Lietuvas četras senās galvaspilsētas: Kernave – Viļņa – Traķi – Kauņa

Lietuva Gerbonis A

Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 64.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1.diena – Rīga – Kernave – Viļņa

6.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Kernaves pilsētiņā

Kernave ir vēsturiski pirmā Lietuvas galvaspilsēta. Rakstiskajos avotos, Livonijas Atskaņu hronikā, Kernave pirmo reizi minēta 1279.gadā. 13.gadsimtā Kernave bija liela pilsēta ar pieciem nocietinātiem pilskalniem, nozīmīgs Lietuvas ekonomiskais un politiskais centrs. Šeit valdīja Lietuvas dižkunigaitis Traidens. 1390.gadā Livonijas ordeņa krustneši pilnībā iznīcināja Kernavi.
Mūsdienās no kādreiz visspēcīgākā nocietinātā aizsardzības kompleksa ir palikuši pieci gleznaini pilskalni. Saskaņā ar vienu no leģendām šos pilskalnus uzbēra cilvēki-milži, kas šeit dzīvoja pirms 1500 gadiem. Atšķirībā no Viļņas Kernavē ir liels neskarts 13.gadsimta kultūras slānis, kas pamazām atklāj savus noslēpumus.
Kernaves ievērojamākais objekts ir Kernavas arheoloģijas un vēstures muzejs. Kernavē atrodas arī neogotiskā Vissvētākās Jaunavas Marijas Škaplierines baznīca, Mozus skulptūra, saglabājies senas baznīcas pamats, divas kapelas, piemineklis Lietuvas dižkunigaitim Vītautam un piemineklis "Dzelzs vilks".
Bet piecu pilskalnu komplekss ir ne tikai vēsturisks objekts, bet arī vieta, no kuras paveras viena no skaistākajām Lietuvas ainavām. Šo Neres upes līkumu un krastu skatu pirms simtiem gadu apbrīnoja Lietuvas valdnieki.

Apmeklēsim Kernaves arheoloģijas un vēstures muzeju. Muzejs iepazīstina ar UNESCO pasaules mantojuma objektu - Kernaves kultūras rezervātu, vietu, kur 13.gadsimtā atradās pirmā Lietuvas lielkņazistes galvaspilsēta. Muzeja ekspozīcijās ir detalizēti aprakstīta šīs teritorijas vēsture, sākot no aizvēsturiskā perioda līdz ziedu laikiem 13. un 14.gadsimtā. Mūsdienu ekspozīcijās var ne tikai apskatīt oriģinālus eksponātus, bet arī iepazīties ar izstādītajiem instrumentiem un to izmantošanas metodēm, bet pateicoties eksperimentālās arheoloģijas sasniegumiem, apmeklētāji video var redzēt kā strādāja senie meistari.

Ceļojumu turpinām uz Viļņu

Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 575 tūkstošiem iedzīvotājiem. Pirmo Viļņa reizi minēta 1323.gadā kā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina galvaspilsēta. Laika posmā no 14. līdz 18.gadsimtam Viļņa bija galvenā pilsēta Lietuvas lielkņazistē. Pilsēta vislielāko uzplaukumu sasniedza Polijas-Lietuvas ūnijas karaļa Sigismunda I valdīšanas laikā, kad 1544.gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. Turpmākajos gados pilsēta nepārtraukti auga un attīstījās. Pēc trešās Polijas-Lietuvas ūnijas dalīšanas 1795.gadā, Viļņa kļuva par Krievijas impērijas daļu līdz pat 1918.gadam. No 1922. līdz 1939.gadam pilsēta bija Polijas sastāvā. Kopš 1939.gada Viļņa ir Lietuvas Republikas (vēlāk Lietuvas PSR) galvaspilsēta. 1991.gada 6. septembrī PSRS Valsts padome atzina Lietuvas neatkarību. Viļņa šodiena ir Lietuvas administratīvais, kultūras un politiskais centrs. Šeit, jebkurā diennakts laikā, dzīve rit pilnā sparā, un neticami mājīgā pilsētas atmosfēra ir vienkārši valdzinoša! Viļņa ir unikāla, brīnišķīga un aizraujoša pilsēta. Gandrīz katrs tūrists, kuram ir gadījies būt Lietuvas galvaspilsētā, iemīl šo lielisko pilsētu un sapņo vēlreiz šeit atgriezties. Viļņas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pusdienas izklaides un atpūtas centrā "Belmontas". Franču dzirnavas "Belmontas", kas celtas 1838.gadā, pārtrauca darboties tikai 20.gadsimta vidū. 2001.gadā tika uzsākti šī unikālā kompleksa atjaunošanas darbi. Šobrīd izklaides un atpūtas centrā "Belmontas" ir 10 banketu zāles, kurās var uzņemt no 20 līdz 1000 viesu. Sakoptā teritorija, atjaunotās ēkas un ar etnogrāfiskiem un antīkiem eksponātiem un mēbelēm papildinātās zāles parāda Lietuvas iedzīvotāju sadzīvi, viņu vaļaspriekus un gaumi 19.gadsimta sākumā.
Viļņas iedzīvotāji un galvaspilsētas viesi īpaši iemīlējuši vasaras kafejnīcu "Belmonto kriokliai" ar unikālu skatu uz skaļo ūdenskritumu un krodziņu "Joanos Carinovos smuklė", kurā varēsiet nobaudīt tradicionālos lietuviešu ēdienus un vietējo alu "Belmontas".
Vasarā durvis atver vasaras restorāns "Amfiteatras", kas atrodas straujās Viļņas upes krastā. Upe savu vārdu devusi arī Lietuvas galvaspilsētai.

Iekārtojamies viesnīcā

Pēc tam uzkāpsim Ģedimina tornīĢedimina tornis (lietuviešu valodā - Gedimino pilies bokštas) ir vēstures un kultūras piemineklis. Augšējās pils rietumu tornis tika uzbūvēts 1419. - 1422.gados Lietuvas dižkunigaiša Vītauta laikā. Iepriekš tā celtniecība kļūdaini tika piedēvēta viņa vectēvam Ģediminam.
Tas izvietots Pils kalna rietumu daļā, atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un paceļas 48 metrus no kalna pakājes (143 metrus virs jūras līmeņa). Tornim ir trīs astoņstūra formas stāvi (apakšējā daļa ir četrstūrveida), 20 metrus augsts, būvēts no rupjiem laukakmeņiem un sarkanā ķieģeļa. Virs torņa mastā plīvo Lietuvas valsts karogs. Augšā no skatu laukuma paveras skats uz vecpilsētu un Vilijas upes ieleju. Lietuvas iedzīvotāji ir īpaši iemīļojuši šo torni!
Kopš 1960.gada tornī atrodas Lietuvas Nacionālā muzeja filiāles ekspozīcija, kas veltīta pilsētas vēsturei. Tornī redzēsiet arheoloģiskos atradumus, bruņu un ieroču paraugus, Viļņas piļu maketus.
Pils kalnā blakus esošajam tornim atrodas Augšējās pils drupas - dienvidu torņa pamati un aizsardzības sienas fragments. Līdz tornim var uzkāpt kājām pa Pils kalna nogāzē 1895. - 1896.gados ieklāto spirālveida celiņu vai par maksu pacelties funikulierī no Nacionālā muzeja "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils" slēgtā pagalma.
 
Vēlāk, pastaiga pa pilsētas vēsturisko centru. Pastaiga pa šaurajām un līkumotajām ieliņām atklās visas senās viduslaiku pilsētas leģendas un noslēpumus.
Ekskursiju sāksim pie viena no Viļņas simboliem - Aušras vārtiem, kas celti 16.gadsimta sākumā gotikas stilā. 1671.gadā virs vārtiem karmelīšu klostera mūki uzcēla kapelu, un tajā tika novietota brīnumdarītājas Vissvētākās Jaunavas Marijas glezna. Pēc tam aplūkosim Sv. Terēzas Romas katoļu baznīcu, agrīnā baroka arhitektūras piemineklis. Baznīca tika uzcelta 1650.gadā kā karmelīšu klostera galvenā baznīca. Tālāk - Sv. Gara baznīca, kas tika uzcelta 17.gadsimtā par godu Svētajam Garam, kurš nolaidās uz apustuļiem. Pareizticīgā Sv. Gara klostera galvenā baznīca ir nozīmīgākā pareizticīgo baznīca Lietuvā. Pēc tam aplūkosim skaisto Lietuvas Nacionālās filharmonijas ēku. Vēlāk apskatām Sv. Kazimira baznīcu - pirmo baroka stilā 1604.gadā uzcelto baznīcu Lietuvā. Sv. Kazimira baznīca kopā ar blakus esošo klosteri tika uzcelta par godu Lietuvas aizbildnim Sv. Kazimiram. Baznīcu cēla jezuīti ar dāsnu Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda III Vāsas un Lietuvas lielkņazistes hetmaņa Leona Sapegi atbalstu.
Pēc tam apmeklēsim 15.gadsimta Rātslaukumu, kas ir viens no vecākajiem laukumiem Viļņā. Aplūkosim Viļņas rātsnamu, kas ir izcila 14.gadsimta beigu sabiedriskā ēka klasicisma stilā. Senajām ēkām, kas apbūvētas ap laukumu, ir arī sava interesanta vēsture. Pirmkārt, tās ir 15.gadsimtā celtās gotikas stila Mazā ģilde un agrīnā klasicisma stila Lielā ģilde. Tāpat ir jāpiemin 16. - 17.gadsimta Trīsvienības klostera ēku un slavenā Lietuvas tēlnieka Marka Antakoļska māju. Pēc tam iziesim pa kādreizējo ebreju kvartālu, kas ir Viļņas vēsturiskā centra neatņemama sastāvdaļa. Ebreju kvartāls - šauras ieliņas un viduslaiku mājas, kurās joprojām jūtams senu laikmetu nospiedums. Tālāk redzēsim Viļņas universitātes ēku. Universitāte dibināta 16.gadsimtā, un tās arhitektūras komplekss attīstījās vairāku gadsimtu garumā. Tāpēc universitātes ēkas celtas no gotikas un renesanses līdz baroka un klasicisma arhitektūras stiliem. Krāsainību kompleksam piedod 13 pagalmi, arkādes un galerijas.
Netālu, uz Daukanta laukuma atrodas krāšņā Prezidenta pils - Lietuvas Republikas prezidenta rezidence. Dodamies uz Katedrāles laukumu - Viļņas galveno laukumu. Aplūkosim katedrāli - Sv. Staņislava un Vladislava baziliku, kas ir vissvarīgākais katoļu dievnams Lietuvā. Katedrāles kazemātos tika glabāti izcili Lietuvas lielkņazistes cilvēki: dižciltīgie, bīskapi un prinči. Iepretim katedrālei atrodas 13. - 14.gadsimtā būvētais 57 metrus augstais zvanu tornis. Tālāk - piemineklis Lietuvas dižkunigaitim Ģediminam un atjaunotā Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils. Blakus Lejas pilij, Ģedimina kalna virsotnē, atrodas Ģedimina tornis.
Pēc tam izstaigāsim senāko Viļņas ielu - Pils ielu. Iela ir populāra pastaigas vieta ar gleznainiem pilsētas skatiem, daudziem arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļiem, ar kafejnīcu, restorānu, muzeju un galeriju, viesnīcu, rotaslietu izstrādājumu un suvenīru veikaliņu pārpilnību. Tālāk, apbrīnojam seno Literatu ielu. Kopš 2008.gada rudens ielas sienas ir dekorētas ar veltījumiem - tēlnieku un gleznotāju nelieliem izstrādājumiem no koka, māla, metāla, stikla, filca un citiem materiāliem. Nākamais apskates objekts ir Sv. Miķeļa baznīca. Baznīca ir arhitektūras piemineklis, kuram ir raksturīgi pārejas elementi no gotikas līdz renesansei, kā arī Sapegu dzimtas atdusas vieta. Saskaņā ar Lietuvas lielkņazistes hetmaņa Sapegi rīkojumu 1594.gadā tika uzsākta baznīcas būvniecība, pabeigta 1625.gadā. Pēc tam redzēsim 1495. - 1500.gadā celto Sv. Annas baznīcu - skaistu, neparastu vēlās gotikas šedevru. Tuvumā atrodas 16.gadsimta Sv. Franciska un Bernarda baznīca. Baznīca ir viens no spilgtākajiem Viļņas gotikas piemēriem, 17. - 18.gadsimtā ieguvusi renesanses un baroka arhitektūras iezīmes. 
Visbeidzot apmeklēsim "Užupes Republiku". Užupe dažreiz tiek salīdzināta ar Monmartru Parīzē vai Kristiāniju Kopenhāgenā. Užupe ir mākslinieku "republika". Užupei ir sava himna, konstitūcija, prezidents, bīskaps, divas baznīcas, viena no vecākajām kapsētām Viļņā, septiņi tilti, un aizbildnis - bronzas Užupes eņģelis.
 
Nakts viesnīcā

 

2.diena – Viļņa – Traķi – Kauņa – Rīga

Brokastis viesnīcā

Dodamies uz Traķiem

Apmeklēsim Traķu ezera pili, kas uzskatāma par viduslaiku aizsardzības šedevru, vienīgo ūdens pili Austrumeiropā. Pili būvēt uzsāka Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis, bet pabeidza viņa dēls - Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. 14. - 15.gadsimtā uz vienas no daudzajām Galves ezera salām būvētā pils atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, to no visām pusēm sargā ūdens. 1409. gada Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais uz šejieni pārcēla valsts galvaspilsētu, šeit tika glabāta Lietuvas metrika (valsts arhīvs) un valsts kase. Ar sarkaniem ķieģeļiem apdarinātā varenā pils ilgstoši bija Lietuvas kunigaišu rezidence, kultūras centrs. Traķu salas pils centrālajā ēkā darbojas Traķu vēstures muzejs, ir iespēja izstaigāt seno pili, apskatīt tās interjeru un daudzos interesantos eksponātus. Papildu 16 ekspozīciju zāles ir ierīkotas citā pils daļā, ko sauc par kazemātu - no šāviņiem aizsargātu nocietinājumu. Kazemāta zālēs var apskatīt bagātīgu lietišķās mākslas kolekciju - pīpes, pulksteņus, mēbeles, izstrādājumus no porcelāna, stikla un kaula. Šeit ir arī daudz monētu, medaļu, seno karšu, medību trofeju, rotaslietu, sadzīves priekšmetu, bruņu un ieroču, kā arī vērtīgu mākslas darbu. Pavisam kopā muzeja fondos uzskaitīti gandrīz 400 tūkstoši eksponātu.

Ceļojumu turpinām uz Kauņu

Kauņa ir otrā lielākā un svarīgākā pilsēta Lietuvā, kas atrodas divu upju - Neres un Nemunas, krastos. Pirmoreiz apdzīvotas vietas nosaukums, no kuras vēlāk izauga Kauņas pilsēta, tika minēts 1361.gadā. Pilsētas statusu piešķīra 1408.gadā. Kopš 15.gadsimta vidus Kovno, tā laika Kauņa, bija Hanzas savienībā un spēlēja nozīmīgu lomu Lietuvas lielkņazistes ekonomikā. 17. un 18.gadsimtā daudzu karu dēļ, dzīve pilsētā pagrima. Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795.gadā Kauņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. 1920. - 1940.gados Kauņa kļuva par Lietuvas Republikas pagaidu galvaspilsētu.
Mūsdienās Kauņa ir valsts kultūras un rūpniecības centrs ar apmēram 300 tūkstošiem iedzīvotāju. Kauņa ir Lietuvas sirds, 93% pilsētu iedzīvotāju ir lietuvieši. Pilsēta ir ar bagātu vēsturi, iespaidīgu dabu, daudziem arhitektūras un kultūras pieminekļiem. Un vēl, Kauņa ir viena no spēcīgākā Eiropā basketbola kluba "Žalgiris" dzimtene.

Pusdienas restorānā "Bernelių Užeiga". Restorāns ir slavens ar tradicionālajiem lietuviešu ēdieniem. Izsmalcināta lietuviešu virtuve ar bagātīgu nacionālā mantojuma produktu klāstu.

Pēc tam apmeklējam Kauņas pili. Neparasti skaistajā vietā, Nemunas un Neres upju satecē, paceļas sarkanu ķieģeļu pils. Vēsturnieki uzskata, ka tas ir vecākais akmens cietoksnis Lietuvā.
Kauņas pils ir pieminēta Marburgas Vīganda "Prūsijas zemes hronikā" pie 1361.gada saistībā ar krustnešu izlūkošanas ekspedīciju. 1362.gadā Vācu ordenis, kā arī pieaicinātie bruņinieki no Bohēmijas, Itālijas, Dānijas, Anglijas, aplenca pili un pēc sīvas cīņas to ieņēma un iznīcināja.
15.gadsimta sākumā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts pili pārbūvēja. Rekonstrukcijas rezultātā pils ieguva masīvus stūra torņus, kuru sienu biezums bija 3,5 metri un augstums sasniedza 9 - 10 metrus. Torņi bija četrpakāpju, grīda bija no koka, bet ap teritoriju bija izrakts dziļš aizsarggrāvis.
Pēc Grunvaldes kaujas 1410.gadā, kad tika sagrauti Vācu ordeņa spēki, pils zaudēja savu stratēģisko nozīmi. Dižkunigaitis Vītauts bieži uzturējās pilī, kā arī uzņēma viesus. Pēc viņa nāves pils kļuva par Kauņas pilsētas stārasta rezidenci, un pilī atradās dažādas administratīvās iestādes. 16.gadsimta sākumā pils tika izmantota kā cietums. 16.gadsimta vidū ap pils dienvidrietumu torni uzbūvēja barbakānu. Barbakāna celtniecība bija saistīta ar nepieciešamību nostiprināt pili Livonijas kara laikā 1558. - 1583.gados. 17.gadsimta pirmajā pusē Neres upe noskaloja pils ziemeļu sienu, 1611.gadā viens tornis sabruka, bet 17.gadsimta 30-tajos gados tika izskalota pils ziemeļu daļa. 19.gadsimtā pils teritorija tika sadalīta nelielās platībās un pārdota. Pirmie nopietnie arheoloģiskie pētījumi Kauņas pilī sākās 1924.gadā. 1930. un 1932.gadā pils teritorija tika attīrīta un nojauca vēlīnā perioda koka celtnes. 1965.gadā tika atvērts muzejs "Kauņas pils".
Mūsdienās no stratēģiski svarīgā viduslaiku Lietuvas objekta joprojām ir palikušas dažas celtnes: apaļš spēcīgs tornis un cietokšņa sienas. Valsts senākā arhitektūras ansambļa apbrīnojamo skaistumu papildina greznas ainavas, kas celtni padara noslēpumaināku. Šodien šeit nenotiek kaujas, bet skan mūzika, tiek rādītas teātra izrādes un rīkoti festivāli. Pilī atrodas Kauņas pilsētas muzeja filiāle, tiek rīkots daudz izglītojošu aktivitāšu.

Vēlāk, pastaiga pa pilsētas vēsturisko centru. Iepazīsieties ar pilsētas vēsturi, izjutīsiet viduslaiku gaisotni, apmeklēsiet Kauņas senos objektus, kas kopš viduslaikiem veidoja īpašo pilsētas atmosfēru un padarīja to slavenu Eiropā. 
Aplūkosim Kauņas pili - vecāko mūra pili Lietuvā, kas būvēta 14.gadsimta vidū. Pēc tam apbrīnosim 15.gadsimta beigās celto gotisko Sv. Jura baznīcu. 
Iepazīsimies ar Svētās Trīsvienības baznīcu, kas celta no 1624. līdz 1634.gadam vēlās renesanses stilā. Apmeklēsim Rātslaukumu. Šeit, pilsētas vēsturiskās daļas centrā, paceļas 16.gadsimta sniegbaltais Kauņas rātsnams. Tālāk pa ceļam atrodas baltakmens Sv. Franciska Ksavera baznīca, 17. - 18.gadsimtu baroka stila celtne. Pēc tam redzēsim Pērkona māju (Perkūno namas), iespaidīgu ēku vēlās "ugunīgās" gotikas stilā, ko 15.gadsimtā uzcēla Hanzas tirgotāji. Apbrīnosim arī Vītauta baznīcu, kas celta 1400.gadā saskaņā ar dižkunigaiša Vītauta Dižā rīkojumu franciskāņu mūkiem. Nākamais apskates objekts ir Sv. apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle - bazilika, kuru sāka būvēt 15.gadsimtā. Šī ir Lietuvā vienīgā gotiskā baznīca bazilikas stilā. Pēc rekonstrukcijas dievnams ieguva renesanses un baroka iezīmes.
Izstaigāsim seno un gleznaino gājēju ielu - Vilniaus gatvi. Šeit ir daudz mājīgu mazu kafejnīcu, nelielu veikalu un vēsturisku ēku. Iepazīsimies vēsturisko Prezidenta pili. No 1918. līdz 1940.gadam šeit strādāja un dzīvoja trīs Lietuvas prezidenti.
Dosimies pastaigā pa Laisves (Brīvības) aleju. Šī ir populārākā gājēju iela Kauņā. Aleja ir izveidota 19.gadsimtā, tās garums ir 1,7 km, bet platums 24 - 27 metri. Gar aleju ir sastādītas koku rindas, izveidotas puķu dobes, daudz soliņu atpūtai. Ir plašs veikalu, restorānu, teātru, viesnīcu, muzeju, nakts klubu klāsts. Daudz pieminekļu un senu ēku, kurām ir vēsturiska vērtība.
Apbrīnosim Erceņģeļa Sv. Miķeļa baznīcu. Šī grandiozā baltā akmens katedrāle tika uzcelta 19.gadsimta beigās saskaņā ar Krievijas imperatora Aleksandra II rīkojumu.
Noslēgumā apmeklēsim Vienibes (Vienības) laukumu. Viss šajā laukumā ir veltīts Lietuvas neatkarībai. Tāpat šeit atrodas arī Vītauta Dižā vārdā nosauktais kara muzejs.

Pēc tam, izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts ** vai *** viesnīcā ar brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Kernaves arheoloģijas un vēstures muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem 1.50 EUR
ekskursija ar vietējo gidu - 60.00 EUR grupai
 
Ģedimina tornis - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem 2.50 EUR
 
Traķu ezera pils:
apmeklējums - pieaugušajiem 12.00 EUR, skolēniem 6.00 EUR
apmeklējums (no 1.oktobra līdz 1.aprīlim) - pieaugušajiem 8.00 EUR, skolēniem 4.00 EUR
ekskursija ar vietējo gidu - 80.00 EUR grupai

Kauņas pils - pieaugušajiem 3.00 EUR, skolēniem 1.50 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

 

 

Kaunas-Trakai-Vilnius