Autobusu ceļojumi kolektīviem
Autobusu ceļojumi skolēniem
Traķu ezerpils-vienīgā pils uz salas Austrumeiropā!.. – "Kaziukas" gadatirgus Viļņā-vislielākais gadatirgus Baltijas valstīs!..
Izbraukšana 2024. gada 9. martā
Ceļojuma ilgums - 1 diena
Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens
Cena no 29.00 EUR personai
Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!
Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!
6.00 izbraucam no Rīgas
Ceļš pa Latviju un Lietuvu
Pa ceļam kafijas pauze
Ierodamies Traķos
Ceļojumu turpinām uz Viļņu
Viļņa (lietuviešu: Vilnius) ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar aptuveni 581 400 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Lietuvas galējos dienvidaustrumos, pie Neres un Viļņas upes sateces vietā, 32 km no Baltkrievijas robežas.
Viļņa pirmo reizi minēta 1323. gadā kā Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina galvaspilsēta.
Leģenda vēsta, ka reiz dižkunigaitis Ģedimins desmit jūdžu attālumā no tā laika galvaspilsētas Traķiem devies medībās. Medības izrādījās veiksmīgas, tika nomedīts milzīgs vērsis. Laiks bija vēls, tāpēc mājupceļā dižkunigaitis Ģedimins apstājās nakšņot Šventaragis ielejā. Sapnī viņš redzēja bruņās tērptu milzīgu vilku, kurš stāvēja kalna virsotnē un gaudoja tik skaļi kā tūkstoš vilku. No rīta dižkunigaitis lūdza pagānu priesteri Lizdeiķi izskaidrot sapni. Lizdeiķis viņam atbildēja: "Dižkunigaiti, dzelzs vilks, nozīmē: šeit stāvēs galvaspilsēta, vilka bruņas nozīmē, ka tās cietoksnis būs neieņemams, un tūkstoš vilku gaudošana saka, ka šīs pilsētas slava būs dzirdama tālu pasaulē". Un Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins nekavējoties nosūtīja turp cilvēkus un uzcēla vienu pili Šventaraga ielejā - Lejas pili, bet otru - Augšas pili uz liela kalna un deva šīm pilīm nosaukumu - Viļņa. Tā kā sākotnējā pilsētas apbūve notika Viļņas upes krastos, tad arī pilsētas nosaukums cēlies no upes nosaukuma.
14. - 18. gadsimtos Viļņa bija galvenā Lietuvas lielkņazistes pilsēta. 1387. gadā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jagailis piešķīra Viļņai Magdeburgas tiesības. No 1503. līdz 1522. gadam pilsētā tika uzcelti aizsardzības mūri ar deviņiem vārtiem un trīs torņiem. Savu uzplaukumu Viļņa sasniedza Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda I valdīšanas laikā, kad 1544. gadā Viļņa kļuva par karaļa galma pilsētu. Pilsēta pastāvīgi auga un attīstījās. 1579. gadā pilsētā Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Stefans Batorijs nodibināja Jēzus biedrības (jezuītu) akadēmiju, kas vēlāk kļuva par Viļņas Universitāti. Tādējādi Viļņa kļuva par pirmo Lietuvas lielkņazistes universitātes pilsētu un tās lielāko zinātnes un kultūras centru.
Pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1918. gadam pilsētu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 16. februārī Viļņā tika parakstīts Lietuvas valsts neatkarības akts. No 1920. līdz 1939. gadam pilsēta ar nosaukumu Vilna bija Polijas sastāvā. No 1940. līdz 1991. gadam, ar pārtraukumu vācu okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. - 1944. gados, Viļņa bija Lietuvas PSR galvaspilsēta. 1991. gada 6. septembrī PSRS Valsts padome atzina Lietuvas neatkarību.
Mūsdienu Viļņa ir Lietuvas administratīvais, kultūras un politiskais centrs. Dzīve te rit pilnā sparā jebkurā diennakts laikā, un šīs pilsētas neticami omulīgā atmosfēra vienkārši apbur!.. Gandrīz katrs tūrists, kurš nokļuvis Lietuvas galvaspilsētā, iemīlas šajā skaistajā pilsētā un sapņo šeit atgriezties vēlreiz. Viļņas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Tā kā šis pasākums tiek rīkots jau vairāk nekā četrsimt reižu un sasniedzis starptautisku mērogu, šobrīd uz Kaziukas gadatirgu ierodas ne tikai amatnieki un zemnieki no visas Lietuvas, bet arī kaimiņvalstu pārstāvji.
Kaziukas gadatirgu nav iespējams iedomāties bez pasākuma dalībnieku gājiena. Parasti tas kļūst par sava veida šovu-festivāla atklāšanu. Trīs dienu garumā vecpilsētas ielas un laukumus piepilda dažādu žanru mūziķi un folkloras ansambļi. Uz skatuvēm uzstājas kori un deju kolektīvi. Svētkos visi sildās ar siltu medus alu no lieliem katliem vai karstvīnu.
Kopš seniem laikiem Kaziukas gadatirgū var iegādāties tradicionālos lietuviešu amatnieku darinājumus, kā arī svaigus lauku produktus. Mūsdienās auduma teltis un stendi ir pilni ar visdažādākajiem izstrādājumiem: pīti grozi un mēbeles, kokgriezumi un figūriņas, trauki, ekoloģiskas rotaļlietas, keramika, dzintara rotaslietas, nacionālie apģērbi un apavi no kokvilnas un filca, gleznas.
Tā kā pasākums notiek pirms Pūpolsvētdienas, viens no spilgtākajiem svētku suvenīriem ir "Viļņas verba" - prasmīgi veidots kaltētu ziedu, dažādu aromātisku garšaugu un vārpu pušķis. Tas ir svētku galvenais atribūts, bez kura vienkārši nedrīkst doties prom no Kaziukas!..
Neviens no apmeklētājiem nepaliks izsalcis. Lai tā nenotiktu, garās rindās tiek izkārtoti visdažādākie konditorejas izstrādājumi ar neiztrūkstošo Kaziukas gadatirgus simbolu - pīto kliņģeri. Var nogaršot un novērtēt arī gardus lietuviešu nacionālās virtuves ēdienus.
18.00 izbraucam uz Rīgu
Ceļš pa Lietuvu un Latviju
Pa ceļam kafijas pauze
Vēlu vakarā atgriežamies Rīgā
* viena vieta tūrisma klases autobusā
* grupas vadītāja pakalpojumi
* ceļojuma apdrošināšana
* ēdināšana
Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!
http://santur.com.lv/index.php/lv/svetku-braucieni/972-2#sigFreeIdc0ccb668a4