Kretingas muiža ar ziemas dārzu – Jūras svētki Klaipēdā-visvērienīgākie vasaras svētki Lietuvā!..

Izbraukšana 2024. gada jūlijā

Ceļojuma ilgums - 1 diena

Grupas ( 40 + 2 ) pasūtīts brauciens

Cena no 28.00 EUR personai

Grupas organizētājiem autobuss un ieejas biļetes – bez maksas!

Ja grupā cits cilvēku skaits, cenu lūdzu jautāt!

6.00 izbraucam no Rīgas

Ceļš pa Latviju un Lietuvu

Pa ceļam kafijas pauze

Ierodamies Kretingā

Apmeklēsim Kretingas muzeju-Kretingas muižu, ar grāfu Tiškeviču pili, ziemas dārzu, muižas pārvaldnieka māju, ūdensdzirnavām un vienu no vecākajiem parkiem Lietuvā.
Muižas komplekss sāka veidoties 16. gadsimtā Žemaitijas vecāko Kesgailu (Kęsgaila) pārvaldīšanas laikā. 1875.gadā grāfs Jāzeps Tiškevičs iegādājās Kretingas muižu un tā kļuva par ģimenes dzīvesvietu, bet pilsētiņa kļuva slavena visā Lietuvā. Nekur citur, bet tieši Kretingā tika atklāta Lietuvā pirmā hidroelektrostacija un uzbūvēta pirmā tālruņa līnija un izveidots ziemas dārzs - lielākā privātā siltumnīca Eiropā. 1898. gadā grāfa meita Marija Tiškevičūte Kretingā atvēra pirmo lietuviešu bērnudārzu. 1908. gadā grāfs Aleksandrs Tiškevičs bija viens no pirmajiem lietuviešu zemes īpašniekiem, kas Francijā iegādājās sporta automašīnu. Grāfi kolekcionēja mākslas darbus, medību trofejas, numismātikas un citas vērtīgas lietas, uzturēja pat orķestri.
Šobrīd Kretingas muižas teritorija ir 43 ha liela, no kuriem vairāk nekā pusi aizņem parks. Īpašuma kompleksā ir saglabājušās 24 ēkas. Kopš 1992. gada muižas galvenā ēkā atrodas Kretingas muzejs, kurā ir vairāk nekā 70 000 eksponātu. Muzejs rūpējas arī par siltumnīcu un pārējām Kretingas muižas ēkām. Apmeklēsiet muzeja apmeklētāko vietu - pili ar ziemas dārzu ar 5000 augiem (apmēram 580 eksotisku sugu).
Pašā neoklasicisma stilā celtajā pilī iepazīstieties ar muižas vēsturei un kultūrai veltīto ekspozīciju un arheoloģisko ekspozīciju (skatīt rotaslietas, ieročus, sadzīves priekšmetus).
Pārvaldnieka mājā iepazīsieties ar Kretingas novada vēsturi.
Ūdensdzirnavām apskatāma etnogrāfiskā ekspozīcija “Pa Saules loku” (masļeņicas maskas, žemaiču lādes un gultas pārklāji, rakstiem rotāti dvieļi, vērpjamās vārpstas).
Ir vērts pastaigāties arī pa Kretingas muižas parku - vienu no vecākajiem muižas parkiem Lietuvā, kas saglabājies no 16. - 18. gadsimtiem. 23 ha plašais parks papildina restaurētās muižas vēsturiskās ēkas, dažas atjaunotās mazās formas arhitektūras: Astronomisko kalendāru ar Saules pulksteni un parka strūklaku. Parkā iekoptas alejas, ierīkotas puķu dobes, akmens dārzi, audzē dāliju, peoniju, tulpju kolekcijas, atjaunoti rožu dārza fragmenti, ierīkoti gājēju celiņi un atpūtas vietas. Vēl Kretingas muižas parkā 8 ha platībā ir saglabājušies Dupultes upītes ielejā izbūvētie dīķi. Dīķu krasti joprojām ir kretingiešu un pilsētas viesu iecienīta pastaigu vieta.
Kretingas muzejs ir viens no populārākajiem muzejiem Lietuvā, kuru gadā apmeklē vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Ceļojumu turpinām uz Klaipēdu

Klaipēda (vēsturiski Mēmele, vācu: Memel, lietuviešu: Klaipėda) ir trešā lielākā Lietuvas pilsēta ar aptuveni 150 600 iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas valsts rietumu daļā, kur saplūst Baltijas jūra un Kuršu joma. Tā ir viena no lielākajām neaizsalstošajām ostām Baltijas jūras un Kuršu jomas krastos.
Kuršu apmetnes mūsdienu pilsētas teritorijā ir zināmas kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. 1252. gadā Livonijas ordenis šeit uzbūvēja pili Mēmelburgu, bet pēc tam 1252. -1253. gadā lika pamatus pilsētai. Apmēram 1258. gadā Mēmelei piešķīra Lībekas pilsētas tiesības. Kopš 1384. gada pilsēta bija Vācu ordeņa atbalsta punkts karā pret lietuviešiem un tika vairākkārt iznīcināta. 1422. gadā Melnas miera līguma rezultātā starp Polijas karalisti un Lietuvas lielkņazisti, no vienas puses, un Vācu ordeni, no otras puses, Mēmele palika ordeņa pakļautībā.
No 1525. gada Mēmele piederēja Prūsijas hercogistei, 1629. - 1635. gados Zviedrijai, bet no 1701. gada Prūsijas karalistei. Septiņgadu kara laikā pilsēta atradās Krievijas impērijas pakļautībā, bet 1757. gadā atkal nonāca Prūsijā. 1871. gadā Mēmele kļuva par Vācijas impērijas vistālāk uz ziemeļiem esošo pilsētu.
No 1919. līdz 1922. gadam Mēmele un viss Klaipēdas apgabals kļuva par Antantes protektorātu. 1923. gada 16. februārī Antantes vēstnieku padome nolēma Mēmeles teritoriju nodot Lietuvai. Pēc Mēmeles apgabala nodošanas Mēmeles pilsēta tika pārdēvēta par Klaipēdu. 1939. gada 20. martā Vācija izvirzīja Lietuvai ultimātu, prasot Klaipēdas apgabala atgriešanu, ko Lietuva bija spiesta pieņemt. No 1939. līdz 1945. gadam Klaipēdas reģions bija Vācijas sastāvā.
1945. gada augustā ar Potsdamas konferences lēmumu Klaipēdas apgabals tika nodots Lietuvas PSR. 1987. gadā tika atklāta starptautiska kravas prāmju satiksme no Klaipēdas uz ostu Mukrana Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
1991. gadā Klaipēdas osta tika izveidota, apvienojot tirdzniecības un zvejas ostu. Ostas platība ir 415 ha, akvatorijas platība ir 623 ha. Osta ir aprīkota ar piestātnēm ar kopējo garumu 24,9 km. Osta spēj pārkraut līdz 40 miljoniem tonnu kravu gadā un apkalpo aptuveni 7000 kuģu gadā.
2014. gadā tika atklāts Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis, ko Lietuva patstāvīgi uzbūvēja tikai 3 gados. Šis ir pirmais šāda veida terminālis Baltijas valstīs, kas nodrošinās Lietuvai enerģētisko neatkarību.
Šodien Klaipēda ir mierīga jūras pilsēta ar bagātu kultūru. Vēsturiskais mantojums to atšķir no citām Lietuvas pilsētām. Šeit joprojām jūtams vāciskais gars, bet ēku arhitektoniskais stils un līkumainās ielas atšķir Klaipēdu no Viļņas vai Kauņas. Pilsētā ir labi attīstīta tūrisma infrastruktūra, un pludmales ne ar ko neatpaliek no Palangas!..

Apmeklējam Jūras svētkus!.. Jūras svētki - ikgadējie un populārākie vasaras svētki Klaipēdā, kas tradicionāli tiek rīkoti jūlijā. Pasākumi notiek visā Klaipēdas vecpilsētā, pilsētas centrālajā daļā un Smiltainē. Klaipēdā šis pasākums ir īpaši novērtēts - Jūras svētkus šeit dēvē par otrajiem (jeb vasaras) Ziemassvētkiem. Ik gadu pasākums piesaista aptuveni pusmiljonu viesu un jūras mīļotāju, kuri patiesi mīl ostas pilsētu un šeit valdošo gaisotni. Sestdien ir svētku kulminācija.
Pirmie Jūras svētki Klaipēdā notika tālajā 1934. gadā un bija veltīti piejūras reģiona un jūrniecības tradīciju popularizēšanai, tāpēc ik gadu lielākā daļa pasākumu ir veltīti jūrniecībai. Svētku laikā pilsētā notiek neskaitāmi kultūras, sporta un izklaides pasākumi: koncerti, ielu performances un teatralizēti uzvedumi, izstādes, burāšanas regate un vairāku kilometru garumā gadatirgus, savukārt ostā apmeklētājiem savus klājus atver pietauvotās buru laivas.
Starp citu, ja esat ieradušies Lietuvā, lai atpūstos un gūtu jaunus patīkamus iespaidus, Jums noteikti jānogaršo un jānovērtē lietuviešu nacionālās virtuves lieliskie un tajā pašā laikā nedārgie ēdieni.

18.00 izbraucam uz Rīgu

Ceļš pa Lietuvu un Latviju

Pa ceļam kafijas pauze

Vēlu vakarā ierodamies Rīgā

Svarīgi! Līdzi jābūt pasei vai ID kartei!