Kruīzs pa Augustovas kanālu uz Rospudas upes ieleju – Polijas galvaspilsēta-lieliskā Varšava un Kopernika zinātnes centrs

Ceļojuma ilgums - 2 dienas/ 1 nakts

Grupas ( 40 + 3 ) pasūtīts brauciens

Cena no 95.00 EUR skolēnam

Skolotājiem autobuss, hostelis un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits skolēnu skaits, cenu lūdzu jautāt!

1. diena – Rīga – Lietuva – Polija: kruīzs pa Augustovas kanālu uz Rospudas upes ieleju – Varšava

5.00 izbraucam no skolas

Ceļš pa Latviju, Lietuvu un Poliju ar nelielām pieturām atpūtai

Ierodamies kūrortpilsētā Augustovā

Augustova atrodas Polijas ziemeļaustrumos, Podļaskas vojevodistē pie Augustovas kanāla. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 30 150 iedzīvotāju.
Rakstos pirmoreiz apdzīvota vieta minēta 1496. gadā, bet pilsētas tiesības 1557. gadā tai piešķīra Lietuvas lielkņazs un Polijas karalis Sigismunds II Augusts, un viņam par godu Augustova saņēma karalisko nosaukumu.
Deviņu ezeru un plaša Augustovas meža ieskautā Augustova ir slavena ar gleznainajiem skatiem, tīru gaisu un ezeriem, relaksējošiem priežu un egļu mežiem, neskartu dabu, unikāliem apskates objektiem un draudzīgiem vietējiem iedzīvotājiem. Polijas ziemeļaustrumu ūdeņu galvaspilsēta ir ideāli piemērota smaiļošanai, laivošanai, braukšanai ar katamarānu vai gondolu, kā arī burāšanai. Šeit aktīvi laiku pavadīs skrējēji, riteņbraucēji, zirgu izjādes vai nūjošanas cienītāji.
Atrodoties Augustovā, varēsiet aplūkot tās vēsturisko centru ar 16. gadsimta pilsētas plānojuma struktūru, Sigismunda II Augusta tirgus laukumu, 19. un 20. gadsimta mijas klasicisma un eklektikas stila mūra mājas un 1906. - 1911. gados neoromānikas stilā celto Jēzus Sirds mazo baziliku.
Augustovas galvenais apskates objekts ir Augustovas kanāls - unikāls Eiropas mēroga 19. gadsimta pirmās puses hidrotehnikas šedevrs: sarežģīti inženiertehniski risinājumi, mērogi un, protams, vietu dabiskais skaistums aizsargājamā UNESCO zonā. Augustovas kanāls ir kuģojams kanāls Polijas Podļaskas vojevodistē un Baltkrievijas Grodņas apgabalā, kas savieno Vislas un Nemunas upes (caur Bebžas, Netas un Čornaja Hanča upēm). Kanāla kopējais garums ir 101,2 km, uz kura izvietotas 18 slūžas, no kurām 14 atrodas Polijas teritorijā, viena pierobežas zonā, 3 Baltkrievijas pusē. Slūžu pārvarētā ūdens līmeņa atšķirība starp atsevišķiem baseiniem svārstās no 0,80 līdz 9,80 metriem.
Šobrīd Augustovas kanāls tiek izmantots kā ainavisks ūdens ceļš. Šis ir viens no skaistākajiem maršrutiem Polijā, pa kuru pārvietojas pasažieru kuģi. Aizraujoši kruīzi ik gadu piesaista aptuveni 100 tūkstošus pasažieru. Sezona sākas aprīlī un ilgst līdz vēlam rudenim. Ceļotājiem pieejami pasažieru kuģi, kas paredzēti 200 cilvēkiem, kā arī kuģis-katamarāns 330 pasažieriem.
1999. gada 9. jūnijā kruīzā devās neparasts viesis - Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Kruīzs pa Augustovas kanālu uz Rospudas upes ieleju. No Augustovas piestātnes ar izklaides kuģīti dodamies aizraujošā ceļojumā pa maršrutu: Augustovas osta - Netas upe - Necko ezers (platība 400 ha, dziļākā vieta 25 metri) - Rospudas ezers (platība 104 ha, dziļākā vieta 10,5 metri) - Augustovas osta.

Brīvais laiks. Laiks pusdienām pilsētas centrā.

Tālāk ceļš ved uz Varšavu

Varšava - Polijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta iedzīvotāju un teritorijas ziņā. Cauri Varšavai plūstošā Vislas upe sadala pilsētu aptuveni vienādās daļās. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,86 miljonus cilvēku.
Ir leģenda, ka vārds Warszawa radās, apvienojot zvejnieka vārdu Wars, un nāras vārdu Sawa, ar kuru zvejnieks apprecējās. Nāras Savas attēls kļuva par Varšavas simbolu un tās ģerboni. Šobrīd Varšavas sirēna ir sieviete ar zivs asti, ar kuru viņu sāka attēlot no 1622. gada līdz pat mūsdienām.
Pirmās koka ēkas Varšavā mazovieši uzcēla 12. gadsimtā, bet mūra - jau 14. gadsimtā aizsardzībai pret Teitoņu ordeni. No 14. līdz 16. gadsimta sākumam Varšava bija neatkarīgās Mazovijas hercogistes galvaspilsēta. 1526. gadā Mazovijas hercogiste tika iekļauta Polijas karalistē kā Mazovijas vojevodiste.
Varšava par de facto Polijas galvaspilsētu kļuva 1596. gadā, kad pēc ugunsgrēka Krakovā Vāveles pilī Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa pārcēla uz šejieni savu rezidenci.
Saskaņā ar Ļubļinas ūniju 1569. gadā notika Polijas karalistes un Lietuvas lielkņazistes apvienošanās, kā rezultātā tapa jauna valsts - Polijas-Lietuvas ūnija. No 1596. līdz 1795. gadam Varšavā atradās Polijas karaļu un Lietuvas lielkņazu rezidence.
Pilsētas galvaspilsētas statusu Polijas-Lietuvas ūnija Seims apstiprināja tikai Konstitūcijā 1791. gada 3. maijā. 1791. - 1795. gados Varšava bija Polijas-Lietuvas ūnijas galvaspilsēta.
Pēc Polijas trešās sadalīšanas pilsēta kļuva par Varšavas hercogistes galvaspilsētu, kas 1807. -1813. gados atradās Francijas protektorātā.
No 1815. līdz 1915. gadam Varšava bija Polijas karalistes galvaspilsēta, kas atradās Krievijas impērijas sastāvā.
Pirmā pasaules kara beigas atnesa Polijai pilnīgu neatkarību un no 1918. līdz 1939. gadam pilsēta bija Polijas Republikas galvaspilsēta.
No 1939. līdz 1945. gadam Varšava atradās nacistiskās Vācijas pakļautībā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta pakāpeniski tika iznīcināta. 10% pilsētas ēku tika nopostītas jau 1939. gada septembrī, un arī pilsēta cieta daļējus zaudējumus 1941. gadā padomju bombardēšanas laikā. 1943. gadā Varšavas geto likvidācijas rezultātā, pēc tajā izcēlušās sacelšanās, Varšavas ziemeļu rajoni tika noslaucīti no zemes virsas. Polijas galvaspilsēta pilnībā tika iznīcināta 1944. gadā pēc Varšavas sacelšanās - poļu pretošanās kustības Armia Krajowa, apspiešanas, kad notika kaujas vecpilsētā un Varšavas Povisles, Sródmiescie un Wola rajonos. Pēc sacelšanās pilsēta, kurā pirms kara dzīvoja miljons cilvēku, bija praktiski pamesta. Līdz 1945. gada sākumam Varšava bija nopostīta par 84%, pie kam rūpniecības infrastruktūras un ievērojami kultūras objekti par 90%, bet dzīvojamo ēku par 72%. 1945. gada 17. janvārī Vislas-Oderas operācijas rezultātā pilsētā ienāca padomju karaspēks.
No 1944. līdz 1952. gadam Varšava bija Polijas Republikas galvaspilsēta, bet no 1952. līdz 1989. gadam - Polijas Tautas Republikas galvaspilsēta.
Pēc Otrā pasaules kara pilsēta tika rūpīgi atjaunota un kā zinātniskās restaurācijas paraugs tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Kopš 1989. gada Varšava ir modernās Polijas Republikas galvaspilsēta. Mūsdienu Varšava ir dinamiska Eiropas metropole, kuras vizītkarte līdzās bagātajai vēsturei un unikālajiem vēstures pieminekļiem noteikti var būt tās draudzīgie iedzīvotāji, Vislas upe un unikālā virtuve. Polijas galvaspilsēta ir pilsēta, kas nepārtraukti mainās un kas ar katru apmeklējumu atveras jaunā veidā!..

Vakarā iekārtojamies hostelī "Hostel Siennicka"

2. diena – Varšava un Kopernika zinātnes centrs – Lietuva – Rīga

Brokastis hostelī

Pēc pusdienām izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Poliju, Lietuvu un Latviju ar nelielām pieturām atpūtai

Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā

* Kruīzs pa Augustovas kanālu uz Rospudas upes ieleju - pieaugušajiem 35 PLN, bērniem 7 - 10 gadi 20 PLN

* Ekskursija ar vietējo gidu pa Varšavas vecpilsētu - 8.00 EUR personai

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!

Valūtas kurss 1 EUR = ~ 4.40 PLN