Pastaigu taka koku galotnēs "Laju takas" – Anīkšči-neliela mājīga pilsēta Sventājas upes krastos un šaursliežu dzelzceļa muzejs – unikālais zirga muzejs – "Govs ala"

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 26.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

6.30 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam neliela apstāšanās

Ierodamies Anīkšču reģionālajā parkā

Ceļojumu turpinām uz Anīkšču pilsētu

Ekskursija pa šaursliežu dzelzceļa muzeju. Anīkšči ir vienīgā pilsēta Lietuvā, caur kuru jopojām kursē šaursliežu vilcieni pa 19. gadsimtā ieklātajām sliedēm.
Šaursliežu dzelzceļa simtgadīgo vēsturi var iepazīt Anīkšču dzelzceļa stacijas kompleksā izvietotajā šaursliežu dzelzceļa muzejā. Pati stacijas stilīgā divstāvu ēka, kā arī tuvumā saglabājušās dzelzceļnieku dzīvojamās ēkas, ūdenstornis, preču noliktavas, plašais ar akmeņiem bruģētais laukums, kā arī 96 metrus garais tērauda tilts pāri Svētajas upei ir unikāli 19. gadsimta beigu - 20. gadsimta tehnikas, arhitektūras un kultūras pieminekļi.
Muzejā tiek eksponēta 1949. gadā Čehoslovākijā rūpnīcā "Škoda" ražota tvaika lokomotīve "Kukuška", cits šaursliežu ritošais sastāvs, dažādi sakaru un signalizācijas līdzekļi, dokumenti un fotogrāfijas. Atjaunotajā stacijas ēkā atrodas uzgaidāmā telpa un Lietuvas starpkaru perioda stacijas priekšnieka kabinets. Tirdzniecības noliktavā eksponēts ceļojumu aprīkojums, iespaidīgi svari, kas spēj nosvērt visu ekskursiju grupu, un citi eksponāti.
Pēc ekskursijas varēsiet izmēģināt darbojošos eksponātu - braucienu ar rokas drezīnu.

Pēc tam dosimies pastaigā pa pilsētas centrālo daļu. Anīkšči - pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā, Anīkšču rajona administratīvais centrs, ar aptuveni 8 600 iedzīvotājiem. To rotā gleznaini pauguri, priežu sili un Sventājas upe. Pilsētas nosaukums cēlies no Anīkštas upes (lietuviski - Anykšta), kas ietek Sventājas upē.
Pirmo Anīkšči minēta 1442. gada dokumentos. 1792. gada 17. janvārī pēdējais Lietuvas lielkņazs un Polijas karalis Staņislavs Augusts Anīkščiem piešķīra pilsētas tiesības. Pēc trešās Polijas dalīšanas 1795. gadā apdzīvotās vietas statuss tika samazināts. Atkārtoti pilsētas tiesības Anīkšči ieguva tikai 1938. gadā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika pamatīgi nopostīta.
2007. gada vasarā Anīkšču pilsētai tika piešķirts kūrorta zonas statuss. Daba un vēsture šeit ir uzkrājusi daudz iespaidīgu bagātību, pārvēršot šo mazo valsts pleķīti par acīm neaptveramu parku, kurā var atrast visu to, ar ko Lietuva ir pievilcīga.
Mūsdienās Anīkšču reģions piesaista tūristus ar savu unikālo dabu, skaisto apkārtni un daudzveidīgiem muzejiem. Anīkščos atrodas Lietuvas augstākā baznīca - Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja baznīca un vecākā vīna darītava Lietuvā "Anykščių vynas".
Anīkšču vecpilsēta ir maza, bet interesanta. Pastaigājoties pa seno pilsētiņu, atradīsiet daudz mājīgu kafejnīcu, restorānu, kur var iedzert tasi kafijas vai tējas, un sajust šīs nelielās pilsētiņas skaistumu un garu.

Laiks pusdienām pilsētas centrā

Tālāk ceļš ved uz Ņuroņu ciemu

Apmeklēsim unikālo zirga muzeju. Vienīgais Lietuvā esošais zirga muzejs tika dibināts 1978. gadā pēc agronoma, profesora Petra Vasinauska iniciatīvas. Gada laikā to apmeklē vairāk nekā 35 000 ekskursantu.
Muzejs dibināts, lai pierādītu, ka zirgs joprojām ir vajadzīgs!.. 1975. gadā P. Vasinausks ar ratos iejūgtu zirgu Bēris, 43 dienās pa Lietuvas pilsētām nobrauca 1501 km. Kopš muzeja dibināšanas Ņuroņos katru gadu vasaras pirmās nedēļas beigās tiek rīkoti tradicionālie sporta un etnogrāfiskie svētki "Skrien, skrien, zirdziņ".
Šobrīd muzejs izvietots 15 ēkās. Zirga muzejā eksponēti ne tikai pagājušo gadsimtu lauksaimniecības darbarīki un transportlīdzekļi, bet arī unikāli filatēlijas, militārie un no koka veidoti eksponāti. Muzejā var iepazīties ar dažādiem amatiem. Šeit varēsiet pavērot kā strādā amatnieki: audēji, keramiķi un maizes cepēji, kā arī kalēji, juvelieri un kokgriezēji.
Un vēl - muzeja terirorijā apmeklētāji var ar vējiņu izbraukt bričkā, izjāt uz zirga vai vienkārši pašūpoties šūpolēs.
Apmeklējot muzeju, uzzināsiet par cilvēka un zirga attiecībām, apskatīsiet savāktos eksponātus, kas atspoguļo zirga nozīmi Lietuvas ekonomikas un kultūras vēsturē.

Pēc tam dosimies uz Karajimišķu ainavu liegumu

Aplūkosim "Govs alu", kas atrodas aptuveni 3 km uz rietumiem no Biržiem Karajimišķu ainavu liegumā. Lieguma teritorijā ir Lietuvā blīvākais karsta kriteņu skaits (vairāk nekā 200 kritenes uz m²).
"Govs ala" (lietuviski "Karvės ola") ir pati zināmākā un ar lielāko iegrimi. Speleologi uzskata, ala tā ir aptuveni 200 gadus sena. Tās diametrs ir 10 - 12 metri, dziļums ir aptuveni 12,6 metri. Bedres apakšā ir vaļējs caurums. 9 metrus dziļajā karsta iedobē ir 5 atzari: Mitrā ala, Šaurā grota, Sikspārņu grota, Krupju ala un 1,5 metrus dziļš neliels pazemes ezers. "Govs ala" joprojām aktīvi attīstītās. Mainās tās garums, iegrimes forma un daudzi citi alas parametri.

Izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Vakarā atgriežamies Rīgā

Ceļojuma cenā iekļauts:
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja - gida pakalpojumi

Ceļojuma cenā nav iekļauts:
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
* ieejas biļetes:

Pastaigu taka koku galotnēs "Laju takas" - pieaugušajiem 4.00 EUR, skolēniem, pensionāriem 2.00 EUR

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!