana

* Traķu ezerpils:
apmeklējums - pieaugušajiem 10.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 5.00 EUR
apmeklējums (no 1. maija līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 12.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 6.00 EUR
gida pakalpojumi - 80.00 EUR grupai
 
* Viļņas vecpilsētas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 7.00 EUR personai
 
* Funikulieris uz Ģedimina kalnu:
uzbraukšana un nobraukšana - 2.00 EUR personai
uzbraukšana vai nobraukšana uz vienu pusi - 1.00 EUR personai
 
* Ģedimina tornis:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 3.00 EUR
apmeklējums (no 1. aprīļa līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 8.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.00 EUR
gida pakalpojumi - 30.00 EUR grupai

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!