Autobusu ceļojumi kolektīviem

Autobusu ceļojumi skolēniem

Lietuvas četras galvaspilsētas: Kernave – Viļņa – Traķi – Kauņa

Lietuva Gerbonis A

Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 76.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss, viesnīca un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

 

1. diena – Rīga – Kernave – Viļņa – viesu nams "Trakai"

6.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Kernaves pilsētiņā

Kernave ir vēsturiski pirmā Lietuvas galvaspilsēta. Kernave bija pagāniskās Lietuvas galvaspilsēta, sava veida Lietuvas Troja. Gleznainajos Neres upes krastos izkaisītie pilskalni atceras ne tikai pagānu laikus, bet arī seno baltu kultūru, kas šeit dzīvoja vairāk nekā 10 tūkstošus gadu. Kernave ir Lietuvas aizvēsturiskā perioda un Lietuvas valsts veidošanās lieciniece.
Rakstiskajos avotos, Livonijas Atskaņu hronikā, Kernaves pils pirmo reizi minēta 1279. gadā. 13. gadsimtā Kernave bija liela pilsēta ar pieciem nocietinātiem pilskalniem, nozīmīgs Lietuvas ekonomiskais un politiskais centrs. Šeit valdīja Lietuvas dižkunigaitis Traidens.
Kernaves kā galvenās pilsētas vēstures beigas pienāca 1390. gadā, kad Livonijas ordeņa karavīri pili un pilsētu nopostīja. Pilsēta fiziski nepazuda, bet uz visiem laikiem tā pazuda no Lietuvas politiskās kartes.
Mūsdienās no nocietinājumiem ir palikuši tikai pieci gleznaini pilskalni, bet bijušās pilsētas vietā dzīvo vien aptuveni 240 cilvēku. Tomēr šī teritorija joprojām ir ļoti pievilcīga tūristiem. 2004. gadā Kernave tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Galvenā Kernaves apskates vieta ir Kernaves arheoloģiskā vieta, kur 13. gadsimtā tika dibināta pirmā Lietuvas galvaspilsēta. Piecu pilskalnu komplekss ir ne tikai vēsturiska vieta, bet arī vieta, no kuras paveras viena no skaistākajām Lietuvas ainavām. Šo Neres upes līkumu un krastu skatu pirms simtiem gadu apbrīnoja Lietuvas valdnieki!..
Kernavē atrodas arī neogotiskā Vissvētākās Jaunavas Marijas Škaplierines baznīca, Mozus skulptūra, saglabājies senas baznīcas pamats, divas kapelas, piemineklis Lietuvas dižkunigaitim Vītautam un piemineklis "Dzelzs vilks".
Atšķirībā no Viļņas, Kernavē saglabājies liels neskarts 13. gadsimta kultūrslānis, kas pamazām atklāj savus noslēpumus.

Apmeklēsim Kernaves arheoloģiskās vietas muzeju. Muzeja ekspozīcijā detalizēti ir aprakstīta šīs teritorijas vēsture, sākot no aizvēsturiskā perioda līdz tās uzplaukumam 13. un 14. gadsimtā. Mūsdienās izstādēs var ne tikai aplūkot autentiskus eksponātus, bet arī iepazīties ar izstādīto instrumentu izgatavošanu un izmantošanu - pateicoties eksperimentālās arheoloģijas sasniegumiem, apmeklētāji video var redzēt kā strādāja senie meistari.
Ekskursijas laikā Kernaves arheoloģiskās vietas muzejā iepazīsieties ar šīs vietas tūkstošgadu vēsturi. Gids izvedīs pa vēstures ceļu no pirmajiem iedzīvotājiem līdz viduslaikiem, iepazīstinās ar šīs vietas pagātni, pastāstīs, kā cilvēki ietekmēja šo vietu un kādu unikālo kultūru atspoguļo Kernaves arheoloģiskie pieminekļi.

Ceļš tālāk ved uz Viļņu

Viļņa (lietuviski: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni 581 400 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Lietuvas galējos dienvidaustrumos, pie Neres un Viļņas upes sateces vietā, 32 km no Baltkrievijas robežas.
Viļņa pirmo reizi minēta 1323. gadā kā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina galvaspilsēta.
Leģenda vēsta, ka reiz dižkunigaitis Ģedimins desmit jūdžu attālumā no tā laika galvaspilsētas Traķiem devies medībās. Medības izrādījās veiksmīgas, tika nomedīts milzīgs vērsis. Laiks bija vēls, tāpēc mājupceļā dižkunigaitis Ģedimins apstājās nakšņot Šventaragis ielejā. Sapnī viņš redzēja bruņās tērptu milzīgu vilku, kurš stāvēja kalna virsotnē un gaudoja tik skaļi kā tūkstoš vilku. No rīta dižkunigaitis lūdza pagānu priesteri Lizdeiķi izskaidrot sapni. Lizdeiķis viņam atbildēja: "Dižkunigaiti, dzelzs vilks, nozīmē: šeit stāvēs galvaspilsēta, vilka bruņas nozīmē, ka tās cietoksnis būs neieņemams, un tūkstoš vilku gaudošana saka, ka šīs pilsētas slava būs dzirdama tālu pasaulē". Un Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins nekavējoties nosūtīja turp cilvēkus un uzcēla vienu pili Šventaraga ielejā - Lejas pili, bet otru - Augšas pili uz liela kalna un deva šīm pilīm nosaukumu - Viļņa. Tā kā sākotnējā pilsētas apbūve notika Viļņales (Viļņas) upes krastos, pilsētas nosaukums cēlies no upes nosaukuma.
14. - 18. gadsimtos Viļņa bija galvenā Lietuvas lielkņazistes pilsēta. 1387. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jagailis piešķīra Viļņai Magdeburgas tiesības. No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri ar deviņiem vārtiem un trīs torņiem. Savu uzplaukumu Viļņa sasniedza Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda I valdīšanas laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. Pilsēta pastāvīgi auga un attīstījās. 1579. gadā pilsētā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs nodibināja Jēzus biedrības (jezuītu) akadēmiju, kas vēlāk kļuva par Viļņas Universitāti. Tādējādi Viļņa kļuva par pirmo Lietuvas lielkņazistes universitātes pilsētu un tās lielāko zinātnes un kultūras centru.
Pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 16. februārī Viļņā tika parakstīts Lietuvas valsts neatkarības akts. No 1920. līdz 1939. gadam pilsēta ar nosaukumu Vilna bija Polijas sastāvā. No 1940. līdz 1991. gadam, ar pārtraukumu vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. - 1944. gados, Viļņa bija Lietuvas PSR galvaspilsēta. 1991. gada 6. septembrī PSRS Valsts padome atzina Lietuvas neatkarību.
Mūsdienu Viļņa ir Lietuvas administratīvais, kultūras un politiskais centrs. Dzīve te rit pilnā sparā jebkurā diennakts laikā, un šīs pilsētas neticami omulīgā atmosfēra vienkārši apbur!.. Gandrīz katrs tūrists, kurš nokļuvis Lietuvas galvaspilsētā, iemīlas šajā skaistajā pilsētā un sapņo šeit atgriezties vēlreiz. Viļņas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Apmeklēsim Lietuvas Bankas naudas muzeju. Muzejs savu darbību sāka 1985. gadā, bet 2010. gadā vēra durvis Ģedimina prospekta un Totorju ielas krustojumā. Šeit, divos stāvos izvietotajās piecās zālēs, var iepazīties ar pasaules naudas un banku vēsturi, ar Lietuvas naudu, kā arī ar banku attīstību valstī no pirmo kredītiestāžu parādīšanās līdz mūsdienām.
Iepazīšanās ar Naudas muzeju sākas nedaudz negaidīti. Tiklīdz pieejat pie telefona, kas starpkaru laikā tika lietots Lietuvas Bankā, pēkšņi atskan zvans un iedegas uzraksts "Lūdzu paceliet klausuli". To paceļot, izdzirdēsiet Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja sveicienu un aicinājumu apskatīt muzeju.
Šis ir interaktīvs muzejs, kurā apmeklētāji ne tikai apskata ekspozīciju, bet arī aktīvi piedalās izziņas procesā. Muzejā ir datori ar speciālām programmām, ar īpaši orientētu interneta pieeju. Apmeklētāji redzēs tematiskas, izglītojošas un dokumentālas filmas, virtuālas ekspozīcijas, šeit ir arī spēles.
Naudas muzeja vizuāli grafiskie risinājumi, mākslas darbu integrācija, dažādu interaktīvu rīku, video, audio un gaismas efektu izmantošana apmeklētājus ne tikai ieinteresēs un sniegs jaunas zināšanas, bet arī palīdzēs uztvert, apgūt, padziļināt, mudinās patstāvīgi interpretēt informāciju un meklēt atbildes.

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Pēc tam ekskursija kājām pa Viļņas vecpilsētu. Ekskursiju sāksim Viļņas nozīmīgākajā vietā - Katedrāles laukumā, no kura pavērsies skaists skats uz Ģedimina kalnu un Ģedimina torni. Šeit iepazīsimies ar Viļņas Sv. Staņislava un Sv. Vladislava arhikatedrālo baziliku - nozīmīgāko katoļu baznīcu Lietuvā. Kristīgā baznīca tika uzcelta 15. gadsimtā pagānu svētnīcas vietā. Jau kopš katedrāles uzcelšanas, tajā svinīgi kronēja Lietuvas dižkunigaišus, bet kriptos tika apglabāti ievērojami Lietuvas lielkņazistes cilvēki. Blakus katedrālei redzēsim 57 metrus zvanu torni, kas celts Lejaspils aizsardzības torņa vietā 16. - 18. gadsimtos. Aplūkosim pieminekli Lietuvas dižkunigaitim Ģediminam un apbrīnosim Lietuvas lielkņazistes valdnieku pili.
Tālāk apskatīsim bonifratu klostera ansambli un Sv. Krusta katoļu baznīcu, kas uzcelta baroka stilā 1635. gadā. Pēc tam apbrīnosim Prezidenta pili, majestātisku 14. gadsimta klasicisma ēku.
Aplūkosim 1579. gadā dibinātās Viļņas universitātes ansambli, kas ir viens no vecākajiem Austrumeiropā. Ansamblis sastāv no divpadsmit ēkām, kas savienotas viena ar otru ar vairākām ēkām, Svēto Jāņu baznīcu un zvanu torni. Ēkas celtas arhitektūras stilos no gotikas un renesanses līdz barokam un klasicismam.
Iziesim pa Literatu ielu - vienu no Viļņas vizītkartēm. Ielas sienas rotātas maziem tēlnieku un mākslinieku darbiem no koka, keramikas, metāla un citiem materiāliem.
Apbrīnosim 1495. - 1500. gadā celtās Sv. Annas katoļu baznīcas skaistumu, kas ir īsts šedevrs krāšņā gotikas stilā, kā arī Svēto Asīzes Franciska un Bernardīna baznīcu, kas ir viens no spilgtākajiem Viļņas gotikas paraugiem, 17. - 18. gadsimtos iegūstot renesanses un baroka arhitektūras iezīmes.
Tālāk apskatīsim Visšķīstākās Dievmātes debesīs uzņemšanas pareizticīgo katedrāli, vienu no vecākajām kristiešu baznīcām Viļņā, ko Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds 1346. gadā uzcēla saskaņā ar leģendu savas sievas vajadzībām. Un svētās mocekles Paraskevas Pjatnicas pareizticīgo baznīcu - celtu neobizantiskajā stilā 1865. gadā.
Apmeklēsim Rātslaukumu, ko ieskauj izsmalcinātas senas dzīvojamās ēkas un rātsnama ēka. Iepazīsimies ar 1799. gadā klasiskā stilā pārbūvēto Viļņas rātsnamu ar gotisko 15. gadsimta Mazās ģildes ēku un 16. gadsimta sākuma Lielās ģildes ēku.
Apbrīnosim 1606. - 1616. gadā baroka stilā celto Sv. Kazimira katoļu baznīcu par godu Lietuvas aizbildnim Svētajam Kazimiram. Baznīcu rotā majestātisks karaliskais kronis.
Izstaigāsim Ebreju kvartālu, kurā joprojām jūtams senu laikmetu nospiedums, uzzināsiet tā sarežģīto vēsturi un apskatīsiet neparastākās vietas.
Aplūkosim 1902. gadā celto Lietuvas Nacionālās filharmonijas ēku, kuras kupols veidots pēc Parīzes Lielās operas parauga, bet ēkas krāšņā fasāde ir izklāta ar rustiem un bagātīgi dekorēta.
Apbrīnosim Viļņas baroka pērli - 1761. gadā celtos krāšņos baziliāņu vārtus, kas ietilpst grieķu katoļu Sv. Trīsvienības baznīcas un bijušā baziliāņu klostera ansamblī.
Apskatīsim 1638. - 1640. gads Viļņas baroka stilā celto Sv. Gara katedrāli. Sv. Gara baznīca ir Viļņas pareizticīgo Sv. Gara klostera galvenais dievnams un nozīmīgākā pareizticīgo baznīca Lietuvā. Šeit apglabātas Viļņas svēto mocekļu Antonija, Jāņa un Eistahija pīšļi.
Noslēgumā iepazīsimies ar valsts aizsargājamo kultūras mantojuma objektu - Sv. Terēzes baznīcu, bijušajām karmelītu klostera ēkām un Aušras vārtiem ar kapliču. Apbrīnosim agrīnā baroka stilā celto Sv. Terēzes katoļu baznīcu. Apmeklēsim vienu no galvenajiem Viļņas simboliem - Aušras vārtus, Rītausmas vārtus (lietuviski: Aušros vartai), kas uzbūvēti gotikas stilā 1503. - 1522. gados. No pilsētas pusē virs vārtiem 1671. gadā karmelītu mūki uzcēla kapliču, īpaši Dievmātes svētbildei. Redzēsiet brīnumaino svētbildi un uzklausiet stāstu par Viļņas aizstāvi, kura piepilda vietējo iedzīvotāju un ceļotāju vēlmes.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)

Noslēgumā uzkāpsim Ģedimina kalnā un apmeklēsim Ģedimina torni, kas ir vēstures, kultūras un arhitektūras piemineklis, valstiskuma un nacionālās cīņas par Lietuvas neatkarību simbols.
(Uz Ģedimina torni var uzbraukt ar funikulieri no Lietuvas Nacionālā muzeja "Lietuvas lielkņazistes valdnieku pils" slēgtā pagalma vai ar kājām pa Pilskalna nogāzi no Šventaragis laukuma pa 1895. -1896. gados ieklāto spirālveida bruģētu celiņu)
Šis ir vienīgais saglabājies Augšpils aizsardzības tornis, kas celts 15. gadsimta sākumā Lietuvas lielkņaza Vītauta laikā. Tornis atrodas Pilskalna rietumu daļā, kas atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un paceļas 48 metru augstumā (143 metri virs jūras līmeņa). Trīs stāvu tornim ir astoņstūra formas (apakšējā daļa četrstūraina), 20 metrus augsts, celts no neslīpētiem laukakmeņiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem. Pilskalna tornim piekļaujas Augšpils drupas - dienvidu torņa pamats un aizsargmūra fragments.
Mūsdienās Ģedimina tornis ir visapmeklētākā Lietuvas Nacionālā muzeja nodaļa. Torņa ekspozīcija iepazīstina ar Viļņas kā Lietuvas lielkņazistes politiskā centra vēsturi.
Kāpjot pa torņa šauro vītņu kāpņu stāviem pakāpieniem, stāvu pa stāvam, iepazīsieties ar Viļņas piļu teritorijas attīstības posmiem. Ekspozīcijā apskatīsiet arī izstādītos baltu rotājumus un svarīgākos militāros atribūtus.
Otrajā stāvā atrodas interaktīva ekspozīcija "Laika lente Ģedimina torņa logos". Tā ļauj pārdzīvot krustnešu uzbrukumu, redzēt pilsētas uzplaukumu renesanses laikā un salīdzināt šo skatu ar Augšējās un Lejas pils panorāmu 1795. gadā, kad tās zaudēja savu politisko nozīmi. Ekspozīcijā vispirms ir skati no torņa logiem, bet pēc tam paša torņa no 14. līdz pat 21. gadsimtam. Šis ir ceļojums-pārdzīvojums, kas palīdzēs sajust laika elpu.
Trešajā stāvā apmeklētāji varēs izdzīvot Baltijas ceļa dalībnieku emocijas - šo iespaidīgo miermīlīgo akciju, kas norisinājās 1989. gada vasarā, kad kopīgās brīvības tieksmēs gandrīz 2 miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja milzīgu dzīvo ķēdi no Viļņas līdz Tallinai.
Noslēgumā uz torņa jumta Jūs gaida skatu laukums, no kura viss Viļņas vēsturiskais centrs paveras kā uz delnas, bet virs galvas plīvo Lietuvas karogs, atgādinot, ka Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina tornis ir Viļņas un līdz ar to visas Lietuvas simbols!..

Vakarpusē dodamies uz Jovarišķu ciemu
 
Iekārtojamies viesu namā "Trakai"
 
Vakariņas. Brīvais laiks.

 

2. diena – viesu nams "Trakai" – Traķi – Kauņa – Rīga

Brokastis viesu namā "Trakai"

Ceļojumu turpinām uz Traķiem

Traķi (lietuviski: Trakai) ir pilsēta Viļņas apriņķī, Traķu apgabala pašpārvaldes centrs ar aptuveni 5 900 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas 27 km uz rietumiem no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas.
Traķi ir viena no ievērojamākajām un neaizmirstamākajām Lietuvas pilsētām, kas slavena ar savu brīnišķīgo ainavu un leģendāro Traķu pili, pilsētas apkārtnē ir aptuveni 200 ezeru.
Senā apdzīvotā vieta radās viduslaikos, kad pilsētas teritorijā tika uzceltas divas pilis, kas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām. Toreiz Traķi bija spēcīga un majestātiska Lietuvas lielkņaza rezidence.
Kā vēsta leģenda, Lietuvas dižkunigaišu dinastijas aizsācējs Ģedimins, medījot mežā, uzgājis viļņainu līdzenumu ieskautu gleznainu kalnu. Dabas skaistuma savaldzināts, viņš pavēlēja šeit uzbūvēt pili. Drīz pils tika uzcelta, un lielkņazistes galvaspilsēta tika pārcelta no Kernaves uz Senajiem Traķiem.
Mainoties valdnieku paaudzēm, Senie Traķi pārgāja mīļotā Ģedimina dēla dižkunigaiša Ķēstuta rokās. Dižkunigaiša Ķēstuta laulībā ar daiļo bijušo vaideloti Birutu Senajā Traķu pilī dzimis topošais Lietuvas valdnieks, Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Tieši viņš Lietuvai piešķīra spožumu un slavu, paplašinot valsts robežas no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
13. - 14. gadsimti negaidīti atnesa pilsētai jaunus draudus. Lietuviešu zemes sāka nežēlīgi iekarot Vācu ordeņa bruņinieki. Līdz ar kristietības sludināšanu viņi sāka izlaupīt valsti, nogalināt iedzīvotājus un sagrābt zemes. Lietuvas lielkņazistes iedzīvotājiem un valdniekiem vajadzēja nostiprināt savas aizsardzības pozīcijas un apmesties drošākās vietās.
Jaunas aizsardzības pils celtniecībai Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis izvēlējās ezeru un pakalnu ieskautu pussalu - tagadējo Traķu pilsētas atrašanās vietu.
Pēc pils uzcelšanas uz pussalas, vēlāk pils uzcelšanas arī uz salas, kā arī pilnveidojot aizsardzības būvju sistēmu, valdnieka rezidence no Senajiem Traķiem tika pārcelta uz mūsdienu Traķiem. Tā 14. gadsimta otrajā pusē izauga tagadējā Traķu pilsēta. Pirmo reizi Traķi vācu hronikās minēti 1337. gadā. Šis gads tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1409. gadā Traķiem piešķīra pilsētas tiesības.
Traķi jau sen ir daudznacionāla pilsēta. Gadsimtiem ilgi šeit ir dzīvojuši lietuvieši, karaīmi, tatāri, krievi, poļi un ebreji. Katrai no tautībām šeit bija atļauts praktizēt savu reliģiju, kopt savas tradīcijas un kultūru. Lielu ietekmi uz pilsētas attīstību atstāja karaīmi un tatāri, kurus 14. gadsimta beigās pēc kariem ar Zelta ordu no Krimas atvedis Lietuvas dižkunigaitis Vītauts.
1991. gadā šajā rajonā tika izveidots Traķu vēsturiskais nacionālais parks ar mērķi aizsargāt Traķu pils apbūvi uz ezera salas, Traķu pilsētas seno apbūvi un tās iedzīvotāju - karaīmu un tatāru dzīves vidi, kā arī apkārtējo ezeru un dabas vērtības.
Mūsdienās Traķi ir pazīstami ne tikai ar savu seno pagātni. Šī ir pilsēta, kas apvieno viduslaiku arhitektūru ar mūsdienu tūrisma infrastruktūru.

Ekskursija kājām "Pa Traķu vecpilsētu un pilīm". Traķi priecē ar savu unikālo ezera ainavu un viduslaikos būvēto un 20. gadsimtā no drupām atjaunoto piļu kompleksu. Veco Traķu pussalas pils un Jauno Traķu salas pils ir reģiona vizītkarte, kas atspoguļo ne tikai Lietuvas iedzīvotāju materiālo - arhitektūras, bet arī garīgo mantojumu. Galu galā, kad radās Lietuvas valsts, Traķi bija viena no politiski un militāri nozīmīgākajām pilsētām.
Ekskursijas laikā aplūkosiet Vissvētākās Jaunavas Marijas Parādīšanās baziliku, ko 1409. gadā sāka celt par Lietuvas lielkņaza Vītauta līdzekļiem. Bazilikai ir neregulāra taisnstūra forma, tajā harmoniski savijas gotikas un baroka iezīmes. Uz baznīcas sienām atklātie fresku fragmenti atgādina Bizantijas periodam raksturīgo stilu, kas izmantots arī Traķu pilī uz salas. Baznīcas galvenajā altārī nu jau sešus gadsimtus glabājas ne tikai Traķu, bet visas Lietuvas galvenais dārgums - Traķu Dievmātes svētbilde, kas slavena ar saviem brīnumiem un žēlastību. Aplūkosim Traķu pilsētas aizbildņa Sv. Jāņa Nepomuka stabveida kapelu, vienu no nozīmīgākajiem pilsētas akcentiem, kas 18. gadsimtā tika uzstādīts kādreizējā Rātslaukuma centrā. Apskatīsim 18. gadsimta beigās pussalas pils teritorijā dibināto dominikāņu klosteri. Klostera komplekss sastāvēja no 11 cellēm, sakristejas, skolas, zvanu torņa, ēdamzāles ar virtuvi, staļļa, kā arī sakņu dārziem un puķu dobēm, kuras kopa mūki. Apmeklēsim Veco Traķu pussalas pili, kas atrodas pussalā pilsētas centrā pie piekrastes pakalna starp Galves un Lukas ezeriem. Pils, ko uz pussalas 14. gadsimta beigās uzcēla Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis, savulaik bija viena no lielākajām kastelas tipa pilīm Lietuvā un aizņēma 4 ha platību, iespējams, tāpēc to sauca arī par Lielo. Pastaigāsimies pa Karaīmu ielu - "Mazā pilsētiņa", kas ir absolūti unikāla vieta Lietuvā, veidojusies pārsvarā 15. gadsimtā, kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts pirms 600 gadiem ieveda karaīmus Lietuvā. Leģenda vēsta, ka, būvējot savas mājas, karaīmi vienu no logiem veltījuši Dievam, otru - valdniekam Vītautam, bet trešo - pašam saimniekam. Apskatīsim 19. gadsimta Traķu kenasu - vecāko Lietuvā un vienu no trim karaīmu reliģiskajiem namiem, kas darbojas pasaulē! Un apmeklēsim Jauno Traķu salas pili.
Traķu ezerpils ir uzskatāma par viduslaiku aizsardzības šedevru, vienīgo ūdens pili Austrumeiropā.
Pili būvēt uzsāka Lietuvas dižkunigaitis Ķēstutis, bet pabeidza viņa dēls - Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. 14. - 15. gadsimtā uz vienas no daudzajām Galves ezera salām būvētā pils atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, to no visām pusēm sargā ūdens.
1409. gada Lietuvas dižkunigaitis Vītauts uz šejieni pārcēla valsts galvaspilsētu, te tika glabāta Lietuvas metrika (valsts arhīvs) un Valsts kase. Ar sarkaniem ķieģeļiem apdarinātā varenā pils ilgstoši bija Lietuvas liekņazistes dižkunigaišu rezidence, kultūras centrs.
Mūsdienās Traķu salas pils centrālajā ēkā atrodas Traķu vēstures muzejs, ir iespēja izstaigāt seno pili, apskatīt tās interjeru un daudzos interesantos eksponātus. Papildu 16 ekspozīciju zāles ir ierīkotas citā pils daļā - kazemātos, no šāviņiem aizsargātā nocietinājumā. Bijušo kazemātu zālēs var apskatīt bagātīgu lietišķās mākslas kolekciju - pīpes, pulksteņus, mēbeles, izstrādājumus no porcelāna, stikla un kaula. Šeit ir arī daudz monētu, medaļu, senu karšu, medību trofeju, rotaslietu, sadzīves priekšmetu, bruņinieku bruņu un ieroču, kā arī vērtīgas gleznas. Pavisam kopā muzeja fondos uzskaitīti gandrīz 400 tūkstoši eksponātu.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)

Ceļš tālāk ved uz Kauņu

Kauņa (lietuviski: Kaunas) ir otrā lielākā un svarīgākā pilsēta Lietuvā ar aptuveni 319 790 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas gandrīz pašā Lietuvas centrā, divu upju - Neres un Nemunas, satecē, 104 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Pirmo reizi apdzīvotas vietas nosaukums, no kuras vēlāk izauga Kauņas pilsēta, tika minēts 1030. gadā, kad tā ietilpa Žemaitijā. Savukārt pirmo reizi rakstveidā pieminēta Marburga Vīganda "Prūsijas zemes hronikā" pie 1361. gada, kad šeit jau atradās ķieģeļu Kauņas pils. 1362. gadā pili pēc aplenkuma iekaroja un iznīcināja Vācu ordenis. Tā bija viena no lielākajām un nozīmīgākajām Vācu bruņinieku militārajām uzvarām 14. gadsimtā pret Lietuvu.
15. gadsimta sākumā Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Kauņas pili pārbūvēja. 1408. gadā dižkunigaitis Vītauts pilsētai piešķīra Magdeburgas tiesības, 1413. gadā tā kļuva par Kauņas apriņķa centru Traķu vojevodistē. 1441. gadā Kauņa pievienojās Hanzas savienībai un spēlēja nozīmīgu lomu Lietuvas lielkņazistes ekonomikā.
17. - 18. gadsimtos karu dēļ Kauņa kā pilsēta panīka. Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas rezultātā 1795. gadā pilsēta nokļuva Krievijas impērijas sastāvā.
Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā, kad galvaspilsētu Viļņu anektēja Polija, Kauņa kļuva par Lietuvas Republikas pagaidu galvaspilsētu. Šo statusu pilsēta saglabāja līdz 1940. gadam.
Otrā pasaules kara laikā vācu karaspēka vienības ienāca pilsētā 1941. gada 24. jūnija vakarā. Kauņas cietokšņa devītais forts tika pārvērsts par nāves nometni, cietoksnī tika nogalināti vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija citu valstu ebreji.
1944. gada 1. augustā Kauņā ienāca Sarkanās armijas 3. Baltkrievijas frontes 5. armijas vienības. Pēc padomju varas atjaunošanas Lietuvā pilsēta strauji attīstījās un kļuva par nozīmīgu Lietuvas PSR rūpniecības un kultūras centru.
Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Kauņa ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām Lietuvas pilsētām. Kauņai ir ar ko iepriecināt savus iedzīvotājus un pilsētas viesus. Pilsētai ir gan bagāta pagātne, gan piesātināta tagadne. Kauņa ir ne tikai piepildīta ar unikālu arhitektūru, radošām, kultūras vietām, bet arī ir viena no zaļākajām pilsētām valstī.
Un vēl - Kauņa ir basketbola kluba "Žalgiris" dzimtene, kas viens no spēcīgākajiem Eiropā.

Apmeklēsim pasaulē vienīgo velnu muzeju. Muzeja vēsture aizsākās ar lietuviešu mākslinieka Antana Žmuidzinaviča neparasto hobiju vākt velnu maskas un figūriņas. Pirmo velniņu māksliniekam uzdāvināja 1906. gadā, pēc tam Antanas nolēma savākt trīspadsmit velnus. Jo vairāk cilvēku uzzināja par mākslinieka hobiju, jo lielāka kļuva viņa kolekcija. Rezultātā velna duča vietā kolekciju veidoja 260 dažādu veidu un "tautību" velni.
Pēc mākslinieka nāves 1966. gadā viņa dzīvesvietā tika atvērts A. Žmuidzinaviča memoriālais muzejs, kurā bija apskatāma arī viņa savāktā "ļaunuma iemiesojuma" kolekcija. Kolekcija nemitīgi auga, Kauņā turpināja ierasties velniņi no gādīgiem domubiedriem no visas pasaules, tos dāvināja muzeja apmeklētāji. Laika gaitā kolekcija tik ļoti izauga, ka 1982. gadā to no memoriālā muzeja pārcēla uz atsevišķu trīs stāvu ēku.
Šodien Velnu muzejs ir iekļauts pasaules unikālāko muzeju sarakstā. "Velnišķīgajā" kolekcijā ir vairāk nekā 3000 ragainu eksponātu no Lietuvas un visas pasaules - tie ir tēlotājas un lietišķās mākslas darbi, suvenīri un maskas.
Desmitiem tūkstošu apmeklētāju katru gadu ierodas Velnu muzejā, lai tuvāk aplūkotu šo noslēpumaino mitoloģisko būtni un izpētītu tā tēla dažādās formas 70 valstīs. Muzejā jūs sapratīsiet, cik vilinoša ir velna pasaule, jo visas baudas tā vai citādi ir saistītas ar velnu. Šeit jūs noteikti atradīsit eksponātus, kas atspoguļo jūsu rakstura iezīmes!
Mūsdienās ir skaista tradīcija - katrs apmeklētājs var atstāt savu velnēnu kā dāvanu muzejam.

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Pēc tam, ekskursija kājām "Kauņas vecpilsētas akcenti". Ekskursijas laikā iepazīsiet Kauņas vecpilsētas slavenākās vietas, dzirdēsiet interesantas leģendas un nostāstus.
Ekskursiju sāksim vietā, kur paceļas sarkano ķieģeļu Kauņas pils - vecākā mūra pils Lietuvā. Pils celta 14. gadsimta vidū stratēģiski nozīmīgā vietā Nemunas un Neres upju satecē, lai aizstāvētu Lietuvas zemes no Vācu ordeņa uzbrukumiem. No visa pils kompleksa līdz mūsdienām saglabājusies tikai trešā daļa ēku - divi torņi, mūri, grāvis, uzbērumi, pamati un šaušanas bastions. Šobrīd pilī darbojas Kauņas pilsētas muzeja filiāle.
Pastaigāsimies pa Santakas (no lietuviešu "satece") parku, kas zaļo vietā, kur pie Neres upe ietek Nemunā. Saskaņā ar leģendu, šajā neparasti skaistajā vietā Lietuvas kunigaitis Kunas nodibināja Kauņas pilsētu.
Apskatīsim 16. gadsimta sākumā celto Sv. Mocekļa Jura baznīcas un Bernardīnu klostera ansambli - vienu no retajiem gotikas laika kompleksiem, kas ar minimālām izmaiņām saglabājies Lietuvā.
Apmeklēsim Kauņas vēsturisko sirdi - Rātslaukumu, kas dibināts 15. gadsimta sākumā, kur jau kopš seniem laikiem tiek rīkoti pilsētas pasākumi, festivāli, gadatirgi un koncerti. Laukumu ieskauj vēsturiskas ēkas un daudzi vecpilsētas dievnami. Šī arhitektūras ansambļa dominante ir rātsnams, kura celtniecība aizsākās 1542. gadā. Šī ir viena no vecpilsētas augstākajām ēkām, tās augstums ar zvanu torni ir 53 metri. Baznīca celta gotiskā stilā, taču ne reizi vien pārbūvēta, tāpēc tās arhitektūra ieguvusi renesanses, baroka un klasicisma iezīmes. Šobrīd ēka ar slaido torni, krāsota ziloņkaula krāsā, tēlaini tiek dēvēta par "Balto gulbi". Rātslaukuma ansamblī ietilpst arī: Sv. Trīsvienības baznīca, kas celta Bernardīnu sieviešu klosterī 1624. - 1634. gados vēlās renesanses stilā; 19. gadsimta sākumā celtais Kauņas jātnieku pasta stacijas ēku komplekss; Sv. Franciska Ksavera baznīca vēlīnā baroka stilā un jezuītu klostera ēkas, celtas 18. gadsimtā; Siruta pils - 18. gadsimta vēlā baroka savrupmāja un 16. gadsimta Zabellu māja. Laukumā atrodas piemineklis vienam no Lietuvas slavenākajiem dzejniekiem Maironim, kā arī rakstniekam Motejam Valančūsam.
Tālāk redzēsim Pērkona māja (lietuviski: Perkūno namas) - vienu no iespaidīgākajiem ugunīgās gotikas paraugiem Lietuvā. Ķieģeļu ēku ar bagātīgi dekorētu frontonu un plašiem pagrabiem uzcēla Hanzas savienības tirgotāji 15. gadsimta beigās.
Apbrīnosim Vītauta Dižā baznīcu, vecāko baznīcu pilsētā, kas celta ap 1400. gadu. Dievnams krusta formā ir unikāls lietuviešu gotikai. Leģenda vēsta, ka šo baznīcu pilsētai dāvājis Lietuvas dižkunigaitis Vītauts. Pēc nelaimes, kas ar viņu notika, kad dižkunigaitis tika sakauts kaujā ar Zelta Ordas karaspēku (kaujā pie Vorsklas) un gandrīz noslīka, viņš apņēmās uzcelt baznīcu par godu Jaunavai Marijai pie Nemunas upes.
Aplūkosim Svēto apustuļu Pētera un Pāvila arhikatedrālo baziliku. Baznīcu sāka celt 1413. gadā pēc Lietuvas dižkunigaiša Vītauta iniciatīvas. Šī ir vienīgā gotiskā stila bazilika Lietuvā. Pēc rekonstrukcijas baznīca ieguvusi renesanses un baroka iezīmes. Baznīcā ir deviņi altāri, sakristeja klāta ar kristāla velvēm. Tā ir lielākā katoļu baznīca Lietuvā.
Pastaigāsimies pa skaistāko vecpilsētas ielu - Viļņas ielu (lietuviski: Vilniaus gatvė). Šī senā iela, kas iet cauri Kauņas vēsturiskajam centram, ne tikai glabā gadsimtiem senas arhitektūras un kultūras tradīcijas, bet arī savieno krāsaino Rātslaukumu ar Brīvības aleju (lietuviski: Laisvės alėja). Viļņas iela nav nejauši ieguvusi savu nosaukumu, zināms, ka jau viduslaikos tā bija daļa no trakta, kas savienoja Kauņas kunigaišu pili ar Viļņu. Mūsdienās neparastā bruģakmens seguma iela ir kļuvusi par gājēju ielu. Katra no 16. - 17. gadsimta savrupmājām, kas līdz mūsdienām saglabājušās uz šīs ielas, ir ne tikai vienkāršas ēkas, bet gan īsti arhitektūras šedevri. Ēku pirmajos stāvos atrodas veikali un suvenīru bodītes, restorāni, kafejnīcas un muzeji. Pat unikālās telefona būdiņas norāda uz to, ka ejat pa ielu, kas savieno seno un jauno pilsētas daļu.
(Pēc izvēles - ekskursijas vietā skolēni mūsu gida pavadībā var doties bezmaksas pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru)

Noslēgumā dosimies uz Aleksota skatu laukumu. Lai nokļūtu Aleksota kalnā, jāpārvar aptuveni 250 pakāpieni vai jābrauc ar funikulieri. Šis ir transporta līdzeklis, kas tika nodots ekspluatācijā 1935. gadā, joprojām darbojas. Šeit joprojām kursē retie pirmskara vagoni ar koka sēdekļiem, kas tiek izmantoti gan kā saziņas līdzeklis, gan kā izklaide.
Aleksota kalna galā atrodas viena no Kauņas iedzīvotāju iemīļotākajām vietām - Kauņas labākais skatu laukums, no kura lieliski redzams vēsturiskais centrs. Satriecošā vecpilsētas panorāma neatstās vienaldzīgu nevienu tūristu. Un neaizmirstiet paņemt līdzi fotoaparātu: no skatu laukuma var uzņemt brīnišķīgas fotogrāfijas jebkuros laikapstākļos!..

Vakarpusē izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam neliela apstāšanās

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

 

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* nakts viesu namā "Traikai" ar vakariņām un brokastīm
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana

* Viļņas vecpilsētas apskates ekskursija ar vietējo gidu - 7.00 EUR personai

* Ekskursija "Pa Traķu vecpilsētu un pilīm" ar vietējo gidu - 5.00 EUR personai + ieejas biļete Traķu ezerpilī

* Ekskursija "Kauņas vecpilsētas akcenti" ar vietējo gidu - 5.00 EUR personai

* ieejas biļetes:

Kernaves arheoloģiskās vietas muzejs:
apmeklējums - pieaugušajiem 4.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR
gida pakalpojumi - 50.00 EUR grupai

Funikulieris uz Ģedimina kalnu:
uzbraukšana un nobraukšana - 2.00 EUR personai
uzbraukšana vai nobraukšana uz vienu pusi - 1.00 EUR personai

Ģedimina tornis:
apmeklējums - pieaugušajiem 6.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 3.00 EUR
apmeklējums (no 1. aprīļa līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 8.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 4.00 EUR
gida pakalpojumi - 30.00 EUR grupai

Traķu ezerpils:
apmeklējums - pieaugušajiem 10.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 5.00 EUR
apmeklējums (no 1. maija līdz 30. septembrim) - pieaugušajiem 12.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 6.00 EUR
gida pakalpojumi - 80.00 EUR grupai

Velnu muzejs - pieaugušajiem 5.00 EUR, skolēniem pensionāriem 2.50 EUR

Aleksota funikulieris (uz vienu pusi) - pieaugušajiem 1.20 EUR, skolēniem, pensionāriem 0.50 EUR

 

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!