Pēc tam apmeklēsim "Lietuvas Venēciju", Minijas ciemu. Netālu no Ventes raga, tuvu Nemunas grīvai atrodas gleznainais Minijas ciems.
Minija jeb Mingė - neliels zvejnieku ciems, kurā mūsdienās mitinās ap 30 cilvēku, Šilutes rajonā, pie Minijas upes, Nemunas deltas reģionālā parka daļa. Tās nosaukums cēlies no Minijas upes nosaukuma. Ciems pirmo reizi minēts 1540. gadā un par to liecina uzraksti uz senajiem kapu pieminekļiem Ventes ciema kapsētā.
Mūsdienās Minijas ciems ir pazīstams kā "Lietuvas Venēcija". Šī vieta ir tālu no Itālijas Serenissimas, taču tai ir kopīga ūdensceļu nozīme. Minija ir unikāla ar to, ka tās galvenā "iela" ir Minijas upe - abos upes krastos ir uzbūvētas mājas un ierīkotas laivu un jahtu piestātnes. Joprojām šeit nav neviena tilta, tāpēc, lai nokļūtu ciema pretējā pusē, ir jāpārvietojas pa ūdeni vai jāveic 13 kilometru līkums pa sauszemi.
Minija - ar savu unikālo dabas ainavu, ir laba atpūtas vieta cilvēkam, kuram pietrūkst dabas - makšķerniekam un burātājam, parastam tūristam un ūdens slēpošanas cienītājam. Iznomājot ciemā kuģīti, var apskatīt Nemunas deltu, apbrīnot neaizmirstamu skatu uz Kuršu jomu un jebkurā laikā nokļūt Nidā, Preilā, Pervalkā, Jodkrantē un Klaipēdā. Ne velti Minijas ciema iedzīvotāji kopš 20. gadsimta beigām pēc iespējas viesmīlīgāk sāka uzņemt atpūtniekus.

Pusdienas Šilutē. Šilute (iepriekšējie nosaukumi - lietuviski: Šilokarčema, vācu: Heydekrug) ir pilsēta Lietuvas rietumu daļā, Piejūras zemienē, Klaipēdas apriņķī, netālu no Kuršu jomas un 8 km attālumā no Rusnes salas. Cauri pilsētai plūst Šišas upe. Šilutē dzīvo ap 16 200 iedzīvotāju.
Šilute ir Šilutes rajona centrs, šeit atrodas Nemunas deltas reģionālā parka direkcija.
Šīs Prūsijas hercogistes teritorijā esošās apdzīvotās vietas vēsture aizsākās gandrīz pirms 500 gadiem, kad Georgs Tallats 1511. gadā kopā ar zemi iegādājās krogu un izveidoja šeit zivju tirgu.
Mūsdienās Šilute ir Austrumprūsijai raksturīga mazpilsēta. Par tās vācisko izcelsmi liecina pildrežģu koka mājas, kas ir tradicionālas vāciešu apdzīvotām vietām. Vecais Tirgus laukums ir saglabājis savu sākotnējo izskatu. Pilsētas centrā atrodas skaistā Šilutes evaņģēliski luteriskā baznīca, kas celta 1926. gadā (augstums līdz torņa virsotnei ir 50 metri, un Lietuvā lielākais torņa pulkstenis sit laiku ik pēc 15 minūtēm). Netālu no Šišas upes atrodas Hugo Šoja muižas pils, kurā viņš 19. gadsimta beigās nodibināja pirmo muzeju Klaipēdas reģionā.

Nākamais apskates objekts mūsu ceļā ir Ostadvares ciems. Ostadvare (lietuviski: Uostadvaris, vāciski: Kuwertshof) ir mazs ciems Šilutes novadā, kas atrodas 5 km no Rusnes, Atmatas upes kreisajā krastā, Lietuvas lielākajā salā Rusnē un ietilpst Nemunas reģionālajā parkā.
Ostadvares ciemā redzēsiet vienu no vecākajām bākām Lietuvā un vienīgo ūdens pacelšanas staciju Lietuvā.
1873. - 1876. gadā iepretim Minijas upes grīvai tika uzcelta Ostadvares bāka, kas bija savienota ar bākas uzrauga dzīvojamo māju. Bāka ir astoņu stūru sarkanu ķieģeļu tornis, kura augšpusē ir margām apjozts laukums ar vidū esošu astoņstūra baltu celtni ar jumtu. Kopējais bākas augstums ir 18 metri, no kuriem 13 metri ir mūrēti ķieģeļi. Tagad Ostadvares bāka ir tehnikas vēstures piemineklis un vairs netiek izmantota navigācijas vajadzībām, bet galvenokārt kalpo kā skatu tornis.
1907. gadā Viļķines gleznainajā krastā tika uzcelta ūdens pacelšanas stacija ar tvaika turbīnu, kas no vietējām pļavām savāca lieko ūdeni un ievadīja to Atmatas upē. Šī ir pirmā šāda veida stacija Lietuvā, mūsdienās ir vienīgais vērtīgais tehnikas un arhitektūras vēstures piemineklis. Pašlaik ūdens pacelšanas stacijā atrodas polderu muzejs.
Vēl redzēsiet Ostadvares ostu, kas šodien ir ļoti populāra tās skaistās un unikālās dabas ainavas dēļ - katru vasaru to apmeklē simtiem izklaides jahtu un motorlaivu.